Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 4
Samsung iepriecina sievietes ar LaFleur kolekcijas mobilajiem tālruņiem 15
Piezīmju datori Compaq Presario CQ57 no 225Ls (381ER, 383SR) 28
Jauna brīvība – drukāšana kustībā. 39
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 13
NX1000 un NX210 – pasaulē pirmās SMART kompaktsistēmas kameras ar iebūvētu WiFi savienojuma atbalstu 41
Mūsdienās sadzīves elektroprecēm jāpilda arī dizaina funkcija 38
Samsung prezentē WB sērijas fotokameras ar iespaidīgu tālummaiņu un Wi-Fi savienojuma atbalstu 15
Prezentēti HTC ONE sērijas Viedtālruņi 35
Logitech izziņo kabatas lieluma bezvadu mini peli 58
Fizmati ar uzrakstu uz likteņupes - Daugavas - aicina tautu uz atmodu 33
Nokia Belle programmatūras atjauninājums pieejams lejupielādei 81
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 39
Planētu anatomija: Mēness
Zeme droši vien skatās uz citām planētām ar skaudīgu skatienu, tiklīdz izdzird kaut ko par pavadoņiem, jo tai, diemžēl, ir tikai viens pavadonis. Tomēr situācija nav tā pati trakākā, jo, piemēram, Merkuram nav vispār neviena pavadoņa. Lai gan Mēness vientuļi riņko ap mūsu planētu, tā diametrs ir viena ceturtdaļa no Zemes diametra, un tas ar savu gravitāciju ir vainojams pie mūsu planētas bēgumiem un paisumiem. Lai nu kā, bet tomēr tam kaut kas mūsu planētā nepatīk, jo katru gadu tas attālinās par 3,8 centimetriem. Mēness nav nosaukts par godu nevienam no grieķu vai romiešu dieviem, tā vārds latīniski ir Luna. Bet pavadoņa vārds pilnīgi bez nozīmes nav angļu vārds moon nāk no ģermāņu valodas, tas savukārt noved pie latīņu vārda mesis un tālāk pie zilbes me, kuru izmantoja vārdos, kas saistīti ar laiku. Dažu tautu valodās vārds pirmdiena cēlies no vārdu savienojuma Mēness diena, piemēram, angļiem Monday vai vāciem Montag.
Pastāv dažādi uzskati, kā radies Mēness. Vienā no versijām tiek pausta iespēja, ka pirms miljoniem gadu notikusi smagsvaru cīņa, un Zemē ieskrējusi Marsa lieluma iežu lode, rezultātā no Zemes atdalījusies vielu un iežu masa, bet pēc tam, tai apvienojoties, izveidojies Mēness. Tomēr mūsdienās laikam populārākā versija ir, ka Mēness un Zeme nākuši no vienas dzīvesvietas liela gāzu un putekļu mākoņa pirms 4,5 miljardiem gadu. Kad Mēness bija beidzot radies, tam pirms 4 miljardiem gadu nācās saskarties ar pirmajām dzīves grūtībām meteorītu triecieniem. Taču ar to viss nebeidzās, šo meteorītu radīto triecienu dēļ, nākamajos miljons gadu lava izplūda cauri plaisām Mēness garozā un appludināja lielākos krāterus, kā rezultātā radās Mēness jūras jeb, vienkāršāk sakot, tie tumšie plankumi, kurus var redzēt, skatoties uz Mēnesi. Pirmie astronomi pat tiešām domāja, ka tās ir reālas jūras. Lielākais krāteris ir Dievidpola-Aitkena jūra, ar šo krāteri Mēness var ļoti lepoties, jo tas ir lielākais visā Saules sistēmā, tā diametrs ir 2240 kilometri, bet dziļums 13 kilometri.
Mēness uzbūve ir līdzīga mūsu planētai, tā kodols ir mazs un veidots no dzelzs, pēc tam seko daļēji izkusis ārējais kodola slānis un bieza mantija, kas sadalīta trijās daļās: apakšējā, vidējā un augšējā. Virs tās atrodas 60-100 kilometrus bieza Mēness garoza, kuras virskārtu veido putekļains iežu slānis regolīts. Tā kā pavadoņa gravitācija ir ļoti vāja, šeit ir tik ļoti plāna atmosfēra, ka tai nav gandrīz pilnīgi nekādas nozīmes. Atrodoties uz Mēness, par laikapstākļiem nav jāuztraucas, te vienkārši tādu nav, vienīgi būtu jāuztraucas par temperatūru, jo dienā tā sasniedz +115 grādus pēc Celsija. Ja nu karstumu pamanās izturēt, tad pēc tā nāk otrs pārbaudījums: -160 grādi pēc Celsija naktī.
Varbūt kādreiz ir radies jautājums, kā Mēness vispār māk spīdēt. Pie spīdēšanas var vainot Sauli, jo pavadonis uz sevis krītošo gaismu atstaro. Tomēr Mēnesim nepatīk, ka tas visu laiku atrodas gaismā, tāpēc tam pirms vairākiem gadiem Zeme izdarīja pakalpojumu un apstādināja to, lai tas vairs nevarētu rotēt attiecībā pret Zemi, rezultātā no Zemes mēs varam redzēt 59% no visas Mēness virsmas. Taču ar to vēl nepietika, tika "noslēgta vienošanās", ka mūsu planēta atļaus Mēnesim riņķot sev apkārt. Un tā mēs varam vērot, kā katru nakti Mēness maina savu izskatu, ja vien nav jaunmēness fāze, kad tas pavisam ir noslēpies no mums. Fāzes notiek šādas secībā: jaunmēness, jauns Mēness, pirmais ceturksnis, augošs Mēness, pilnmēness, dilstošs Mēness, pēdejais ceturksnis un vecs Mēness.
Mēness iekarošanu sāka PSRS: 1959. gadā tika palaisti kosmosa lidaparāti Luna-1, Luna-2 un Luna-3, rezultātā pirmoreiz tika iegūti Mēness neredzamās puslodes attēli un pirmoreiz kāda cilvēka taisīta ierīce nosēdās uz Zemes pavadoņa. Dažus gadus pēc tam tika veikti vēl daži lidojumi uz Mēnesi, tomēr 1969. gadā mēness izpētē iesaistījās ASV un ar Apollo-11 nogādāja pirmos cilvēkus uz Mēness.
Saistītie raksti
Komentāri
#2 
#3 mefisto
@ 2007.06.17 20:25
Tik daudz teksta, bet ne vārda par pašām anomālijām. Piemēram par kaut vai faktu ka mēness redzamais diemetrs ir identisks saules redzamajam diametram debesīs (kas, lai cik pierasti liktos, ir statistiski neiespējama parādība), vai fakstu ka mēness lielo krāteru dieametrs neatbilst to dziļumam, vai faktu, ka iežu paraugos, ko atveda Apollo misijas, ir atrodami retie metāli, kas liecina, ka mēness un zemes izcelsme nav saistīta.
.. kaut kā tā .. dodu 2 balles.
"tāpēc tam pirms vairākiem gadiem Zeme izdarīja pakalpojumu un apstādināja to, lai vairs nevarētu rotēt"
Totāls sviests mēness ap savu asi apgriežas ~29,53059
dienās!!! nekāda apstādināšana nav notikusi.
#5 KaNeiet
WWW @ 2007.06.17 20:38
Tā rakstīja:
"Zeme izdarīja pakalpojumu un apstādināja to, lai vairs nevarētu rotēt"
Totāls sviests.
Tik traki jau nav. Jālasa:
"..lai vairs nevarētu rotēt [ap savu asi attiecībā pret Zemi]"
Viss atkarīgs no koordinātu sistēmas izvēles.
Tik traki jau nav. Jālasa:
"..lai vairs nevarētu rotēt [ap savu asi attiecībā pret Zemi]"
Viss atkarīgs no koordinātu sistēmas izvēles.
Tad, lai tā arī raksta (bet arī tavs apgalvojums ir kļūdains, jo redzam ta mēs 59% no Mēness virsmas). Ja mēness negrieztos ap savu asi mēs redzētu 100% no viņa virsmas, skatoties no dažādiem zemes punktiem. Taču Zeme Mēness sistēmā ap savu asi rotē abi debess ķermeņi.
#7 KaNeiet
WWW @ 2007.06.17 20:52
Tā rakstīja:
Taču Zeme Mēness sistēmā ap savu asi rotē abi debess ķermeņi.
Nebūt nē - tieši tāpēc arī "Mēness neredzamā puse".
59%, nevis 50% rodas šo debess ķermeņu izmēru dēļ, bet 100% mēs redzētu tikai tad, ja tas rotētu (bet, vienalga, neredzētu, ja rotācijas ass būtu vērsta taisnes Zeme-Mēness virzienā)
Par trūkumiem - piekrītu - diezgan daudzus norādīju autoru forumā.
Nebūt nē - tieši tāpēc arī "Mēness neredzamā puse".
Kas tad ir tas kas ap savu asi negriežas Mēness vai Zeme?
No Zemes tiešām izskatās, ka Mēness nerotē, bet tas jau ir apriņošanas perioda ap savu asi un apriņķošanas perioda ap Zemi rezonanses dēļ.
mefisto rakstīja:
Piemēram par kaut vai faktu ka mēness redzamais diemetrs ir identisks saules redzamajam diametram debesīs (kas, lai cik pierasti liktos, ir statistiski neiespējama parādība)
Statistiski viss ir iespējams, un visumā ar miljardu miljardiem zvaigžņu, gadās visādi.
vai faktu, ka iežu paraugos, ko atveda Apollo misijas, ir atrodami retie metāli, kas liecina, ka mēness un zemes izcelsme nav saistīta.
kaut kur jau meteorītu materiālam ir jāpaliek. Tā kā Mēness izcelsmi no zemes tas neapstrīd.
.. kaut kā tā .. dodu 2 balles.[/quote]
#11 #14 KaNeiet
WWW @ 2007.06.17 21:50
Kur rakstīts, ka Mēness (tas gan jāraksta ar lielo burtu :) ) ir planēta.
Nezini ko nozīmē 'anatomija'?
#15 KaNeiet
WWW @ 2007.06.17 21:54
#12 - par sevi smejies?
Ar neizglītotību parasti nelielas.
"Latviešu valodā eksistē divi dažādi termini - vāci un vācieši -, kas atbilst .. itāļiem un itāliešiem. Tomēr mūsdienās vienalga ir vācu, nevis vāciešu valoda.."
#16 kasix
WWW @ 2007.06.17 22:47
normāli, kā iegvads tīri labs, man tiešām likās ka pēc bildēm vel būs apjomīgs raksts :D
"Piemēram par kaut vai faktu ka mēness redzamais diemetrs ir identisks saules redzamajam diametram debesīs (kas, lai cik pierasti liktos, ir statistiski neiespējama parādība)"
Tāda fakta nav. Ja tā būtu, tad mums nebūtu parasto un gredzenveida Saules aptumsumu. Mēness orbīta nav nekāda ideālā riņķa līnija - tas pienāk tuvāk un atiet tālāk no Zemes, līdz ar to tā no Zemse redzamais diametrs mainās.
Tā, lieliski.. šo materiālu varētu pasniegt 12. klases skolniekiem. Tiem tas būtu tieši reizē, bet kas attiecas uz jau lielākiem cilvēkiem, tad nekā jauna tanī neatklāju. Vēl dažas paviršības, bet tas var gadīties ikvienam. Neliels fakts: ar mēness palīdzību mūsu planēta saglabā vajadzīgo leņķi, lai mēs baudītu visus 4 gadalaikus. Tā kā tas jau liecina par lieliska Konstruktora ideju un nevis nejaušību Visumā. Turklāt ir muļķīgi apgalvot, ka cilvēks iekarojis Visumu. Nokļūstot līdz pirmajam objektam, kas atrodas blakus zemei, nosūtot zondes uz tādām planētām kā Marss, cilvēks ir tikai pavilcis zemāk segu, zem kuras pats atrodas. Nerunāsim nemaz par miljoniem vai pat miljardiem galaktiku. Neesam tikuši tālāk par savu Saules sistēmu, kur nu vēl par savu galaktiku. :)
Mēs esam bijuši izplatījumā,it kā tas ir kruta,bet dziļākais urbums ko mēs esam izurbuši uz savas planētas,ir urbums ar rādītājpirkstu sev pakaļā(līdz galam)
#21 osh
WWW @ 2007.06.18 00:44
Ušerbs rakstīja:
Mēs esam bijuši izplatījumā,it kā tas ir kruta,bet dziļākais urbums ko mēs esam izurbuši uz savas planētas,ir urbums ar rādītājpirkstu sev pakaļā(līdz galam)
Interesanta teorija.
Visi affigennie d....... ! jau ilgaku laiku datuve nav rakstu , un ka uzrodas rakstins ta uzreiz kritiki pilna d........ ! piekasu jus gudrelus , tad uztaisiet rakstu pasi un tad es pakritizesu ! luzeri ...
huh? rakstīja:
kopsh kura laika meenes ir planeeta?
njaa. :D
#24 Skyforger
@ 2007.06.18 15:39
savejais rakstīja:
#9 - nebūs paisumu :D
kad mēnes attālināsies mēs visi mirsim :) nu varbūt ne visi bet daudzi. jo zemes ass izkustēsies un poli izkusīs jo atradīsies uz ekvatora !!!!
#25 saf
@ 2007.06.18 15:48
Es arī rakstā neatklāju neko jaunu priekš sevis, bet vai tapēc raksts ir slikts? Labs raksts, vairāk tādu!
Lielie santīmpisēji, kas piesienas pie vārdiem un izteikumiem, ņem un uzcep savu rakstu, redaktori atradušies! Citu darbs ir jāciena.
uz Meness vel neviens dzivs cilveks nav bijis, amīši toreiz pateica, jo vajadzēja kaut ko krutāku pa PSRS, Pretējā gadījumā kāpēc tagad neviesn nelido uz turieni?
1969. gadā mēness izpētē iesaistījās ASV un ar Apollo-11 nogādāja pirmos cilvēkus uz Mēness.
Pilnīgas muļķības, neviens cilvēks nav pabijis uz mēness.. tas nav iespējams... Visas bildes ir taisītas stimulatoros..
1.Uz mēnes nav gaisa - kādā vaidā vsp var kkas pacelties?
2. bildēs gaisma ir no vairākiem punktiem - saule ir viens debess ķermenis :P
3. Un tā kā uz mēness nav gaisa kādā veidā var plīvot karogs??? Visas šitās muļķības līdz kaklam...
#28 LMN
@ 2007.06.18 17:55
#27:
1. Zem ūdens vispār nav gaisa (ok, brīvā veidā gandrīz nav), kā var vispār kaut kas pacelties? Kā raķetes var vispār lidot bezgaisa apstākļos? Droši vien orbītā nav palaista neviena raķete (un neviens satelīts), tas viss ir fake.
2. Ķermeņi atstaro gaismu. Astronauts arī ir ķermenis.
3. Karogam augšā bija metāla konstrukcija, kas to noturēja. Tā kā nav berzes spēku, tad vienreiz iesvārstīts karogs būtu svārstījies ļoti ilgi.
Visi šie uz-Mēness-neviens-nav-bijis murmulētāji jau līdz kaklam. Fiziku arī neviens nejēdz. Pastimulē labāk savas pelēkās šūniņas ;)
#29 Skyforger
@ 2007.06.19 00:35
nabiks rakstīja:
uz Meness vel neviens dzivs cilveks nav bijis, amīši toreiz pateica, jo vajadzēja kaut ko krutāku pa PSRS, Pretējā gadījumā kāpēc tagad neviesn nelido uz turieni?
:D lol a kapēc nasa taisās lidot uz mēnesi otreiz.
Cik man ir zināms, tad Apollo misijas guva diezgan drošus pierādījumus, ka Mēness vecums praktiski ir tāds pats, kā zemei un gandrīz droši var apgalvot, ka mēness radies pirmatnējai zemei saduroties ar Marsa izmēra objektu. Piemēram, skābekļa atomu izatopu sastāvs ir identisks uz zemes sastopamo, kamēr citām saules sistēmas planētām tas ir atšķirīgs, kas ir pretrunā ar to, ka Zemes gravitācijas spēks kādā brīdī būtu pārtvēris pastāvīgu saules sitēmas objektu. Ar sadursmes teoriju vēl var izskaidrot, kādēļ mēnes apgriešanās periods ap savu asi ir identisks ar aprinķošanas periodu ap zemi, dēļ kā viena Mēness pusse visu laiku ir pavērsta prom no zemes.
Vēl protams interesants fakts ir tas, ka Mēnes diametrs ir 400 reizes mazāks par Saules diametru, bet Saules attālums līdz zemei arī ir precīzi 400 lielāks, kā attālums no zemes līdz mēnesim - dēļ tā saules aptumsuma laikā mēness precīzi aizsedz saules disku, kas ļāva pirmajiem astronomiem novērot Saules atmosfēru un tās parādības. Lai gan tas tā nav bijis vienmēr - kādreiz mēness bija daudz daudz tuvāk zemei, bet kā jau rakstīts mēness lēnām attālinās no zemes un ir aprēķināts, ka pēc daudziem milijoniem gadu zeme zaudēs savu pavadoni.
#31 kasix
WWW @ 2007.06.19 11:28
Man patīk tie duraki kas tagad baigie zinātnieki kļuvuši, salasījušies visādus viltīgus rakstus un nu baigie krutie visur saka ka neviens nav bijis uz mēness :lol: velu veiksmi jums :)
LMN rakstīja:
Voops.. par pirmo es nedaudz sajaucu...
Bet neviens cilvēks nav bijis uz mēnes...
Visumā ir vakums (bezgaisa telpa) Un vēja tu ar nav...
#33 LMN
@ 2007.06.19 16:07
#33: Tu maldies. Tu sajauci par visiem 3 punktiem.
Bet neviens cilvēks nav bijis uz mēnes...
Mēness... Argumenti?
Visumā ir vakums (bezgaisa telpa) Un vēja tu ar nav...
Vakuums... Vējš ir. Nav gaisa molekulu kustības.
Lielisks raksts, paldies autoram ! Vairāk tādu rakstu, interesanti arī palasīt duskusijas komentāros :)
kopsh kura laika meeness ir planeeta? pat plutonu vairs neuzskata par planeetu. meness ir pavadonis.
#37 xerixs
@ 2007.06.22 17:28
huh?: Jā, Mēness ir pavadonis, bet Plutons - pundurplanēta. Laikam nav skaidrs, kāpēc tāds virsraksts. Tas tāpēc ka šis raksts ir no sērijas "Planētu anatomija", rakstiem par Plutonu un Cereru jau mēģināju mainīt nosaukumu uz "Pundurplanētu anatomija", bet admini nomainīja atpakaļ uz "Planētu anatomija", jo uzskatīja, ka nav jēgas sākt jaunu rakstu sēriju, kurā būtu tikai daži raksti.
#39 KaNeiet
WWW @ 2007.06.22 21:23
huh? rakstīja:
jaa jaa plutoni utt, bet PRICHOM MEEENEES??!?!?!
"Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā skaitot no Saules. .. Zemei ir viens dabiskais pavadonis - Mēness."
+
"Anatomija ir .. zinātne par .. formu un uzbūvi."
Pamēģini izdarīt secinājumus, tiesa, spriežot pēc rakstības, viegli tas nebūs :)
Protams, precīzāks un korektāks rakstu sērijas nosaukums būtu "Saules sistēmas (dabiskie) debess ķermeņi", taču tas būtu par garu.
#42
Raksts labs :)
Bet prasās vēl plašāka informācija... :D
Bet ir ļoti labs :)