Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 4
Samsung iepriecina sievietes ar LaFleur kolekcijas mobilajiem tālruņiem 15
Piezīmju datori Compaq Presario CQ57 no 225Ls (381ER, 383SR) 28
Jauna brīvība – drukāšana kustībā. 39
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 13
NX1000 un NX210 – pasaulē pirmās SMART kompaktsistēmas kameras ar iebūvētu WiFi savienojuma atbalstu 41
Mūsdienās sadzīves elektroprecēm jāpilda arī dizaina funkcija 38
Samsung prezentē WB sērijas fotokameras ar iespaidīgu tālummaiņu un Wi-Fi savienojuma atbalstu 15
Prezentēti HTC ONE sērijas Viedtālruņi 35
Logitech izziņo kabatas lieluma bezvadu mini peli 58
Fizmati ar uzrakstu uz likteņupes - Daugavas - aicina tautu uz atmodu 33
Nokia Belle programmatūras atjauninājums pieejams lejupielādei 81
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 39
Planētu anatomija: Jupiters
Cilvēki šo planētu debesīs pamanīja jau ļoti sen, tas tāpēc, ka pati planēta ir saskatāma ar neapbruņotu aci. Planēta ir nosaukta par godu romiešu dievam Jupiteram, kurš bija visu dievu šefs. Grieķu mitoloģijā tas attiecīgi būtu Zevs, kura vārds mūsdienu cilvēkiem vairāk būtu pazīstams. Austrumu mitoloģijā Jupiters tiek saukts par koka zvaigzni, taču tad rodas jautājums, kāpēc tad šai planētai iedots šāds vārds? Austrumos gandrīz visu saprot un pieņem savādāk. Tomēr par pieciem dabas elementiem no ķīniešu filozofijas būs dzirdējuši daudzi, tātad Jupiteram ticis koks, savukārt Marss tika pie uguns savas sarkanās krāsas dēļ.
Jupiteram visvarenā dieva vārds nav iedots veltīgi, jo tas tiešām ir liels milzis, tā diametrs atbilst 11 Zemes diametriem, kas nozīmē, ka tajā ietilptu 1300 Zemes, kas nozīmē, ja visu planētu atdotu Ķīnai, tad pat ķīnieši ar savu vairošanās ātrumu nespētu to visu apdzīvot tuvākajos gadsimtos. Tā vidū atrodas metāliskā ūdeņraža kodols, šeit temperatūra sasniedz 30000 grādus pēc celsija. Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis. Pavisam ūdeņradis šeit ir diez gan plaši iekārtojies un aizņem apmēram 90% no visas planētas, tomēr tas galvenokārt sastopams gāzveida stāvoklī. Tad seko hēlijs, kas ieņem godpilno otro vietu ar 10%. Ja planēta būtu jāraksto agregātstāvokļa secībā, sākot no vidus, tad tā izskatītos šādi: šķidra un gāzveida. Planētai īpatnējo izskatu piešķir atmosfēra, jo tās mākoņu sastāvs ir diez gan raibs, tajos temperatūra un spiediens ir ievērojami augstāki. Jupiteram arī ir pieci atmosfēras stāvi, tikai tie nav tādi paši kā Zemei. 1. stāvā dzīvo šķidrais ūdeņradis, pēc tam nāk sasalušā ūdens - ledus pilītes. 3. stāvā mitinās amonija sulfīda mākoņi, kuri varētu patikt lauksaimniekiem, jo šo ķīmisko vielu izmanto lauksaimniecībā, tiesa šo ķimikāliju vairāk pielieto rietumos. Tad nāk sasaluša amonjaka kristāli un gāzveida ūdeņradis. Temperatūra te ir pat salīdzoši silta - ap -110 grādiem pēc celsija.
Šeit viens gads ilgst 12 Zemes gadus, kas nozīmē, ka sava dzimšanas diena būtu ļoti ilgi jāgaida, tomēr atrodoties te, būtu grūti pielāgoties, jo diennakts ilgtu tikai 10 stundas.
Laikapstākļus nosaka Jupitera straujā griešanās un siltuma izdalīšanās no planētas dzīlēm. Tam visam sanākot kopā, izveidojas dažādu spiedienu sistēmas, turklāt šajos apstākļos varētu priecāties dabas aktīvisti, kuriem nepatīk, ka okeānos kuģi brauc ar dīzeļdegvielu, jo šeit pārsvaru gūtu buru kuģi. Tikai jautājums, vai masti izturētu 650 km/h lielo vēja ātrumu. Skatoties planētas bildes, redzamas svītrainas joslas, tas tāpēc, ka uz Jupitera mode ir savādāka, un šeit ūdens tvaiku vietā augšup ceļas gāzes. Tumšajos plankumos gāze nolaižas lejup, bet gaišajos tā ceļas augšup. Vietās, kur gāzu plankumi nolemj uztaisīt randiņu, rodas vētras. Viena no lielākajām ir Lielais Sarkanais plankums, kas ap savu centru rinķo 4-6 dienas. Tikai salīdzinot ar šo viesuli, liela vētra, kas brāžas pāri kādai teritorijai uz Zemes nieks vien skaitās - Lielā Sarkanā diametrs sasniedz 2-3 Zemes diametrus.
Marsam pietika ar diviem draugiem, bet Jupiteram ir vesela kosmiskā draugiem.lv versija. Tā pavadoņu skaits ir vismaz 63. Tie ir gan mazi, gan lieli. Lielākos pavadoņus sauc par Galileja mēnešiem, jo tos ir pētījis Galileo Galilejs. Pavisam tādi ir četri: Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto. Ganimēds ieņem godpilno pirmo vietu, kā lielākais pavadonis Saules sistēmā, un tas ir pat lielāks par Merkuru un Plūtonu. Jo virsa ir akmeņaina un cieta. Tā ir koši sarkana un dzeltena, jo šeit vulkāni ir diez gan aktīvi, un no tiem izplūst sērs.
1973. gadā starpplanētu stacija Pioneer 10 uzņēma pirmās Jupitera bildes, pētīja tā atmosfēru un noskaidroja vairāk informāciju par planētas magnētisko lauku. Pēc dažiem gadiem Voyager 1 un Voyager 2 pētīja Jupitera pavadoņus un nofotogrāfēja tuvāk planētas atmosfēru. 1995. gadā planētu sasniedza Galileo, kas ap planētu rinķoja 2 gadus, pēc tam ar to tika izpētīti Galileja mēneši. 2000. gadā Cassini palidoja garām planētai un uzņēma augstas kvalitātes bildes.
Jupiteru vislabāk savā spožumā var redzēt dažas minūtes pēc 22.00, dievidrietumos pie paša horizonta. Pēc 22.30 planēta jau vairs nebūs redzama, jo tā jau būs paslēpusies.
Saistītie raksti
Komentāri
#2 DeathB0Y
@ 2006.08.15 13:49
njaa xerixs var redzeet ka nav ko dariit:D
bet iisteniibaa vismaz arii kauko jaunu uzzinu:D
#3 Mr. Nejēga
@ 2006.08.15 13:49
njā... "ķīniešu ar savu vairošanās ātrumu nespētu..." :D kāds nevar iedot precīzu formulu?
Labots- bet vispār ļoti normāli raksti, kā jau teicu, tagad paliek vēl tikai saturns, plutons, neptūns, itkā atklātā 10 planēta, tad sīkāk par lielākajiem 10 planētu pavadoņiem saules sistēmā, par sauli, atsevišķi par mēness "iekarošanu", Jupitera gredzeniem (asteroīdu joslu),jo šeit tā pamaz ar to infu, kosmosa izpētes tehnoloģijām uz Zemes, un... eh,nu,mēneša plāns jau gatavs ;)
#4 Unima
WWW @ 2006.08.15 13:56
Liels paldies par shiis seerijas rakstiem. ljoti labi! jaaiedod beernam lai palasaas. veelreiz paldies!
#5 Electical
@ 2006.08.15 14:00
Ūdeņradis šeit ir diez gan plaši iekārtojies un aizņem 90% no visas planētas. Tad nāk hēlijs, kas ieņem godpilno otro vietu ar 10% - kopā 100% un kur tad palika dzelzs kodols?
Bet visu cieņu par šiem rakstiem. :) man patīk
#6 Electical
@ 2006.08.15 14:37
Man jau likās dīvaini ar to metālisko kodolu un st.citu kas ir metāliskais ūdeņradis un parastais ? [ Vai metāliskais ir cietvielas ūdeņradis?]
#7 Mr. Nejēga
@ 2006.08.15 14:41
nu,es saprotu,ka ūdeņraža sķidrais agregātstāvoklis,tikai lielā spiedienā,iegūstot dažas cieta ūdeņraža īpašības (ceru,ka ķīmijas skolotāja šo nelasa ;) ), kuras uz Zemes vēl nav simulētas (nav vajadzība,nav gribēšana vai nav iespējams).
#9 edd999
@ 2006.08.15 15:29
Baigi labie raxti, nenjemot veeraa paaris kljudu.. :) Bet ir O.K.
P.S. Kaa gribeetos nomest seerkocinju uz Jupitera ``Fire in the hole`` :D
#10 karuuzo
@ 2006.08.15 15:43
Vai tikai man šis teikums šķita nedaudz neloģisks ;)
Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis, kas sastopams galvenokārt gāzveida stāvoklī.
m
#11 #12 Mr. Nejēga
@ 2006.08.15 16:23
root rakstīja:
Augšā zem logo rakstīts IT jaunumi, than WTF is that!
tā ir pamatizglītošana tādiem tipiņiem,kas to vien jēdz kā bļaustīties apkārt WTF,OMFG.LOOOLLLOOLL utt.
#14 Astronomer
@ 2006.08.15 16:47
Reizes 10 lielaaks un Jupiters buutu kanditaats uz nelielu zvaigzni un mees vareetu priecaaties par muusu pashu binaaro zvaigznju sisteemu ;).
Pagaidaam gan Jupiters ir dranjkjiigi zemu virs horizonta un nav tas labaakais laiks shamo noveerot, bet neskatoties uz to pat pashos leetaakajos binokljos un taalskashos var saskatiit visus 4 Galileja pavadonjus (ja nu vieniigi tas kjiikiizeris nav plastmasas speelju shtruntinjsh ar 2x palielinaajumu). Lai vareetu saakt nojaust maakonju joslas vajadzees jau kaadu bik krietnaaku taalskatiiti, teleskopu vai krietnus binokljus. Ar kaadiem 50mm saakot un jau pie 25 - 30x var saakt nojaust divas galvenaas jupitera maakonju joslas. Pie aptuveni 60 - 70x palielinaajuma mazohisti var saakt meegjinaat izvilinaat lielaa sarkanaa plekja (cik nu shis vairs sarkans) atrashanaas vietu. Lai praatiigi noveerotu maakonju joslas, veetras, plekjus u.tml. dereetu vismaz kaadi 100mm objektiivam un attieciigi kaads 200x palielinaajums (par statiivu arii nevajadzeetu aizmirst, jo jau pie 12x palielinaajuma rokaas buus gruuti kautko stabili notureet).
#15 xerixs
@ 2006.08.15 17:08
karuuzo rakstīja:
Vai tikai man šis teikums šķita nedaudz neloģisks ;)Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis, kas sastopams galvenokārt gāzveida stāvoklī.m
Tev taisnība, labojot pirmās kļūdas, ieviesās jaunas
Astronomer, nevajag kārdināt ar 100mm objektīviem.
Raksts ir labs. Gala beigās kosmoss ir "vainīgs" pie daudzu ierīču un sistēmu izgudrošanas, kas veicina arī datorpasaules attīstību. Tātad - kāpēc gan neiepazīties ar to tuvāk, kaut vai ar Saules sistēmas planētām?
#17 ruukiitis
@ 2006.08.15 17:22
xerixs rakstīja:
karuuzo rakstīja:Vai tikai man šis teikums šķita nedaudz neloģisks ;)Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis, kas sastopams galvenokārt gāzveida stāvoklī.m
Tev taisnība, labojot pirmās kļūdas, ieviesās jaunas
aļo cilvēki - tad jau varbūt gudras grāmatas vaig palasīt?
da ne jau tikai pie super augstām temperatūrām gāze pārvēršas par šķidrumu, pēcāk pa cietu vielu.
ja tas ir planētas kodols, tad tas notiek spiediena dēļ. iedomājies kāds izskatīsies m3 gaiss saspiests cm3 tilpumā?
#18 Ubervecis
@ 2006.08.15 20:05
edd999 rakstīja:
Baigi labie raxti, nenjemot veeraa paaris kljudu.. :) Bet ir O.K.
P.S. Kaa gribeetos nomest seerkocinju uz Jupitera ``Fire in the hole`` :D
Jep, un tad būs mums te otra saule! :DDDDDD
#19 Astronomer
@ 2006.08.16 09:45
Matiass, 100mm ir jau ljoti jauki, bet amatieru viduu klasiskais "planet killer" teleskops ir labs 150mm F/8 Njuutons uz ekvatoriaalaa statiiva ;). Pats gan pagaidaam skatos uz kaadu 8" (203mm) vai 10" (254mm) Njuutonu Dobsona kastee. Kaa nekaa, diametrs rullee :)).
#20 Kunz
@ 2006.08.16 10:06
Domāju, ka sērkociņu uz Jupitera aizdedzināt būtu visai problemātiski - skābekļa ta tur ņema, vai ne?
#21 Brutto
@ 2006.08.16 10:22
edd999 rakstīja:
P.S. Kaa gribeetos nomest seerkocinju uz Jupitera ``Fire in the hole`` :D
Varētu mest sērkociņus cik tik uziet, jo skābekļa tur nav!
Par kārdināšanu Astronomer bija mērķēts uz citiem lietotājiem. Man pieejamā tehnika ir nedaudz niknāka:) Arī Ņūtonam nav ne vainas.
#23 Astronomer
@ 2006.08.16 14:07
Matiass, kas Tev pa agregaatiem ir pieejami (Astrocaara 11" GPS Celestrons vai kas vel niknaaks)? Vispaar jau ieksh LV taa pashavaki ar informaaciju par astro aparatuuru, kur un ko var dabuut, cik maksaa u.tml. atliek tikai suutiit no r-eiropas vai kaiminjiem igaunjiem vai leishiem (tiem gan ir arii astronomiskas cenas). Zheel, ka shippings no shatiem tik traki daargi maksaa, tad vareetu arii droshi kaadu 12" dobu panjemt ar dafiga vairaak extraam nekaa te.
#24 Ubervecis
@ 2006.08.16 17:24
Brutto rakstīja:
edd999 rakstīja:P.S. Kaa gribeetos nomest seerkocinju uz Jupitera ``Fire in the hole`` :DVarētu mest sērkociņus cik tik uziet, jo skābekļa tur nav!
A uz saules ir ???
#25 xerixs
@ 2006.08.16 19:33
Ok indzha, uztaisīšu tavai mārketinga reklāmai konkurenci :)
Prezentēju Jums labāko kosmosa simulatoru. Ievadiet tikai savas kordinātes, un programma parādīs, kādi debess ķermeņi ir redzami virs jūsu atrašanās vietas. Šai programmā ir labas fīčas: Varat ieslēgt nakts režīmu, redzēt visus zvaigznāju un zvaigzņu nosaukumus, varēsiet konkrētajam debess ķermenim redzēt visas koordinātes, redzēsiet zvaigznāju bildes un vēl daudz citas lietas. Jūs jautāsiet, cik šī proga maksā? Atbilde: Tā ir par brīvu, jo tā ir atvērtā koda programma. Bet tas vēl nav viss, šai programmai ir jauks un moderns dizains, tā ir vienkārša. Turklāt tā atbalsta latviešu valodu un darbojas uz Win, Mac OS X un Linux. Jums atliek vienīgi ierakstīt savā pārlūkā stellarium, punkts, sourceforge, punkts, com un programma kļūs par jūsu labāko draugu.
Manaa programaa viss ir perfekti tavis mineetais + komeetas + astroiidi :D
Nasa'i arii bija sava proga - man bija v2 bet cik skatos bildees shim jau 4turtaa versija iznaakusi bet dabuut nevar - tur bija ar visiem voyageriem kordinaates visaam pasaulee palaistaam pavadonjem saakot ar zemes un beidzot ar STS lidojumiem bet kautkur nosleepushi vinji to un nedod tautaas :)
P.S. xerixs uzraksti linku preciizaak shtota nevareej atras tajaa lapaa progu - neieshu jau ladeet visu peec kaartas :D
He he Skatos pa log un vieniigo ko debesiis tagad var redzeet ir JUPITERS - super :) DR spriidis virs horizont :D
#29 xerixs
@ 2006.08.16 21:52
Izskats ir pirmais, kas piesaista :D
Tā sakārdināji ar to Jupiteru, ka nopat aizbraucu uz tuvējo pļavu, lai labāk ieraudzītu :D
:D nu bet redzeeji tak :D prasaas peec normaal teleskop - tas visums tomeer ir laba lieta :)
xerixs Sorry pa spamu bet nu tava proga rulllz
tagad es moduleeju un tinju gadus uz prieksh un apakalj lai redzeetu meenes aptumsymus saules aptumsumus beneras aizieshanu saulei priekshaa - vis ir iistajos laikos un datumos - rulllllz
Paldies tev !
#34 Mr. Nejēga
@ 2006.08.17 10:25
Njā...nu man žoklis pa galdu,tieši brokastu šķīvī... xerixs, šī programma nu ir... unikāla! es tā saprotu,ka tā simulē zvaigznes attiecīgi pret to īstajām atrašanās vietām? (ja šobrīd Saturns ir ,piemēram, 10 grādi uz augšu, 35,7 grādi pa labi no tiešajiem A, tad tā ir arī šobrīd dzīvē?)
Labots: jāmeklē kaut kādā kartē precīzas Liepājas koordinātes ;)
Mr. Nejēga jaa tieshi taa
bet vislabaakais ir simuleet laiku kad ir pils saules aptumsums menes aptumsums un Veneera kad saulej aiziet priekshaa :) staigaaju statistikas tabulu un tik krukjii ;laiku
Mana proga + ir tas ka tu vari mainiit atrashanaas vietu pa planeetaam + pavadonji ir detalizeeti lielaaki (VISI) ne tikai lielaakie pavadonji bet nu xerixs proga protams ir galvas tiesu labaaka :)
#36 Astronomer
@ 2006.08.17 11:30
Par Stellarium varu tikai piekrist - pzec labs softinjsh, labaakais no planetaariju sofitem, ko naacies man ir palietot (nu no tiem, ko var pa velti dabuut). Toties tiiri prieksh zvaighzhnju karteem un objektu lokalizeeshanas par velti vislabaakais ko var dabuut ir Cartes du Ciel. Ir iekshaa Mesjee, NGC, IC, Mel, B un veel citi katalogi. Tajaa ir pieejami arii online resursi prieksh bildeem un zvaigzhnju katalogiem. Izprinteetaas zvaighznju kartes arii ir liimenii, ne reizi nav pie noveerojumiem pieviilushas. Un tad vel ir taada jauka fiicha kaa "red light" - nospiezham pogu un viss paliek sarakns, itkaa jau liekas siikums, bet sarkanaa gaisma taa nezhilbina, ja gribaas portatiivo uz lauka panjemt liidzi.
Prieksh preciizaam planeetu un to pavadonju poziicijaam gan vislabaakais (imho) ir NASAs online Solar System Simulator.
#37 Astronomer
@ 2006.08.17 11:32
Prieksh koordinaateem var izmantot arii Google Earth (vismaz man precizitaate pietiek :) ).
#38 xerixs
@ 2006.08.17 17:51
Mr. Nejēga: Teicu par latviešu atbalstu:
Turklāt tā atbalsta latviešu valodu
Astronomer: Sarkano var arī dabūt Stellarium progā :)
Varat ieslēgt nakts režīmu
#39 Keta
@ 2006.08.17 23:14
njā,šāda lasāmviela arī mani prot aizraut ;) visnotaļ interesanti bija izlasīt :)
#40 Astronomer
@ 2006.08.18 10:47
Hmm, laikam buus jaatjauno savs Stellariums man, nebiju pamanijis shim nakts rezhiimu un kur ne vel LV atbalstu, paldies par info.
#41 Nav
@ 2006.08.18 14:04
Electical rakstīja:
Ūdeņradis šeit ir diez gan plaši iekārtojies un aizņem 90% no visas planētas. Tad nāk hēlijs, kas ieņem godpilno otro vietu ar 10% - kopā 100% un kur tad palika dzelzs kodols?
citeeju: "Tā vidū atrodas metāliskā ūdeņraža kodols"
H2 piemiit gan metaakiskas gan nemetaaliskas iipashiibas (uzvedaas gan kaa metaals gan kaa piem. seers) taadelj es domaaju rakstiits ir metaaliskais kodols! :)
#42 Nav
@ 2006.08.18 14:11
Ubervecis rakstīja:
Brutto rakstīja:edd999 rakstīja:P.S. Kaa gribeetos nomest seerkocinju uz Jupitera ``Fire in the hole`` :DVarētu mest sērkociņus cik tik uziet, jo skābekļa tur nav!
A uz saules ir ???
kodolsinteeze un degshana nav viens un tas pats! :) Saule izstaro radiaaciju un UV starojumu, vai tad seerkocinjsh degot (karstums + O2) izdala radiaaciju...
#43 Astronomer
@ 2006.08.18 15:09
Atjaunoju Stellarium, pirms tam bija 0.7.1 versija. Atshkjiriibas ir tieshaam pamanaamas, bet gribeetos gan bik tos tulkojumus papildinaat un palabot vietaam. Tas ka ir iekljauti NGC kataloga spozhaakie objekti ir apsveicami, tikai buutu jauki ja liidziigi kaa spozhaakajiem Mesjee objektiem buutu klaat atteeli (Perseja dubultkopai jau nu tieshaam prasiitos, kaa nekaa viens no labaakajiem binoklju objektiem), bet taa cepuri nost dzheku priekshaa, ir pastraadaats :).
šitie raksti man ieper :)
žēl jupiter nav apdzīvojams - bet kā resursu avots varētu būt kruta :)