Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 4
Samsung iepriecina sievietes ar LaFleur kolekcijas mobilajiem tālruņiem 15
Piezīmju datori Compaq Presario CQ57 no 225Ls (381ER, 383SR) 28
Jauna brīvība – drukāšana kustībā. 39
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 13
NX1000 un NX210 – pasaulē pirmās SMART kompaktsistēmas kameras ar iebūvētu WiFi savienojuma atbalstu 41
Mūsdienās sadzīves elektroprecēm jāpilda arī dizaina funkcija 38
Samsung prezentē WB sērijas fotokameras ar iespaidīgu tālummaiņu un Wi-Fi savienojuma atbalstu 15
Prezentēti HTC ONE sērijas Viedtālruņi 35
Logitech izziņo kabatas lieluma bezvadu mini peli 58
Fizmati ar uzrakstu uz likteņupes - Daugavas - aicina tautu uz atmodu 33
Nokia Belle programmatūras atjauninājums pieejams lejupielādei 81
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 39
Planētu anatomija: Urāns
Nāksies apbēdināt radioaktīvo lietu fanus, jo šī tomēr nav tāda planēta, kas viscaur būtu radioaktīva. Tai gan ir tāds pats vārds kā radioaktīvajam elementam, ko varam bieži dzirdēt pa televizoru. Tomēr šī planēta var lepoties ar to, ka tā bija planēta, ko nebija atklājuši cilvēki jau tālā senatnē. Tas tāpēc, ka tā vienkārši atrodas pārāk tālu no Zemes, lai ar neapbruņotu aci varētu Urānu labi saskatīt. Vecākais ieraksts par šo planētu atrodams 1690. gadā, kad planēta tika nodēvēta par 34 Tauri. Bet par laimīgo atklājēju kļuva angļu astronoms Viljams Heršels. Viņš planētu atklāja 1781. gadā, bet domādams, ka tā ir komēta. Kā jau tajos laikos skaitījās smuki un pieklājīgi, sers Viljams savu atklājumu nosauca par Džordža zvaigzni, par godu Lielbritānijas karalim Džordžam III, tomēr vēlāk tā tika pārdēvēta par Džordža planētu. Protams, ārpus Lielbritānijas tāds nosaukums nebija pieņemams citu valstu astronomiem, tapēc sākās vesela vārdu došanas sērija.
Franču astronoms ierosināja to pārdēvēt par Heršelu, tikmēr zviedrs Prosperīns laikam pareģoja nākotni un gribēja planētu saukt par Neptūnu. Krievu astronoms Leksels meģināja radīt kompromisu un saukt planētu par Džordža III Neptūnu un Lielbritānijas Neptūnu. Nīderlandē dzimušais zinātnieks ierosināja to saukt par Hypercronius un Transaturnis. Visbeidzot Bode ierosināja planētu saukt par godu grieķu debesu dievam Urānam. Bet briti vēl dažus gadus lietoja planētai savu "karalisko" vārdu. Tikmēr austrumos Urānu dēvē par Debess Karaļa zvaigzni. Tomēr, kad Heršels veica savu atklājumu, viņš to nedarīja, atrazdamies speciālās telpās - tikai sēdēja dārzā un vēroja zvaigznes ar savu paštaisīto teleskopu. Tas nozīmē, ka nav jāatrodas nekādā observatorijā, lai pats atklātu kādu debess ķermeni. Ja atklātu, tad to varētu nodēvēt, kā jau tagad moderni Baltijā, kādas savas valsts pilsētas vārdā.
Urāna kodols un mantija sastāv no amonjaka, ūdens un sasaluša metāna maisījuma, jo tuvāk kodolam atrodas šis maisījums, jo lielāks blīvums tam piemīt. Planētas virsai nav gandrīz nekādu raksturīgu iezīmju. Virs tās atrodas atmosfēra, kas sastāv no ūdeņraža, hēlija un metāna. Bet Urāns atrodas 19 reižu tālāk no Saules nekā Zeme, tāpēc tās atmosfēra ir auksta un tumša - temperatūra šeit sasniedz -200 grādus pēc celsija. Saule vispār ir redzama kā mazs spīdeklis, tapēc te debesis vienmēr ir melnas. Lai gan planēta izceļas ar savu atmosfēras nokrāsu, kuru tai piešķir metāns. Tāpat kā Jupiters un Saturns, arī Urāns ir iestājies "gāžu ložu" brālībā, jo lielu planētas daļu veido gāzveida vielas.
Saturns visai bieži mainīja savu ass stāvokli, bet zilganzaļā planēta gan tā nedara - tā ir unikāla, jo vieglāk jau ir gulēt nekā visu laiku stāvēt, tapēc Urāna ass ir noliekusies aptuveni 90 grādu lenķī no vertikāles un šad tad pat sanāk, ka tās ass ir vērsta uz dienvidiem. Uz Zemes poliem diena vai nakts ilgst pusgadu, bet, salīdzinot ar Urānu, tas tik tiešām ir nieks, jo uz šīs planētas tās ilgst 40 gadus, tas tāpēc, ka viens gads te ilgst 84 Zemes gadus. Tikmēr 2007. gadā Urāns piedzīvos to brīdi, kad Saule būs tieši virs tā ekvatora.
Urānam ir zināmi 27 pavadoņi, daļai no tiem diametrs ir mazāks nekā 100 km. Lai gan 2000. gadā bija zināmi tikai 18 pavadoņi. Tā lielākie pavadoņi ir Miranda, Ariela, Titānija un Oberons, vairākums ir nosaukti Šekspīra varoņu vārdos, jo kā nekā, tā tomēr ir angļa atklātā planēta. Tikai labi, ka Mēnesim jau senāk deva vārdus - būtu tas darīts stipri velāk. Vācieši vēl varētu ierosināt to saukt piem. par Sniegbaltīti, kas pat būtu visai uzjautrinoši.
Ja jau tomēr vienas brālības biedri, tad Urāns izdomāja, ka arī pašam vajag gredzenus, bet tā kā Saturnam tie jau bija patentēti, tad Urāns varēja sev dabūt tikai 13 gredzenus. Paši gredzeni sastāv no iežu gabaliem ar aptuveni vienu metru lielu diametru. Astronomi tos atklāja 1977. gadā, pētot Urāna atmosfēru. 2005. gadā atklāja lielāko gredzenu, kas divreiz lielāks par iepriekš zināmajiem. 2006. gadā tika atklāti 2 krāsainie gredzeni, viens zils, otrs - sarkans. Ja tā turpināsies, tad nebrīnītos, ja tur vēl atrastu zelta gredzenu.
Šo planētu ir sasniegusi tikai viena starpplanētu stacija. Šī laimīgā kosmiskā zone ir Voyager 2. Ar tās palīdzību tika iegūtas pirmās ziņas par planētas izskatu. Ar Voyager 2 ieguva planētas, tās gredzenu un pavadoņu attēlus. Ar šo informāciju mainījās uzskati par Urāna sistēmas uzbūvi.
Urāns spīd pa nakti blakus Ūdensvīra zvaigznājam, sākot vakarā no dienvidaustrumiem un tā pakāpeniski pārvietojoties uz dievidrietumiem rīta agrumā. Bet ar neapbruņotu aci to nav iespējams gandrīz redzēt, tāpēc labāk to darīt ar attiecīgu aprīkojumu.
Saistītie raksti
Komentāri
#2 DjEaZy
@ 2006.08.24 09:48
Senie Šumēri par šo planētu jau sen zināja, gan kura pēc skaita tā ir mūsu saules sistēmā, gan kādā krāsā tā ir... un tas, prikiņ, 5000 gadus atpakaļ...
#3 j7n
@ 2006.08.24 10:45
šad tad pat sanāk, ka tās ass ir vērsta uz dienvidiem
Kurā virzienā Saules sistēmā ir dienvidi? :)
#5 LMN
@ 2006.08.24 11:47
#3: viss ir relatīvs ;) tikpat labi var būt vērsta vienlaicīgi arī uz Austrumiem :D
#6 xerixs
@ 2006.08.24 14:38
DjEaZy: Ir liecības, ka tas tā ir, un ka viņi jau zinājuši par nākošajām planētām, aprakstot to krāsas utt. Nu bet, tā teikt, tā ir kā mistika, jo saskatīt Urānu var ļoti vāji pat skaidrā nakti, kur nu vēl aprakstīt tā krāsu un vēl nakošās planētas bez tehnikas, kas tajā laikā nebija. Esmu pat lasījis, ka senie ēģiptieši esot aprakstījuši priekšmetus, kas ļoti līdzīgi mūsdienu lietām + vēl kā tās darbojoties utt. Piemēram viena no tādām bija elektriskā spuldze. Nu zinātne balstās uz skaidrām, pierādītām lietām. Ja to nevar loģiski izskaidrot, tad tā ir mistika, kuru kā nu katrs izprot un saredz.
j7n: Tas bija domāts kā salīdzinot ar planētu, kas stāv "augšpēdus", piem. mūsu paša Zeme jeb vnk sakot, Urānam Z-Pols ir vērsts uz leju :)
keksuss: Dažas bildes pieliku :)
vakar pa discovery science rādīja incantu filmu par saules sistēmas planētu pavadoņiem. daudz labas infas bija. piem. uz viena no jupitera pavadoņiem ir reāls ūdens - tb okeāns. kur teorētiski pat varētu būt dzīvība (tb baktērijas vai tml.) jo to no ārpuses aizsedz bieza ledus kārta kas to aizsragā no jupitera starojuma - no apkašas silda vulkāni - un saules gaismas varētu pietikt. jo to no abām pusēm apspīd to ta saule - to ta jupitera atstarotā gaisma.... tā lūk :)
Būtu ļoti interesanti uzzināt, kur pašlaik atrodas Voyager I, vai Voyager II, jo pirms pāris gadiem dzirdēju, ka tas esot pametis saules sistēmu, lai dotos nezināmajā!!! Tāpēc arī prom dodoties, tas pa ceļam nedaudz "papētīja" iepriekšminētās planētas. Tur kapsulā esot ielikts CD ar dažādām zemes skaņām, smiltis, nedadz zelts utt. Būtu forši, ja kāds ieliktu linku uz interesantu infu par šo! (vēlams latviešu, vai angļu valodā)
P.S. Paldies par rakstu!
#9 DjEaZy
@ 2006.08.24 17:06
Keksuss: zini arī par ēģiptē atrasto bateriju, kura ražo 4,8 voltus vidēji... un tāda štučka tika uzweidota ap 4000 gadus atpakaļ... priekš kam ēģiptiešiem baterija???
#10 yancho
@ 2006.08.24 17:38
Starp citu kopš, sodienas saules sistēmā ir pa vienu planētu mazāk - plutons tika svītrots no šī saraksta.
#11 Mr. Nejēga
@ 2006.08.24 17:45
#11- vai tad tiešām piekrita nosaukt plutonu par dwarf planet?(laikam bija dwarf planet)
#13 MaRveL
@ 2006.08.24 19:04
Zinātnieki no visas pasaules ceturtdien (24.08.06) apstiprināja jaunu planētas definīciju, tādā veidā atņemot planētas statusu Plūtonam un atstājot Saules sistēmā tikai astoņas planētas.
Pēc karstām debatēm Starptautiskajā astronomu savienības Ģenerālā Asamblejā 2500 zinātnieki un astronomi nobalsoja, ka Plūtons, kas kopš atklāšanas 1930.gadā tika uzskatīts par Saules sistēmas devīto un tālāko planētu, turpmāk tiks iekļauts citā kategorijā ar nosaukumu "pundurplanētas"
#14 Astronomer
@ 2006.08.24 21:53
Par to ka Uraanu ir ljoti gruuti saskatiit bez papildus optikas, nuu... tas vareetu buut patiesi Riigas debesiis, kautgan ja taa padomaa, tad Riigas debesiis ir bezceris shamo ieraudzit ar neapbrunjotu aci, jo Uraana spozhums ir ap 5,5 (mag = zvaigzhnjlielums) un Riigaa, cik man ir sanaacis paskatiities, ir ap 4 liidz 4,8 mag debesis. Taka Riigaa vajadzees vismaz binokljus lai shamo ieraudziitu. Toties dzilji nekurienes viduu, kur debesiis var redzeet 6,5 liidz pat 7 mag objektiem pie debesiim, tur Uraans ir diezgan viegli ieraugaams, ja vien zina uz kurieni jaaskataas. Par cik Uraans ir tik taalu no zemes un mees shamo redzam ljoti vaaji ar aciim, taapeec arii kaa planeeta vai Saules sisteemas objekts tas tika atklaats saliidzinoshi nesen (taalu - gadu gaitaa saliidzinoshi leeni maina savu vietu debesiis, pablaavs objekts lai shamam buutu tikusi pieveersta pastiprinaata uzmaniiba).
Uraana zilgano kraasu jau var meegjinaat saskatiit saliidzinoshi nelielaa teleskopaa, taa ap 80 - 120mm (leeca, spogulis), jaapiebilst ka vajadzees arii tumshas debesis, savaadaak kraasu tur neredzeet kaa savas ausis ;). Ar pieklaajiigaakiem amatieru instrumentiem (taa ap 200mm un uz augshu (ir arii amatieri, kuriem ir virs 0,5m spoguljiem) un pie pietiekosha palielinaajum var redzeet gan planeetas disku (mazs jau nu ljoti), gan taas kraasu. Pavadonjus ar aci praktiski nav iespeejams redzeet, jo tie praktiski visos kautcik muusu makiem pieejamos instrumentos pazuud Uraana spiidumaa. Toties taisot astrofoto (ilgekspoziicijas bildes), tiiri labi var tos 4 lielaakos dabuut kadraaa (Miranda gan parasti ir gruuti pamanaama, jo ir ljoti tuvu planeetai).
Detaljas uz planeetas virsmas - labaak par taam aizmirst, ja vien jums nav Habla kosmiskais teleskops vai arii laazera adaptiivaa optika :D. Pat ar premium klases agregaatiem un lielu pacietiibu labaakajiem amatieriem nav izdevies dabuut uz foto (kur nu veel ar aci) jebkaadas Uraana virsmas fiichas (ja kljuudos, iedodiet linku, gribu redzeet :) ).
Ja ir veelme paskatiities uz dazhiem nesen uznjemtiem Uraana foto, tad var ieskatiities www.cloudynights.com forumos "Solar system imaging" sadaljaa, viiriem tiiri labi sanaak :).
#15 Seeder
WWW @ 2006.08.25 15:23
Datuve.lv - IT jaunumi :lol: shis man patiik, vaidzeetu nomainiit uz IT un astr jaunumi
#16 joons
@ 2006.08.25 19:50
Hehe ja tur butuzelta gredzens tad jau kads trakais butu jau aizsavis uz turieni!Mantkaribas vadits!
#17 Keta
@ 2006.08.25 23:28
xerixs rakstīja:
DjEaZy: Ir liecības, ka tas tā ir, un ka viņi jau zinājuši par nākošajām planētām, aprakstot to krāsas utt. Nu bet, tā teikt, tā ir kā mistika, jo saskatīt Urānu var ļoti vāji pat skaidrā nakti, kur nu vēl aprakstīt tā krāsu un vēl nakošās planētas bez tehnikas, kas tajā laikā nebija. Esmu pat lasījis, ka senie ēģiptieši esot aprakstījuši priekšmetus, kas ļoti līdzīgi mūsdienu lietām + vēl kā tās darbojoties utt. Piemēram viena no tādām bija elektriskā spuldze. Nu zinātne balstās uz skaidrām, pierādītām lietām. Ja to nevar loģiski izskaidrot, tad tā ir mistika, kuru kā nu katrs izprot un saredz.
j7n: Tas bija domāts kā salīdzinot ar planētu, kas stāv "augšpēdus", piem. mūsu paša Zeme jeb vnk sakot, Urānam Z-Pols ir vērsts uz leju :)
keksuss: Dažas bildes pieliku :)
Paldies par rakstu! :)
#18 Astronomer
@ 2006.08.26 18:52
Joons, kaut no platiina vai vistiiraakaa heroiina :DDD. Neviens tur neliistu, jo ir paaraak daargi tikt tur un arii bik pa ilgu. Ja jau nevar tikt peec asteroiidu platiina un Meeness He3, tad tik taalu diemzheel neviens pagaidaam neko nevar pasaakt...
#20 
#21 gailits
WWW @ 2009.02.20 13:04
DeathB0Y rakstīja:
atkal kaarteejajs raxc ko ir veerc izlasiit
atkal ko jaunu uzzinaaju jo skolaa iipashi par planetaam nemaaciijos...
suka ed manu desinju gailit
#22
atkal kaarteejajs raxc ko ir veerc izlasiit
atkal ko jaunu uzzinaaju jo skolaa iipashi par planetaam nemaaciijos...