Datuve :: Planētu anatomija: Saturns

Planētu anatomija: Saturns

Ievietoja: xerixs @ 2006.08.20 03:21

Planētas vārds daudzās valstu kultūrās sākas ar ''s'' burtu. Hinduismā planēta tiek saukta par Sani vai Shani. Turpinot austrumu mitoloģijas ritējumu, Saturns ticis pie zemes zvaigznes vārda. Tikmēr ebreju tauta turpina dod vārdus, kurus mums būtu diez gan pagrūti izlasīt - Shabbathai. Taču planēta nosaukta par godu romiešu dievam Saturnam. Saturns bija aizejošā laika dievs, Jupitera tēvs.

Saturns ar Jupiteru ir "gāžu ložu'' brālībā, un tā uzbūve ir ļoti līdzīga oranžajam kaimiņam. Planēta ap savu asi griežas ātri, tai ir saspiesta forma ar izspīlētu vidusdaļu. Pašā vidū ir šķidrs metāliskais ūdeņradis, bet tālāk no virsmas tas paliek par šķidro ūdeņradi un, ejot vēl augstāk, šī paša viela sāk pārvērsties gāzveida stāvoklī. Jau atkal ūdeņradis dominē uz kādas planētas. Tās ārējā virsma nav cieta: to veido mākoņu joslu putra, kas sastāv no ūdens, metāna un amonjaka. Fosfors un citi ķīmiskie elementi atbild par Saturna ārējā slāņa krāsām. Tomēr to ir grūti saskatīt, jo šīs joslas klāj bieza dūmaka.

Bet noteikti, ja jautātu: "Kas Tevi visvairāk piesaista Saturnā?", liela daļa atbildētu, ka tie ir planētas gredzeni, kuriem par popularitāti būtu kauns žēloties. Šādi gredzeni ir daudzām planētām, tomēr Saturnam tie ir visizteiktākie. Šos gredzenus veido sarežģīta sistēma, kurā katrs no tiem sastāv no tūkstošiem atsevišķu, šauru gredzentiņu. Katrs gredzentiņš sastāv no sasalušu iežu gabaliem, kuru lielums ir daudzveidīgs: sākot no sīkāk daļiņām līdz lielas ēkas lieluma gabaliem. Saturnam labāk iepatikušies lielie gabali, tapēc tie riņķo vistuvāk planētai. Sīkie gabali atrodas atstumto rindās un lido apkārt ārējo gredzenu sastāvā. Atsevišķās vietās to biezums ir mazs, tomēr visas sistēmas garums sasniedz 500000 km, kas ir vairāk nekā attālums no Zemes līdz Mēnesim. Paši gredzeni gan nav tik veci kā planēta. Tie varētu būt dažus simtus miljonu gadus veci un izveidojušies no kāda pavadoņa vai komētas atlūzām. Tātad pastāv iespēja, ka varam pateikties kādam debess ķermenim, jo tas, "uzdāvinot" dunku savam draugam, panācis, ka Saturnam uzrodas ļoti daudz jauku gredzenu. Vieta jeb sprauga starp gredzeniem tiek saukta par Kasīni sadalījumu. Tomēr planēta nav pārāk stabila - vienubrīd tā ir uz vieniem sāniem, vēlāk jau uz otriem, tas tāpēc, ka Saturns maina savas ass stāvokli. Divreiz pa aptuveni 30 gadiem gredzeni ir pilnībā pagriezušies pret Zemi un tad tos var labi saskatīt. Taču pārāk liela uzmanība Saturnam nepatīk, tapēc tas arī divreiz savā gadā pavērš gredzenu malu pret Zemi un tos nav iespējams redzēt.

Saturnam pavadoņu ir diezgan daudz. Lielākais no tiem ir Titāns, kas ir arī otrs lielākais pavadonis Saules sistēmā. Tas ir vienīgais pavadonis, kam atmosfēra sastāv galvenokārt no slāpekļa. Planētas viens no mazākajiem pavadoņiem ir Pāns, tā diametrs ir tikai 20 km, un tas ir viens no nedaudzajiem pavadoņiem, kas riņķo Saturna ārējo gredzenu sistēmā.

Uz Saturna spēcīgas vētras plosās vidēji trīs reizes 100 gados. Tās redzamas kā milzīgs balts plankums planētas ekvatora tuvumā. Viena šāda vētra notika 2004. gadā un tā tika nosaukta par Pūķa vētru. Tomēr, ja jūs nebaida pat vētras un vēlaties izbaudīt smukos gredzenus tuvāk, varat droši uz šejieni braukt, tikai vēlams apģērbties ļoti biezi, jo šeit temperatūra sasniedz -180 grādus pēc celsija.

Pioneer 11 bija pirmā starpplanētu stacija, kas piedzīvoja ugunskristības un devās pētīt Saturnu. 1980. un 1981. gadā laimi devās izmēģināt Voyager 1 un Voyager 2. Abas detalizēti izpētīja gredzenu sistēmu un atklāja 12 pavadoņus. 2004. gadā Cassini uzņēma daudz labākas gredzenu bildes. Tagad Cassini riņķodams ap Saturnu, pēta planētu un tā pavadoni Titānu.
Šajās dienās planētai patīk slēpties, jo to gandrīz nav iespējams ieraudzīt. Tā ir redzama tikai dažas minūtes pēc plkst. 5 ziemeļaustrumos, pie paša apvāršņa. Pēc tam Saule jau to ir pārāk daudz "noslēpusi" ar savu gaismu.