Datuve :: Planētu anatomija: Cerera

Planētu anatomija: Cerera

Ievietoja: xerixs @ 2006.09.02 19:02

Iespējams, ka daudzi šādu vārdu dzird pirmoreiz, un tas neko neizsaka. Bet tomēr tas ir vārds pundurplanētai, kurai gandrīz tika tā laime kļūt par planētu. To varēja nodrošināt tie paši astronomi, kuri atņēma Plutonam savu statusu. Tikai pašai Cererai jau šādu statusu mainīšana droši vien ir apnikusi, jo tā ir tikusi uzskatīta par "zudošo planētu", komētu, asteorīdu utt. Taču jūs kļūdāties, ja domājat, ka Cerera atrodas tālu, pie pašas Saules sistēmas robežas. Šī pundurplanēta nav nemaz tik tālu jāmeklē - gan jau daudziem ir zināma asteorīdu josla, tā pati, kas atrodas starp Marsu un Jupiteru. Cerera ir pati lielākā savas grupas joslā, šis aspekts padara viņu par līderi vairāku miljardu asteorīdu vidū. Tikai, ja tā būtu pieņemta "Saules sistēmas planētu brālībā", tad ar savu lielumu tā uz planētu fona nevarētu diez ko lielīties, jo vienkārši tās izmēri būtu vismazākie no visām planētām, tikai aptuveni 932 kilometri diametrā.

Lai gan tā ir pundurplanēta, tai tomēr arī vajag savu atklājēju - tas gods tika itāļu mūkam Džuzepem Piaci. 1801. gadā viņš meklēja objektu, kuru bija uzskaitījis F. Vollastons kā Mayer 84, tomēr šim objektam nebija dotas koordinātes. Piaci atrada Cereru, taču nodomāja, ka tā ir komēta. Vēlāk jau viņš nodeva iegūto pētījumu informāciju itāļu astronomiem ar lielāku gandarījumu, jo, pētot pundurplanētu, viņš secināja, ka objekts kustās lēni, tāpēc nodomāja, ka tā ir kaut kas vairāk par parastu komētu. Tomēr pēc dažām dienām visus priekus apslāpēja Saule, jo tā ar savu gaismu vairs neļāva saskatīt Cereru, un pundurplanēta tika pazaudēta. Taču Piaci savus novērojumu rezultātus aizsūtīja citiem astronomiem, arī tiem, kuri piedalījās Urāna vārda došanas "ziepju operā". Bet vajadzēja atjaunot Cerera atrašanās koordinātes - pie darba sāka ķerties 24. gadus vecais Karls Frīdrihs Gauss, viņa aprēķini vainagojās ar panākumiem, un pašā pēdējā gada dienā tika oficāli apstiprināts, ka atkal zināms, kur atrodas pundurplanēta. Sanāca paradoksāla situācija, ka Cerera tika atklāta, pazaudēta un atrasta vienā gadā.

Jo mazākas nozīmes objekts, jo laikam sanāk mazāks tracis ar vārdu došanu. Pundurplanēta jau no paša sākuma tika nosaukta par Ceres Ferdinandea, par godu romiešu auglības, zemniecības un mātes mīlestības (nebrīnītos, ja šajā mitoloģijā, pat putekļiem būtu savs dievs) dievietei Cererai un Sicīlijas (Itālijai piederoša sala Vidusjūrā) karalim Ferdinandam III (viņa pilno vārdu labāk nerakstīšu). Protams, apkārtējās valstis nosaukums neapmierināja, tāpēc pēdējo nosaukuma daļu atmeta. Kādu laiku Vācijā pundurplanētu sauca pavisam citā vārdā - Hēra, tikmēr Grieķijā tā tika saukta par Dēmetru, tas skaitās Cereras grieķiskais vārds, bet angļu valodā šis vārds jau ir aizņemts citam asteorīdam. Bet pats dīvainākais, ka vēl joprojām nav viens vienots, starptautisks nosaukums šai pundurplanētai.

Cereru uzskata par mazas nozīmes debess objektu, un par to nav īpaši daudz informācijas, ko rakstīt. Tā vidū atrodas akmeņains kodols, tad seko bieza ledus mantija. Mantijas biezums ir no 60 līdz 120 kilometriem, iespējams, ka tajā atrodas 200 miljonu kubikkilometru ūdens. Virs mantijas atrodas putekļaina garoza. Tomēr uz Cereras manīti dīvaini plankumi, viens no tādiem tika atklāts 1995. gadā, pazīmes liecināja, ka tas ir krāteris. To nosauca par Piaci krāteru, bet vēlāk tika uzņemtas augstākas kvalitātes bildes, kurās no Piaci krātera nebija ne miņas. Taču bija parādījušies divi jauni plankumi, viens no tiem bija ar gaišu vidu, kas arī atradās savādākās vietās, uzņemot bildes dažādos Cerera rotācijas periodos. Uzskata, ka tie arī varētu būt krāteri.

Kaut gan pundurplanēta atrodas tuvāk Saulei, nekā "gāžu ložu" brālības biedri, tomēr Cererai nav atmosfēras, kas nozīmē, ka tā nav pasargāta no kosmiskā aukstuma. Daži astronomi gan domā, ka šeit varētu būt atmosfēra, tikai ļoti, ļoti plāna, jo pundurplanētai ir vāja gravitācija. Tomēr tik un tā vidējā temperatūra te sasniedz -105 grādus pēc celsija.
Tā kā parasti uz mazas nozīmes objektiem zondes nesūta, tad uz Cereru neviena tāda nav sūtīta. 2010. gadā plāno sūtīt Dawn, tā būs pirmā misija, kuras mērķis būs izpētīt Cereru un Vesta (otrais lielākais asteorīdu joslas objekts), pati pundurplanēta tiks sasniegta 2014. vai 2015. gadā. Bet visas bildes par Cereru pārsvarā ir iegūtas ar Habla teleskopa palīdzību.

Pundurplanēta ir mazāka pat par Mēnesi, šis ir viens iesmesliem, kāpēc tā redzama reti. Kad to varēs redzēt, tad cilvēkam ar asu redzi pastāv iespēja to saskatīt, tomēr tas ir arī iespējams kaut vai ar mazu teleskopu.

Avoti: NASA, Wikipedia.

Saistītie raksti

Komentāri

#1 PossPosah @ 2006.09.05 12:35

Paldies par rakstu!

#2 king999 @ 2006.09.05 14:33

Tas no habla izskatās pēc netīras glāzes apakšas.
Bet varbūt uzraksti kādu rakstu par melnajiem cauruimiem un tādām fīčām. Bet visi tavi raksti ir super izcili. :)

#3 lariks @ 2006.09.05 14:34

Paldies par foršo rakstu. :)

#4 Mr. Nejēga @ 2006.09.05 15:18

labi,ka neapstājies pie Plutona. Tiešām paldies par rakstu,it īpaši versiju 1.1 ;)

#5 urbis WWW @ 2006.09.05 15:47

viegla lasāmviela :) par šito nebija dzirdēts.

#6 xerixs @ 2006.09.05 21:21

Mr. Nejēga: Paldies par kļūdas norādīšanu - laikam šoreiz uzstādīju rekordu kļūdu ziņā :). Vnk man valodā iegājies Cecera, un vēl ziņās tāpat raksta.

#7 johans.krabs @ 2006.09.05 21:34

Foršs raksts! Tiešām interesanti bija uzzināt par pundurplanētu Cereru! Jāsaka kā ir - es par to nebiju dzirdējis!!! Labais, ja ir asa redze, tad to var saskatīt - kādreiz būs jāpamēģina ar... :)

#8 BOFH @ 2006.09.06 13:35

krievu wikipedijaa ir interesants raksts par melnajiem caurumiem.
Pashi tak arii var atrast :)