Planētu anatomija: Plutons

Pēdējā laikā šī pundurplanēta ir bijusi pamatīgi uzmanības centrā, jo pirms dažām dienām astronomi sprieda, kā tad īsti sakārtot Saules sistēmas lielākos objektus pa plauktiņiem. No sākuma pat klīda baumas, ka Saules sistēmas planētām pievienosies vēl 3 jauni draugi. Tikmēr vairākas dienas iestājās klusums, bet citur cilvēki sprieda kas un kā būs. Tā viss turpinājās līdz 24. augustam, kad oficiāli tika paziņots, ka Plutons tagad tiks dēvēts par pundurplanētu. Pie reizes tika nodefinēts, kādi kritēji būs jāiztur, lai varētu tikt iekšā "Saules sistēmas planētu brālībā": jābūt orbītai ap Sauli, jābūt pietiekami lielai gravitācijai, lai varētu būt patstāvīgs un spētu sevi noturēt kosmosa dzīlēs, jābūt tīrai orbītai, kas brīva no visādiem asteorīdiem vai citiem debess ķermeņiem. Plutons neizturēja, jo tā gravitācijas centrs neatrodas pašā pundurplanētā. Tas tāpēc, ka tā pavadoņa Harona diametrs ir puse no Plutona diametra, taču Harona masa ir aptuveni 25% Plutona masas. Šis apstāklis ietekmē abu kustību un gravitācijas centru, tādēļ abi visu laiku "griežas dancī" viens ap otru. Otrs iemesls, kas izmeta to no planētām - tā atrašanās Koipera joslā, kas pilna ar visādiem citiem debess ķermeņiem, kas līdzīgi komētām.

Lai gan pirms visa šī pasākuma jau tāpat daži astronomi domāja, ka Plutons nemaz nav planēta un uzskatīja, ka tas ir viens no mazsvarīgākajiem debess ķermeņiem Saules sistēmā, jo šī pundurplanēta vienkārši pārāk daudz atšķiras no astoņām planētām. Tomēr atšķirīgie jau arī it kā būtu jāpieņem, bet astronomi jau dara savu. Viens no atšķirīgajiem iemesliem ir Plutona orbīta, jo tā atrodas 17 grādu leņķī pret ekliptiku jeb, vienkāršāk sakot, Saules ceļu pie debess, un tā atšķiras no riņķveida orbītas. Citiem vārdiem, Plutona attālums no Saules mainās no 4,5 līdz 7,4 miljardiem kilometru. Kad pundurplanētai rodas vēlme atrasties baigi tuvu Saulei, tā nolemj, ka apnicis atrasties aiz Neptūna, tāpēc pagrūž malā to un aizspraucas tam priekšā uz 20 gadiem. Tomēr tā kā uz Plutona viens gads ilgst 248 Zemes gadus, tad pēc pundurplanētas kalendāra prieks sanāk visai īss.

Neptūnu palīdzēja atrast apstāklis, ka astronomus nodarbināja doma, ka Urāna orbītu ietekmē vēl kāds objekts - ar Plutonu bija tāpat. Daži astronomi izteica domas, kur varētu atrasties šis objekts, vēlāk jau tika publicēta precīza informācija. Astronoms Klaids Tombo 1930. gadā veica pētījumus, lai atrastu devīto planētu. Viņš ik pēc laika uzņēma naksnīgās debess bildes, un vēlāk tika atklāts kustīgs objekts (te neiet runa par NLO). Pēc tam tika uzņemtas vēl bildes, un jaunumu par atklājumu telegrafēja uz Hārvardas koledžas observatoriju.

Tiesības uz vārda došanu piederēja Lovelas observatorijas direktoram, jo tajā strādāja K. Tombo. Pats Klaids ieteica direktoram vārdu izdomāt ātri, jo savādāk visādi priekšlikumi varētu rasties no visas pasaules. Observatorijas dibinātāja atraitne ierosināja planētu saukt par Zevu, tad par Lovelu, bet beigās nosaukt pundurplanētu savā vārdā. Tikai neviens no viņas variantiem nesadziedza dzirdīgas ausis. Kāds jaunlaulātais pāris pat ierosināja pundurplanētu saukt viņu jaudzimušā bērna vārdā. Tikmēr vārdi Kronus un Minerva tika jau diez gan bieži apsvērti. Bet pēkšni ne no kurienes 11 gadus vecā jaunkundze Venetija Feira ierosināja pundurplanētu saukt par godu romiešu nāves dievam Plutonam. Venetija interesējās par mitoloģiju un astronomiju, tomēr viņa vārdu izdomāja, runājoties ar savu vectēvu. Protams, šis vectēvs nebija nekāds parastais radinieks, jo strādāja Oksfordas universitātē, kas, manuprāt, izsaka visu. Viņas vectēvs sazinājās ar savu paziņu, viņš padeva tālāk informāciju pāri okeānam uz ASV. Lovelas observatorijas direktoru vārds apmierināja, jo pirmie divi vārda "Plutona" burti simbolizēja observatorijas dibinātāja vārda un uzvārda pirmos iniciāļus, un tā pundurplanētas vārds tika oficiāli apstiprināts. Tikmēr austrumos planētu dēvē par Mirušā Karaļa zvaigzni.

Bet te pie mums ar vārdu atkal savas problēmas - kātad īsti pareizi jāraksta, Plutons vai Plūtons?
Grāmatās var atrast abus variantus, mūsdienās populārāk izmanto versiju ar "ū" burtu. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā pārsvarā grāmatās rakstīja ar "u" burtu. Ieejot letonika.lv mājaslapā, var atrast versiju ar īso burtu "u". Lai gan šādam vārdam ir arī otra nozīme - tas var būt diez gan liels magmatisko iežu krājums Zemes garozā. Nē, te neiet runa par radioaktīvo elementu "plutoniju", to tāpat var iegūt tikai mākslīgi. Par šīm versijām var strīdēties daudz un ilgi, bet lieto abus variantus.

Plutons gan nav ticis "gāžu ložu" brālībā, un tā uzbūve ir savādāka. Tā vidū atrodas milzīgs ciets kodols, to apņem ledus mantija. Pēc tam seko metāna un slāpekļa saturoša garoza. Virsa vienmēr ir auksta, aptuveni -220 grādus pēc celsija, tomēr kad Plutons atrodas tuvāk Saulei, tas nedaudz sasilst - daļa ledus pāriet gāzveida stāvoklī un izveido atmosfēru. Šeit saule redzama kā blāva zvaigzne, tāpēc te ir tumšs un auksts, bet ja kādam nepatīk mūsu Mēness, jo liekas, ka tas ir par mazu, tad uz Plutona jūs varēs izklaidēt pundurplanētas pavadonis Harons, kas tā debesīs izskatās vēl lielāks.

Diemžēl neviena starpplanētu stacija nav pētījusi Plutonu, jo tas atrodas pārāk tālu. Tika plānots, ka to darīs Voyager 1, bet tā kā vēl nebija pārāk liela interese par to un nepietika naudas, tad starpplanētu stacija tika novirzīta pētīt Saturna pavadoni Titānu. Ar Voyager 2 notika tas pats, tāpēc to novadīja pētīt Neptūna pavadoni Tritonu. 2000. gadā plānoja palaist kosmosā Pluto-Kuiper Express, bet tas nenotika, jo NASA aizbildinājās, ka izmaksas esot pārāk lielas. Visbeidzot šogad tika palaista starpplanētu stacija New Horizons, kas Plutonam vistuvāk nokļūs 2015. gadā, tad tā pētīs to un tā 3 pavadoņus vismaz 5 mēnešus. Tikai jācer, ka viss notiksies gludi, jo tomēr NASA budžets vien ir vairāki miljardu dolāru liels.

Lai redzētu Plutonu, noteikti vajadzīga speciāla tehnika. To var redzēt sākot vakarā no dienvidiem un gandrīz līdz 2:00 naktī dievidrietumos, blakus Čūskneša zvaigznājam.

Avoti: NASA, Wikipedia.

Saistītie raksti

• Igauņu krāpnieki tika līdz NASA
• Lielbritānijā līdz 2020. gadam tiks izveidots Skylon lidaparāts
• Džeimss Kamerons palīdz izstrādāt 3D kameru NASA pašgājējam
• Augstas Saules aktivitātes rezultātā tiks traucēti GPS signāli
• 2012.gadā plānots atvērt viesnīcu kosmosā
• NASA piedāvā aplikāciju iPhone lietotājiem
• Mežu izciršana tiks pārraudzīta no kosmosa
• Indija plāno piedāvāt kosmosa tūrisma pakalpojumus
• Virs Sibīrijas saduras satelīti
• Krievija plāno būvēt jaunu kosmosa staciju
• Šogad misiju sāks Eiropas Kosmosa aģentūras jaunais satelīts
• NASA izmēģina pētījumiem paredzētu gaisa balonu
• Ledus apjoms - augstākais teju 30 gadu laikā
• 2009.gadā sāks celt pirmo komerciālo kosmosa tūrisma centru
• NASA plāno pārdot vecos Space Shuttle kosmosa kuģus

Komentāri