Planētu anatomija: Venēra

Venēra ir pazīstama jau no aizvēsturiskiem laikiem, tā sev uzmanību mācēja piesaistīt ar savu spožumu. Vecākie ieraksti ir saglabājušies no babiloniešiem, kuru pieraksti varētu būt veidoti 1600 gadus p.m.ē. Viņi šo nakts spīdekli sauca skaistuma dievietes vārdā - Ištara. Taču ļoti daudzās tautās šo planētu sauca 2 vārdos, jo tā bija redzama gan no rīta, gan vakarā, kas atspoguļojas arī pašos vārdos. Senie grieķi no rīta to sauca par Phosphorus (Gaismas nesējs) un vakaros - Hesperos. Taču vēl tas iezīmējās ebrejos, kuri Venēru sauca par Noga (spīdošs), vakaros - Kochav-ha-'Erev (vakara zvaigzne). Bet nav nemaz jāmeklē tālu, lai atrastu tautu, kuri Venēru šādā veidā ir saukuši vēl tiešāk, proti tie ir latvieši. Mums no rīta tā tika saukta par Rīta zvaigzni (Auseklis) un par Vakara zvaigzni. Dēļ šīs vakara un rīta dalīšanās, tā bieži tika uzskatīta par 2 zvaigznēm, bet jau 6. gadsimtā p.m.ē. Pitagors formulēja, ka tas ir viens debess ķermenis. Vēlāk ar pirmo teleskopu to ieraudzīja Galileo Galilejs. Tālāki atklājumi turpinājās līdz 20. gadsimtam, pēc tam jau sāka sīkāk izprast Venēru, jo tehnoloģijas sāka straujāk attīstīties. Tomēr beigās planēta tika nosaukta par godu romiešu mīlas dievietei Venerai.

Venēra ir līdzīga citām Saules sistēmas planētām - kodols sastāv no daļēja izkusuša metāla, tad nāk cieta mantija un virs tās garoza. Tās virsma ir samērā līdzena, veidojusies vulkānisko izvirdumu rezultātā ļoti sen, apmēram pirms pusmiljarda gada. Uz Venēras gan nav neviens krāteris tik liels kā ir uz Merkura, un sanāk, ka tā var justies diez gan laimīga, jo zilumi no lieliem meteorītiem gājuši secen. Tas priecē, ka visumā darbojas līdzīga loģika, kā pie mums, ka daiļajam dzimumam jau nedrīkst sist. Lai gan, protams, ir jau daži sīkie meteorīti, kas tomēr ir uzdarbojušies un sīkus zilumus sadevuši, tādi ir apmēram bijuši pie 900. Venēra nedod priekšroku kalniem, tapēc tā ļāvusi pie sevis mitināties dažiem lieliem vulkāniem. Viens no tādiem ir Maat Mons. Izrādās, ka pat mūsdienās dod dīvainus vārdus, tikai šis nosaukums, es domāju, ka nav saistīts ar tiem ..moniem. No šī vulkāna lava plūst simtiem kilometru platā straumē.
Nu bet rodas jautājums, kāpēc tad šī planēta ir tik spīdīga? Nu labi, viņa ir tuvāk Saulei nekā Zeme, bet kas par to. Šeit Venēra var pateikties savai atmosfērai, jo, maigi sakot, tā ir ļoti bieza un tā atstaro apmēram 80% Saules gaismas. Tā satur galvenokārt oglekļa dioksīdu un tajā ir tik daudz ķīmisko elementu, kas liek domāt, ka tā varētu būt daudz blīvāka par ūdeni, spiediens tajā ir 90 reižu lielāks nekā uz Zemes. Šim slānim vēl nepietiek ar šīm vielām, tapēc tas savā paspārnē ir paņēmis sēra putekļus un sērskābes pilieniņus, tie saglabājušies no vulkānu izvirdumiem, kad planēta vēl bija jauna. Būtībā sanāk, ka šis slānis ir kā cietuma restes un ieslodzītie ir visa veida ķīmiskās vielas. Saule šeit vispār nav gandrīz redzama, neveiksies arī tiem, kuriem patīk skatīties pa naktīm uz zvaigznēm - te tādas nav redzamas vispār, jo šeit mākoņi ir 3 biezos slāņos. Pie mums, manuprāt, apmākusies, silta vasaras diena ir pat laba - ir silts, saule tik traki nekarsē un var normāli darīt savas lietas. Nu diemžēl Venēra negrib dalīties jaukumus kā uz Zemes - viņai patīk, ja viņa ir silta. Process tāds - Saule cik nu varēdama sasilda virsmu, virsmas siltums izdalās un iet augšup, bet strupceļš - iekšā tika, ārā netiek, jo uzdarbojas oglekļa dioksīda saturošie mākoņi un rezultātā rodas pārattīstīts siltumnīcas efekts. Ja kādam gribas izbaudīt riktīgu globālo sasilšanu, Venēra ir tieši priekš jums - virsmas temperatūra 460 grādi pēc celsija. Tomēr, ja ceļojums jums ir par dārgu, bet gribas to vienalga izjust, tad tas nav nemaz tik grūti - to var darīt arī tepat uz Zemes, atliek ļoti karstā dienā ieiet siltumnīcā, tikai, protams, tas nebūs tāpat, kā uz Veneras. Un šķiet, ka Merkuram šī planēta sāks atņemt tūristus. Tomēr Merkuram nākotnē uzradīsies vēl viena konkurente - Zeme, jo viņa lēni un pamazām sāk panākt 2 tuvākās Saules sistēmas planētas karstuma ziņā.
Liela nozīme Venēras pētniecībā ir mūsu kaimiņiem krieviem. Krievija ir pētījusi šo planētu sākot ar atmosfēru un beidzot ar virsmu. Tomēr vislabāk ir veicies amerikāņu starpplanētu stacijai Magellan no 1990. gada līdz 1994. gadam.

Venēru var ieraudzīt, kā jau rakstīju, vakaros un rītos, to grūti nepamanīt, jo tā ir visai spoža un tā arī atrodas netālu virs Merkura, zem dvīņu zvaigznāja.
..tagad ir dažas minūtes pāri 5:00, pirms dažām minūtēm aizgāju uz tuvējo pļavu un apskatījos pats - Venēru ir neiespējami nepamanīt, būtībā vienīgais spožais debess ķermenis, kas redzams uz to pusi. Merkuru gan neizdevās pamanīt.

Avoti: NASA, Wikipedia.

Saistītie raksti

• Igauņu krāpnieki tika līdz NASA
• Lielbritānijā līdz 2020. gadam tiks izveidots Skylon lidaparāts
• Džeimss Kamerons palīdz izstrādāt 3D kameru NASA pašgājējam
• Augstas Saules aktivitātes rezultātā tiks traucēti GPS signāli
• 2012.gadā plānots atvērt viesnīcu kosmosā
• NASA piedāvā aplikāciju iPhone lietotājiem
• Mežu izciršana tiks pārraudzīta no kosmosa
• Indija plāno piedāvāt kosmosa tūrisma pakalpojumus
• Virs Sibīrijas saduras satelīti
• Krievija plāno būvēt jaunu kosmosa staciju
• Šogad misiju sāks Eiropas Kosmosa aģentūras jaunais satelīts
• NASA izmēģina pētījumiem paredzētu gaisa balonu
• Ledus apjoms - augstākais teju 30 gadu laikā
• 2009.gadā sāks celt pirmo komerciālo kosmosa tūrisma centru
• NASA plāno pārdot vecos Space Shuttle kosmosa kuģus

Komentāri

#1 b00n @ 2006.08.07 11:24

Interesanti...

#2 AIDSkillz @ 2006.08.07 11:39

Nice...

#4 ok1 @ 2006.08.07 11:57

Rīt laikam nāksies 4:00 kāpt uz mājas jumta ar binokli :)

#5 navex @ 2006.08.07 12:04

tur tika minets kad tu gaji skatities uz to Venēru 5.00,bet rakstu ievietoji 1.32... melis =D he

#7 Windlife @ 2006.08.07 13:02

bet Sauli kā saukt, par planētu vai?

#8 Kunz @ 2006.08.07 14:16

Ja **** saista sevi ar devīzi "Īsi par interesantāko", tad datuve.lv cenšas sevi definēt "Īsi par noderīgāko"? Katrā ziņā te kļūst interesanti - vai tik nebriest šo abu projektu apvienošanās... Vienīgi daudz liekvārdības, kaut cenšanās ir acīmredzama.

#9 zem2karogiem @ 2006.08.07 14:19

jā, un drīz te 90% rakstu būs par pavargrāmatu apslēptajiem sīkretiem...

#10 xerixs @ 2006.08.07 14:28

navex: rakstu pievienoju 1:32, bet ap 5 es izlaboju dažas lietas un pieliku klāt vēl beigas, tikai raksta laikā tas neuzrādās :)
Ek: Paldies, ka pateici. Vnk k-vai skatoties uz debesīm nesaka jau: "Eu, redzi to spožo planētu...". :)
karuuzo: Paldies par ieteikumu, centīšos ņemt vērā =)

#11 LMN @ 2006.08.07 14:31

Kunz, "liekvārdība" padara informāciju lasāmu. Sausu faktu uzskaitījumu nav interesanti lasīt.

#12 agime @ 2006.08.07 20:19

Labi lasāms raksts :)

#13 shady @ 2006.08.07 21:11

Noderīgi starp IT palasīt arī ko tādu:)
Labs raksts!

#14 Farons @ 2006.08.07 22:11

man liekas ka lasiju ka tur ir kkadu metalu dikji arii un skabju ari un garoza ir sameraa miksta

#15 sanndo @ 2006.08.07 23:43

Vispār raksts jau labs!

#16 king999 @ 2006.08.08 09:32

Labs raksts gaidu par zemi. un tad par mazajiem zaļajiem vīriņiem.

#17 Astronomer @ 2006.08.15 16:14

Veneera ir treshais spozhaakais spiideklis pie muusu debesiim aiz Saules un Meeness, kaa arii karstaakais objekts Saules sisteemaa aiz pashas Saules.

#18 Kichaaa @ 2007.08.02 00:11

Pas Venēru ir dzirdēts daudz interesanta un skaista,bet ja ciešāk,tad arī slikta un nāvējoša...jauki:)))