Planētu anatomija: Zeme

Droši vien, ka nekas par tādu dievieti vai dievu ar vārdu Zeme nav dzirdēts, bet tad rodas jautājums, no kurienes tad cēlies planētas vārds? Ticat vai nē, bet šim vārdam arī ir sakars ar romiešu dieviem. Mūsu valodā vārds zeme nav pat tuvu vārdam, kurā saucas šī dieviete. Lai atrastu atbildi, jāskatās vairāk uz lielajām Eiropas tautu valodām. Angliski Zeme ir Earth, vāciski Erde. Sāk jau rasties līdzība, un šo vārdu pirmie burti er aizved pie latīniskā vārda terra. Savukārt, senajiem romiešiem zemes dievieti sauca Terra Mater. Protams, ja šādi mēs sauktu Zemi, tad jau visiem mēle būtu izlocījusies un nogurusi pamatīgi. Uzskata, ka zeme ir 4,6 miljardus gadus veca, un tā radusies no milzīga gāzu un putekļu mākoņa. Nu droši vien tā izmēri bija daudz par lielu, lai to varētu vienkārši ar putekļsūcēju paņemt un sasūkt. No paša sākuma ļaudis domāja, ka Zeme ir plakana, un tikai pirms 2500 gadiem grieķi noteica, ka Zeme ir apaļa. Pēc tam grieķu zinātnieks izteica domu, ka Zeme riņķo ap sauli, tomēr tikai 1543. gadā to pierādīja poļu astronoms Nikolajs Koperniks, bet par to saņēma plašu nosodījumu.

Zemes pašā vidū atrodas iekšējais kodols, tas sastāv no cieta dzelzs un niķeļa sakausējuma, tās diametrs sasniedz 2740 km, un temperatūra centrā - 4500 grādi pēc celsija. Pēc tam nāk ārējais kodols, kas sastāv no šķidras dzelzs masas, tas ir 220 km biezs un aptuvenā temperatūra ir 2200 grādi pēc celsija (paliek jau vēsāks). Tad seko 2900 km bieza tumšu iežu kārta - mantija. Tās apakšā temperatūra sasniedz 3700 grādi pēc celsija, pie tāda karstuma jau tur visam būtu jākust, bet tā kā spiediens ir pietiekami liels, tad tur viss pastāv mierīgā līdzsvarā. Virs tās atrodas iežu virskārta, ko sauc par Zemes garozu. Garozas biezums zem okeāniem ir 6 km un līdz 70 km zem kontinentiem. Tās dziļumā temperatūra sasniedz 1050 grādus pēc celsija (atkal jau vēsāks). Pati garoza ir sašķēlusies vairākās plātnēs un tās izraisa izmaiņas Zemes veidolā, kustoties. Kad 2 plātnes nolemj sadraudzēties saskaroties, var pacelties Zemes garoza un izveidoties kalni. Kad viņu randiņš neizdodas, tad katra nolemj aiziet uz savu pusi, rodas zemestrīces. Papētot kārtīgāk, var secināt, ka populārākās satikšanās vietas ir Klusā okeāna rietumdaļa. Kad tās nolemj, ka labāk satikties okeānos, tad tajos izplūst izkusušie ieži un no tiem veidojas zemūdens klintis. Šad tad pat rodas jaunas salas, vislielākā šāda veida sala ir Islande.
Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc uz Zemes var dzīvot, ir tas, ka tā atrodas labā attālumā no Saules, taču lielu nozīmi arī spēlē atmosfēra. Ja nebūtu unikālā atmosfēra, tad šeit nebūtu iespējams dzīvot. Atmosfēra pasargā Zemi no kosmiskā aukstuma un Saules starojuma, tā sastāv no gaisa, ūdens tvaika un sīkām putekļu daļiņām. Atmosfēras augstums sasniedz 2000 km, tai savā vietā palīdz noturēties Zemes gravitācijas spēks. Tā sastāv no pieciem stāviem, pirmajā stāvā mitinās troposfēra - starp citu, tajā dzīvojam arī mēs. Tās augstums sasniedz 11 km, jo augstāk tajā atrodas, jo vēsāk paliek, līdz pat -80 grādiem pēc celsija. Ja gribas atvēsināties, nav pat jābrauc vairākus tūkstošus kilometrus uz ziemeļpolu, atliek vien aizbraukt kādus 10 km uz augstāk debesīs un varam baudīt ziemu bez sniega. Pēc tam seko stratosfēra, tajā pirms dažiem gadiem vēl lidoja Concorde. Tur ir izdevīgi lidot, jo šī zona ir mierīga no vētrām, taču šeit atrodas pat kaut kas vēl daudz svarigāks - ozona slānis. Šeit šī gāze ir ļoti maz, salīdzinot ar apelsīnu, ozona slānis ir mizas lielumā, virs poliem jau tas ir pavisam izzudis, jo, kā jau daudziem zināms, to iznīcina cilvēku radītais piesārņojums. 3. stāvā - 50 līdz 80 km augstumā - dzīvo mezosfēra. Šai iedzīvotājai patīk demonstrēt savus muskuļus, tos viņa izmanto sitot meteorītus un pārvēršot tos par "krītošajām zvaigznēm". Tad nāk termosfēra, kā jau vēsta vārds, var noprast, ka tur ir visai karsti. Temperatūra šeit ir līdz 1000 grādiem pēc celsija, šī kaimiņiene atrodas no 80 līdz 480 km augstumā, kas liecina, ka viņai patīk plaši izvērsties. Tomēr viņa ir visai viesmīlīga un ļauj pie sevis ciemoties polārblāzmām. Nu ja kādam arī nepietiek ar Venēras karstumu, gan jau termosfēra ļaus paciemoties pie sevis. Pašā pēdējā stāvā dzīvo ekosfēra, taču viņai ir labi, jo var kontrolēt savu griestu augstumu, tapēc noteikta augstuma ierobežojuma nav. Tikai nebūtu vēlams šeit ciemoties, jo te gaisa tikpat kā nav. Šīm iedzīvotājām varam pateikties par to, ka pa dienu debess ir zila, jo citās krāsās gaisma izkliedējās mazāk un tieši sasniedz Zemes virsu. Viņas ir krāsmīles, tapēc saulrietos un saullēktos izdara tā, lai zilā gaisma izkliedējas pavisam un līdz mums atnāk tikai sarkanā gaisma, tāpēc debess ap tiem laikiem izskatās sarkana.

1957. gadā krievi palaida Zemes orbītā pirmo mākslīgo Zemes pavadoni Sputnik 1 - tā svars bija 83 kilogrami (diezgan viegls). Krievi bija teikuši savu vārdu kosmosa iekarošanā, un tālāk sekoja Sputnik 2, kurā par kosmonautu tika izvēlēta sunīte Laika, kosmosā viņa tika, bet diemžēl atpakaļ neatgriezās. Tas krievus neapturēja, 1960. gadā viņi palaida kosmosā Sputnik 5 ar diviem suņiem - Belku un Strelku, vismaz vārdi viņiem tika iedoti tīri normāli. Viņas bija pirmās radības, ka tik tālu ceļošas kosmosā un atgriezušās. PSRS pašpārliecība auga un 1961. gada 12. aprīlī kosmonauts J. Gagarins aplidoja Zemi 2 stundās ar Vostok 1 un laimīgi atgriezās atpakaļ uz Zemes. Laiks bija ASV dod atbildes triecienu un 1962. gadā ar kuģi Mercury trīs reizes aplidoja apkārt Zemei. PSRS uz to nepalika atbildi parādā, jo nākamajā gadā kosmosā palaida pirmo sievieti Valentīnu Tereškovu kuģī Vostok 6, tas 3 dienas rinķoja apkārt Zemei, bet viņai nācās negaidīti atgriezties, jo kosmosam nepatika, ka pie viņa kāda tik ilgi ciemojas un "uzdāvināja" Valentīnai savu kosmisko kaiti. Krievi turpināja uzvaras gājienu un 1965. gadā pirmo reizi atklātā kosmosā devās pirmais cilvēks, bet pēc 2 mēnešiem amerikāņi izdarīja to pašu, tomēr bija pienācis laiks pateikt, kuri tad īsti ir kosmosa čempioni, un pēc 6 mēnešiem divi amerikāņi pavadīja atklātā kosmosā 2 nedēļas, vēlāk tiem pievienojās vēl divi. Tomēr pēc dažiem gadiem PSRS kosmonauti izplatījumā samontēja un uzcēla kosmisko staciju Salut. Tomēr savdabīgs pamiers tika apliecināts, kad 1975. gada 17. jūlijā kosmisko buču viens otram iedeva 2 kosmosa kuģi Apollo 18 un Sojuz 19, proti, tie tika savienoti kopā.

Avoti: NASA, Wikipedia.

Saistītie raksti

• Igauņu krāpnieki tika līdz NASA
• Lielbritānijā līdz 2020. gadam tiks izveidots Skylon lidaparāts
• Džeimss Kamerons palīdz izstrādāt 3D kameru NASA pašgājējam
• Augstas Saules aktivitātes rezultātā tiks traucēti GPS signāli
• 2012.gadā plānots atvērt viesnīcu kosmosā
• NASA piedāvā aplikāciju iPhone lietotājiem
• Mežu izciršana tiks pārraudzīta no kosmosa
• Indija plāno piedāvāt kosmosa tūrisma pakalpojumus
• Virs Sibīrijas saduras satelīti
• Krievija plāno būvēt jaunu kosmosa staciju
• Šogad misiju sāks Eiropas Kosmosa aģentūras jaunais satelīts
• NASA izmēģina pētījumiem paredzētu gaisa balonu
• Ledus apjoms - augstākais teju 30 gadu laikā
• 2009.gadā sāks celt pirmo komerciālo kosmosa tūrisma centru
• NASA plāno pārdot vecos Space Shuttle kosmosa kuģus

Komentāri