Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 4
Samsung iepriecina sievietes ar LaFleur kolekcijas mobilajiem tālruņiem 15
Piezīmju datori Compaq Presario CQ57 no 225Ls (381ER, 383SR) 28
Jauna brīvība – drukāšana kustībā. 39
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 13
NX1000 un NX210 – pasaulē pirmās SMART kompaktsistēmas kameras ar iebūvētu WiFi savienojuma atbalstu 41
Mūsdienās sadzīves elektroprecēm jāpilda arī dizaina funkcija 38
Samsung prezentē WB sērijas fotokameras ar iespaidīgu tālummaiņu un Wi-Fi savienojuma atbalstu 15
Prezentēti HTC ONE sērijas Viedtālruņi 35
Logitech izziņo kabatas lieluma bezvadu mini peli 58
Fizmati ar uzrakstu uz likteņupes - Daugavas - aicina tautu uz atmodu 33
Nokia Belle programmatūras atjauninājums pieejams lejupielādei 81
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 39
Planētu anatomija: Marss
Protams, ka pirmais, kas lielākajai daļai cilvēku ienāk prātā, pieminot Marsu, ir marsieši, mazie, zaļie vīriņi utt. Senatnē šī planēta gan vairāk saistījās ar kariem, asinīm un uguni, jo pie tā vainojama planētas sarkanā nokrāsa. Daudzas tautas planētu sauca sava kara dieva vārdā, romieši to sauca ar Marsu, un tā arī cēlies planētas vārds.
Marss pēc uzbūves ir līdzīgs Zemei, tikai uz pusi mazāks. Marsa kodols sastāv no dzelzs, pēc tam nāk raksturīgā mantija un pa virsu garoza. Marsa virsma ir veidojusies pirms 3 miljardiem gadu no vulkānu uzdarbošanās, meteorītu dunkām un ūdens straumēm, tas viss izveidoja planētu tādu, kāda tā ir tagad. Lielu daļu virsmas aizņem tuksnešaini, akmeņaini līdzenumi ar putekļainām kāpām un meteorītu krāteriem.
Marsam patīk, ja tā relfejs ir gan dziļs, gan augsts, tapēc tas sevi noklājis ar milzīgiem paugstinājumiem un dziļām plaisām. Un tomēr, ja tas sevi tā noklāj, tad tomēr grib arī parādīt, ka to dara kārtīgi, tapēc Marss var lielīties ar atdzisušu vulkānu Olimpu, kura augstums pat tiem alpīnistiem, kuriem Everests liekas kā nieks, liks pabrīnīties, proti, tā augstums ir 24 km, kas ļauj šai planētai ieņemt pirmo vietu Saules sistēmā. Tomēr izrādās, ka tā visu laiku ir slepus skatījusies uz Lielo Kanjonu (ASV) un nospriedusi: "Ja jau Zeme var tādu uztaisīt, tad es varu vēl labāk."
Bez liekas kavēšanās, Marss uztaisīja savu Lielo Kanjonu - Marinera ieleju, kuras garums sasniedz 4500 km, bet dziļums 8 km. Taču tam patīk likt mums nodarbināt prātus, uztaisot ielejas, kas līdzīgas izžuvušu upju ielejām, tā liekot domāt un strīdēties, vai kādreiz pa tām ir tecējušas upes. Tā Marss parāda, ka nav ar pliku roku ņemams, ir noslēpumains, pietiekami gudrs un viltīgs.
Marss daudziem saistās ar sarkano krāsu, bet kas tad šo efektu dod? Varat vainot dzelzs oksīdus, kuri diez gan bagātīgi iedzīvojušies planētas iežu sastāvā. Dzelzs oksīdu mēs labāk pazīstam kā rūsu. Marsam nepatīk, ja tikai virsma ir sarkana, tāpēc tas nolēma: "Ja jau virsma ir sarkana, tad viss pārējais arī jāmēģina par tādu pārvērst."
Un atkal jau planēta nesnauž un sauc palīgā vēju - kad tas sāk uzdarboties, tad tiešām neko vairāk par sarkanu krāsu nebūs iespējams redzēt. Vējš sākas pamazām un attīstās līdz putekļu vētrai, tikai, ja salīdzina, kā tās darbojas uz Zemes, tad mūsējās liekas kā nieks vien. Uz Marsa tas notiek daudz ilgāk, spēcīgāk un plašāk, to var labi redzēt bildē, kā planēta izskatās pirms vētras un pēc tās.
Klimats uz Marsa ir līdzīgs Zemei, tur arī ir gadalaiki, tikai tie ir apmēram divreiz garāki. Paši aukstākie apgabali ir ziemeļpolā un dienvidpolā, tos klāj sasaluši oglekļa dioksīda un ledus slānis. Temperatūra sasniedz no -140 līdz +20 grādiem pēc celsija, kas nozīmē, ka šī vieta varētu patikt tiem, kuri vēlās ceļot uz citām planētām, bet neizjust pārāk ekstrēmas atšķirības no Zemes klimata. Lai kā Marss gribētu būt līdzīgs Zemei, tas tomēr mazliet atšķiras. Atmosfēra šeit ir simtreiz plānāka, stipri retināta un sastāv no oglekļa dioksīda. Uz atmosfēru Saule iedarbojas mazāk, jo Marss atrodas pusotru reizi tālāk no Saules nekā Zeme, un Saule te ir mazāka. Šis aspekts varētu patikt tiem, kuriem apnicis, ka saulainā dienā acīs spīd Saule un nevar uz to normāli paskatīties.
Tomēr kādreiz Marsam palika vientuļi un viņš prasīja citiem debess ķermeņiem, vai kāds negrib atnākt ciemos, lai varētu draudzīgi parunāties - divi atsaucās. Tie bija nelieli, tumši, neregulāras formas asterorīdi, kuri sastāvēja no ieža ar augstu oglekļa saturu. Vienu sauca Foboss, otru - Deimoss. Un tā viņi palika par labiem draugiem, jo viņus turēja kopā gravitācijas spēks.
Pirms gadsimta vēl cilvēki ticēja, ka uz Marsa dzīvo saprātīgas būtnes. Mūsdienās ir zināms, ka tur tādi nav, taču varētu būt primitīvi organismi. Kādreiz uz Marsa bija siltāks un mitrāks klimats, kas deva labvēlīgus apstākļus dzīvības attīstībai. Iespējams, ka tad uz Marsa dzīvoja mazie, zaļie cilvēciņi. Lai to pārbaudītu, 1976. gadā uz Marsa virsmas piezemējās Viking 1 un Viking 2. Tika meklētas dzīvības pazīmes, taču tās netika atrastas. Daudz starpplanētu stacijas tika sūtītas 90. gados, lai pētītu laikapstākļus, kartētu virsmu un beigās nolaistos uz Marsa. Šie aparāti tika aprīkoti ar sešriteņu visurgājēju, kas pētīja nolaišanās vietas apkārtni. 2004. gadā tika palaisti Spirit un Opportunity. Bija plānots, ka tie beigs darbu pēc 3 mēnešiem, jo pēc tam tiem būs aizputējušas saules baterijas, un tie nevarētu darboties. Tomēr tie turpina darbu vēl šodien, pētot apkārtni un sūtot bildes.
Marsam patīk, ka uz to skatās gada pirmajos mēnešos, tapēc tagad šī planēta nav redzama.
Saistītie raksti
Komentāri
#2 Seeder
WWW @ 2006.08.12 07:25
taa visas peedeejaas bildes vairaak izskataas peec datorgrafikas...
#3 Mr. Nejēga
@ 2006.08.12 09:12
marss ir vīriešu dzimtes vārds....
ja gribi izteikties marsa vietā siev. dzimtē,tad sauc par planētu.
#4 
#5 darkfire
@ 2006.08.12 10:13
Bet vai ir tolks te par planeetaam drukaat? Var mieriigi panemt enciklopeediju rokaas un palasiit. Tas tikai mans viedoklis.
#6 
#7 Esc
@ 2006.08.12 10:41
2#, ,man liekas, ka pēdējā bilde arī ir kaut kāds 3D modelis, ne jau īsta bilde uz marsa...
#8 dzieburs
@ 2006.08.12 11:48
Loģiski, ka pēdējā bilde ir feiks! Kam tad tas aparāts tur tā pozētu, lai viņu fotografē - kosmonautam vai?! :)
#9 xerixs
@ 2006.08.12 12:50
Pēdējā bilde ir taisīta datorgrafikā. Par tām dzimtēm pats nesaprotu, laikam vakar manā galviņā bija aizgājis k-kas ciet :D
#10 Mr. Nejēga
@ 2006.08.12 15:14
vēl 6 planētas palikušas,tad saule,tad šis un tas par itkā atklāto 10. planētu,tad pievēršamies planētu pavadoņiem-mēness,foboss,deimoss,utt.
#11 xerixs
@ 2006.08.12 15:42
Mr. Nejēga rakstīja:
vēl 6 planētas palikušas,tad saule,tad šis un tas par itkā atklāto 10. planētu,tad pievēršamies planētu pavadoņiem-mēness,foboss,deimoss,utt.
Ja jau rakstīšu tik traki daudz par šo tēmu, kā pēc tava scenārija, tad beigās būšu pārkosmosojies :D
#13 "Marsam patīk, Marsam nepatīk"... Tā vien liekas, ka runa ir par Marksu un Engelsu :) Dīvains izteiksmes veids autoram :D
Varu par Maru daudz ko piebilst:
Vikings 1 un 2 bija izgaashanaas jo tur bija taads pasaakums uzpuljiija Vikingu 1 - dziiviibu neatrada uzpuljiija Viking 2 - dziiviibu neatrada :) tad zinaatnieki domaaja aparaatu ko izmanto dziiviibas formas noteikshanais padarbinaat uz Zemes - un ko vinji ieguva - Dziiviibas formas nav :D taa arii tika projektam pielikts punkts
Peectam lidoja mazais smukais Pathfinders un tas jau izmantoja mikraskopu lai pachekotu zemi paurbinaatos utt. bet nu redz tehniskas problēmas pieviila arii sho
Tadnu tika uztaisiiti advanceetie un mineetie Spirits un Opportunity protams primaarais bija tas ka shie kugji bija domaati bekap variants ja nu viens neiztur un sabojaajaas tad vismaz projekts nav kjibish - protams probleemas bija un N-taas reizes jau ir paarkompileets abu roveru OS bet shi straadaa veel jo projaam un ja straadaa tad arii liidzeklji projektam atrodas :D
un vispaar NASA ja jūs lasat sho ziņu - gribu pieteikties lidojumam uz marss kautvai kaa izmeegjinaajum trusiitis :D
#16 Astronomer
@ 2006.08.15 16:34
Lai arii gana tuvs kaiminjsh, ar teleskopu tur gruuti kaadas detaljas ieraudziit (kaa nekaa divaam atmosfeeraam cauri jaaluur) un taas pashas ir kaa ar knaibleem jaavelk aaraa opoziiciju laikaa. Bez vismaz 150mm objektiiva (diametraa) ir jaabuut diezgan lielam mazohistam lai saziimeetu detaljas uz Marsa. Ar 200mm var jau saakt uzdarboties, jo izcilaas naktiis (ja taa optika ir laba) var atljauties pie 400x palielinaajumu. Ar 150mm un 300x arii var sho to ieraudziit, bet jaabuut ideaali stabilai atmosfeerai (Zemes) un eerglja aciim. (lielaaks palielinaajums kaa 2x uz apertuura mm ir diezgan bezjeedziigs, iznjemot pie extra izcilas optikas un ideaalas redzamiibas (seeing)).
#18 
#19 
#20
mm..