Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 4
Samsung iepriecina sievietes ar LaFleur kolekcijas mobilajiem tālruņiem 15
Piezīmju datori Compaq Presario CQ57 no 225Ls (381ER, 383SR) 28
Jauna brīvība – drukāšana kustībā. 39
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 13
NX1000 un NX210 – pasaulē pirmās SMART kompaktsistēmas kameras ar iebūvētu WiFi savienojuma atbalstu 41
Mūsdienās sadzīves elektroprecēm jāpilda arī dizaina funkcija 38
Samsung prezentē WB sērijas fotokameras ar iespaidīgu tālummaiņu un Wi-Fi savienojuma atbalstu 15
Prezentēti HTC ONE sērijas Viedtālruņi 35
Logitech izziņo kabatas lieluma bezvadu mini peli 58
Fizmati ar uzrakstu uz likteņupes - Daugavas - aicina tautu uz atmodu 33
Nokia Belle programmatūras atjauninājums pieejams lejupielādei 81
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 39
Kvantu nākotne
Iespējams, ka daudzi mūsdienu datorlietotāji ir pieraduši pie datortehnikas nemitīgās un straujās attīstības: cieto disku kapacitāte palielinās, parādās jauni procesori ar augstākām takts frekvencēm, operatīvās atmiņas čipi kļūst ar vien ietilpīgāki un ātrāki. Bet ne katrs apzinās, ka tas nevar turpināties mūžīgi. Jā, ir iespējams palielināt ieraksta blīvumu cietajos diskos, ir iespējams samazināt tranzistoru izmērus procesorā, bet kādreiz tas viss atdursies pret robežām, kuras nosaka fizikas likumi. Piemēram, tranzistora diametrs nekādīgi nevar būt mazāks par ūdeņraža atomu ( 10^(-8) cm), bet takts frekvence nevar pārsniegt atomu kustības ātrumus. Protams, līdz šīm robežām vēl ir ļoti, ļoti tālu, bet tas ir tikai šķietams mierinājums.
Mūsdienu datoru galvenās problēmas nav tik daudz saistītas ar to tehniskajiem parametriem kā ar to darbības principiem. Gandrīz jebkura programma izpilda kādu darbību secību, kuru pamatā ir „kāda bita paņemšana un pārlikšana citā vietā”. Uzdevumi, kuros šo procesu nu nekādīgi nevar paātrināt, praksē ir sastopami ļoti bieži.
Pirmskaitļi...
Dažu mūsdienu kriptogrāfisku sistēmu pamatā ir skaitļa sadalīšana pirmreizinātājos. Tas ir ilgs process. Nepieminot izmantoto algoritmu detaļas un matemātiskos aprēķinus, varētu teikt, ka, ja eksistētu kāds algoritms, kurš spētu ātri tikt galā ar šo uzdevumu, piemēram, dažu nedēļu laikā, tad slepenība kā tāda pārstātu eksistēt. Bet iemesla uztraukties nav – lai atrastu skaitļa pirmreizinātājus mūsdienās izmanto pilnās pārlases metodi, dotais skaitlis tiek dalīts ar skaitļiem, kuri ir par to mazāki. Jā, šo procesu var optimizēt, bet kā faktu var minēt, ka, piemēram, lai sadalītu skaitli, kas sastāv no 34 cipariem, divos pirmreizinātājos, būs nepieciešams 1 gads. Ja skaitlis sastāvēs no 60 cipariem, būs nepieciešamas 10^17 sekundes, un tas ir vairāk nekā Visuma vecums (pēc zinātnieku uzskatiem). Bet, ja paņemt vēl 2 reizes garāku skaitli, tad var būt pārliecinātam, ka pat visi pasaules datori kopā netiks galā ar šo uzdevumu. Līdz ko tie kļūs par kvantu datoriem...
... un neparastie kvanti
Bits, kā zināms, var atrasties vienā no diviem stāvokļiem – 1 vai 0. Kvantu bits jeb kubits principā atrodas divos stāvokļos reizē. Kubits vienlaicīgi ir gan 1, gan 0, tiklīdz tā vērtība tiks nolasīta. Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, šādi likumi darbojas elementārdaļiņu - kvantu pasaulē. Lai labāk saprastu kvantu īpatnējo stāvokli, tiek pieminēts tā saucamais piemērs par „Šrēdingera kaķi”, kura doma ir sekojoša (neviens kaķis nav cietis :) ) : aizvērtā kastē atrodas kaķis, trauks ar indīgu gāzi un kāds mehānisms, kas satur radioaktīvu lodi. Ja lode sabruks, mehānisms atvērs trauku un kaķis nomirs no gāzes. Pastāv 50 % iespējamība, ka tas notiks stundas laikā. Pēc stundas kaste tiek atvērta un, protams, ir iespējami divi iznākumi – kaķis ir dzīvs vai kaķis ir miris. Līdz tam brīdim kaķis atrodas tā saucamajā stāvokļu superpozīcijā, t.i., viņs nav nedz dzīvs, nedz miris. Bet pēc kastes atvēršanas, kaķis pieņem vienu, konkrētu stāvokli. Apmēram tāpat arī var uztvert kvantu bitu.
Bet kubits pats par sevi nav nekas vairāk kā vien interesanta daļiņa. Lai sasniegtu reālus rezultātus, kubitus būtu jāapvieno kādās virknēs, kā, piemēram, bitus - baitos. Pie tam, tādā veidā izpaudīsies vēl viena interesanta un noderīga kvantu mehānikas parādība – kubiti tiks sasaistīti viens ar otru un, mainoties viena kubita vērtībai, mainīsies arī pārējo vērtības. Tas varētu manāmi uzlabot jebkuru mūsdienu algoritmu, kur jāstrādā ar katru bitu atsevišķi. Kā arī, zinot viena kubita vērtību, būs zināmas arī pārējo, ar to saistīto kubitu vērtības.
Kā piemēru var minēt šādu situāciju: iedomāsimies, ka esam pazaudējuši istabā divus kubiņus – vienu sarkanu, otru zaļu. Apzīmēsim ar burtu A to kubiņu, kuru atradīsim pirmo, bet otro – ar burtu B. Uzsākot meklēšanu, mēs nezinām nedz A krāsu, nedz B krāsu – tie abi ir gan sarkani, gan zaļi vienlaicīgi. Bet tiklīdz atrodam A, un, teiksim, tas izrādās sarkans, tad uzreiz, neturpinot meklēšanu, varam pateikt kādā krāsā ir B – zaļš.
Vēl viens interesants piemērs: iedomāsimies, ka vairākas kameras dažādos leņķos filmē vienu un to pašu akvāriju ar zivtiņām. Abās kamerās zivis peldot kustēsies sinhroni. Ja nezināt, ka tiek filmēts viens un tas pats objekts, situācija var šķist diezgan dīvaina... Tad varbūt arī savā starpā saistītie kubiti ir kāda mums nezināma objekta „atspulgs”?
Atbildēt uz šo jautājumu zinātne pagaidām nav spējīga. Tāpat kā novērtēt kvantu pasaules likumu lietderīgumu „lielo lietu” pasaulē vai makro pasaulē. Kāds, stāstot par kvantiem un ar tiem saistītajiem brīnumiem, saka apmēram tā: „Sagatavojaties, tūlīt jūs uzzināsiet kaut ko ļoti dīvainu, kas ir aktuāls tikai mikro daļiņu pasaulē”. Kāds cits teiks, ka mēs, cilvēki, jau kopš bērnības neesam nemaz pieraduši meklēt līdzīgas saistības, un mēģinās ar kvantu saistības parādību un superpozīcijām skaidrot tādas lietas, kā telepātiju, NLO un daudz ko citu. Mēs nelemsim, kuriem ir taisnība, bet agri vai vēlu laiks visu izdarīs.
Kā darbosies kvantu dators?
Kvantu datora darbības pamatprincips ir tāds, ka tas operē ar kubitiem, kuri atrodas vēl „nenoteiktajā” stāvoklī. Kā arī viena kubita vērtības izmainīšanās ietekmēs citus saistītos kubitus. Kad algoritms būs beidzis savu darbību, sistēma atradīsies visos iespējamajos stāvokļos vienlaicīgi (kaķis gan dzīvs, gan miris vienlaicīgi). Bet atliks tikai „atvērt vāku”, nolasīt vajadzīgās vērtības, un tiks iegūts viens, noteikts rezultāts. Pastāv arī pretēja operācija – sistēma no konkrēta stāvokļa atkal atgriežas visos iespējamajos stāvokļos.
Programmas jau tiek rakstītas!
Pilnvērtīgi kvantu datori nepastāvēs vēl ļoti ilgu laiku, bet toties algoritmi tiem jau tiek rakstīti. Vienu no tiem ir izdevies realizēt, tas ir tā saucamais Šora algoritms un tas kalpo skaitļa sadalīšanai pirmreizinātājos. 2001. gadā kompānijai IBM, izmantojot datoru, kas sastāv no 7 kubitiem, ir izdevies sadalīt pirmreizinātājos skaitli 15 – tika iegūts rezultāts 3 un 5. 2007. gadā Kanādas kompānija D-Wave nodemonstrēja 16 kubitu kvantu datoru, kas spēja tikt galā ar Sudoku mīklu. Katra jauna kubita pievienošana tāda veida datoram ir zinātniskā sensācija, bet visa pamatā ir fizika. Neiedziļināsimies detaļās un sīkumos, bet pagaidām pastāv ļoti daudz problēmu, kas stājas pretīm pilnvērtīga kvantu datora izveidošanai. Šo problēmu ir tik daudz, ka ik pa laikam viens otrs zinātnieks pasludina, ka kvantu dators nekad netiks radīts. Un viņus var saprast.
Kompānijas D-Wave radītais 16 kubitu kvantu dators
Atrast kādu būtību, ar kuru varētu viegli manipulēt un kura spētu mijiedarboties ar citām daļiņām, praksē izrādās ir diezgan sarežģīti. Ja kvantu datoru būvēt uz joniem, tos varēs kontrolēt atsevišķi, bet saistīt kopā nebūs viegli. Ja izmantot magnētisko lauku, tad varēs panākt gan vienu, gan otru, bet šādas sistēmas veiksmīgai darbībai ir nepieciešama temperatūra, kas ir tuva absolūtai nullei. Turklāt, neviens nevar garantēt, ka kvantu dators strādās pareizi, ja apkārtējās vides temperatūra izmainīsies par grāda pāris desmitdaļām vai arī, ja datoru izkustinās par dažiem milimetriem. Nemaz nerunājot par šādu tehnoloģiju astronomiskajām izmaksām, kaut gan, ja lieta nonāks reālā pielietojumā, cenas kritīsies.
Tomēr, pats svarīgākais ir kas cits. Parastais mūsdienu dators zemākajā līmenī sastāv no loģiskiem elementiem. Piemēram, uz loģiskā elementa divām ieejām tiek padotas nulles vai vieninieki, bet izejā parādās no tiem maksimālā vērtība. Kvantu datoram arī būs nepieciešami šādi pamat elementi, bet, protams, tiem būs jādarbojas pēc pavisam citiem, pagaidām nezināmajiem principiem. Nevienam vēl nav izdevies izdomāt bloku, kurā ieietu divi atsevišķi kvanti, bet izietu šie paši kvanti tikai sasaistīti kopā. Pagaidām zinātnieki ir spējīgi tikai sasaistīt divas daļiņas, kuras atrodas metra attālumā viena no otras, pie tam šādas sasaistīšanas veiksmīga rezultāta varbūtība ir viens pret miljardu.
Secinājumi
Jā, „pilnvērtīgākais” mūsdienu kvantu dators sadala skaitli 15 pirmreizinātājos ilgāk nekā parastais dators. Pagaidām nav izgudrotas visas kvantu procesora atomārās sastāvdaļas, pavisam nav skaidrs, no kā tas ir „jābūvē”. Pie tam, iespējams taisnība ir to cilvēku pusē, kas apgalvo, ka kaut kā līdzīga izveidošana nav reāla.
Ja tomēr kvantu dators kādreiz tiks izgudrots, nebūs nekādu problēmu atrast tam pielietojumu vai arī sagribēt kaut ko vēl vairāku. Un tad, līdzīgi kā parastos PC, izmest kvantu datorus vēstures izgāztuvē, nomainot tos ar kaut ko vēl revolucionārāku.
Avots - žurnāls Digital Times
Raksta autors - Алексей Тарасов
Tulkojis no krievu valodas - bombtrack.
Papildus informācija no
How Stuff Works
Bildes no
http://ocw.u-tokyo.ac.jp/english/course-list/engineering/quantum-mechanics-II-2005/
http://computer.howstuffworks.com/quantum-computer2.htm
Komentāri
#2 bombtrack
@ 2008.02.20 22:45
Šis raksts ir domāts vairāk kā tāds virspusīgs ieskats cilvēkiem, kas pavisam neko nezina par kvantu datoriem ;)
#3 faq
@ 2008.02.20 22:51
Ehhh, es jau sacerējos, ka nu beidzot, bet atlika izlasīt līdz "Digital Times". Veči, šādi būs bēdīgi ko panākt. Jo vairāk tādēļ, ka ceru, procenti 20 saprot ingliš, un šo te jau padziļināti izņēmuši cauri kautvai vikipēdijā, bet atlikušiem 80% nav ne mazākās nojēgas par binārajiem skaitļiem, kur nu vēl par kvantiem un Šrēdingera pusbeigtajiem kašakiem.
#4 bombtrack
@ 2008.02.20 22:55
#3 Nu tad šī ir iespēja tiem "80%" ieinteresēties par šo tēmu. Pats neesmu nekāds žurnālists un arī laika man nav rakstīt no nulles. Bet tulkot, kāpēc gan ne?...
#5 kasix
WWW @ 2008.02.20 22:56
Ir OK :) faq, tad jau varbūt datuvi likvidēt uzreiz, jo ir taču tik daudz resusrsu angļu valodā...
#6 faq
@ 2008.02.20 23:03
Lab, es jau tikai uzēdos uz DT. Lasīju ar tādu sajūsmu, bet beigās aplauziens. IMO, nav liela jēga pārpublicēt. Šo DT nebiju lasījis, bet pastāv risks, ka puse auditorijas jau būs lasījusi. Ko es vēlos. Labus autorus un maz uzbāzīgas reklāmas. Jā uzminēji - "nahaļavu" (abonaments uz gadu ar garantiju, ka būs ko lasīt. Un nevis aizsūti SSMSMS lai izlasītu šo te vienu.) Kautkā tā.
#7 KaNeiet
WWW @ 2008.02.20 23:08
#6 "puse auditorijas jau būs lasījusi"
šaubos - lielai daļai tā valoda ir vēl mazāk saprotama, kā paša minēta ar 20%.
Šis gads man arī pēc kāda ilga laika posma ir pirmais, kad DT vairs netiek pasūtīts - ir problēmas ar piegādi, bet kioskos mēdz būt izpirkts/netvests/..
#8 faq
@ 2008.02.20 23:19
offtopic: mani šamie jau otro gadu atbaida ar savu sarkano zīmēšanos, nujau vairāk politisks mēsls ne IT avīze.
Jā, par valodas saprašanu varētu tev piekrist. 80% vēl latviešu gramatiku nav mācījušies. Vaevā. Dzīvosim - redzēsim.
PS. KaNeiet. Tev te ir vēl kāds vārds sakāms? Datuvē. Jaunajā.
#9 Kiwi
@ 2008.02.20 23:22
Raksts ir ok, tā arī universitātē mācīdamies nesaņēmos paklausīties šitās lietas, palasot liekas, ka neko pārāk daudz neesmu zaudējis :)
#10 supermens
@ 2008.02.20 23:23
Vecit raksts jauks sitadus datuve vajadzetu vairak atskaitot kludas ar salikteniem uc. gramatiskas un ''temperatūra, kas ir tuva absolūtai nullei vai pat zemāka'' psc nee nu lol te nu bija. Raksta par kvantu datoriem bet nejedz par absoluto nulli. Interesanti butu zinat kurs nokludijies raksta autors vai tulkotajs. Anyways fizika rocks!
#11 faq
@ 2008.02.20 23:32
Hehe, var, ja pieņemam, ka varam apstādināt fotonu. :) Laigan tas šits ir bez masas.
#12 
#13 mefisto
@ 2008.02.20 23:37
no raksta:
šādas sistēmas veiksmīgai darbībai ir nepieciešama temperatūra, kas ir tuva absolūtai nullei vai pat zemāka
.. njā, kaut kas te nav labi
#14 samurajs
WWW @ 2008.02.20 23:50
Līdz tam brīdim kaķis atrodas tā saucamajā stāvokļu superpozīcijā, t.i., viņs nav nedz dzīvs, nedz miris.
Oponēju konkrēti par Šrēdingera košaku: nav nekādas superpozīcijas, kamēr lops nav miris - viņš viennozīmīgi ir dzīvs!
#15 faq
@ 2008.02.20 23:53
Dāļēji izolētā "telpā" iebāžot vienam uz otro iedarbību neispaidojošus elektronus, var dabūt temperatūru, kura nebūs aukstāka par absolūto nulli, bet kuru var stādīties priekšā, kā siltāku par bezgalīgu temperatūru.
Respektīvi, zemāku temperatūru par absolūto nulli nevaram dabūt, bet varam iegūt temperatūru ar negatīvu skaitli. Attiecībā vienam elektronam pret otru.
Ja kas labojiet mani. Būtu par ļoti vēlams.
#17 KaNeiet
WWW @ 2008.02.20 23:55
#14 Ne gluži kvantu līmenī gan, bet - kā ar klīnisko nāvi, pēc kuras tomēr daži atkal ir dzīvi?
#18 faq
@ 2008.02.20 23:59
Nop, kvantu mehānikā, kvants var būt superpozīcijā. Un tur ir tas joks, kuru es īsti nevaru izprast (Ēēē, jāmācās), kā tā Šrēdingera kaste strādā.
Bruniz rakstīja:
#11 vai ta var buut zem absoluutaas nulles temp. ? if so - how?
Nevar būt zemāka par absolūto nulli, jo temperatūra raksturo daļiņu kustību, bet pie absolūtās nulles visi atomi ir apstājušies, jeb savādāk kad visas daļīnas ir apstājušās, tad to vidējais ātrums ir 0 kelvinu. Tātad respektīvi nevar iegūt negatīvu ātrumu.
#20 grashoper_still_dead
@ 2008.02.21 08:38
OK, ja tās ir tikai nākotnes vīzījas, tad paskaidrojiet man kas ir Atom Chip 6.8 GHz radītais laptop kuram pa visām malām rakstīts Quantum, neticat, paprasiet google
#22 WildGun
@ 2008.02.21 10:20
Man personīgi (pieļauju,arī D_L) ir zināms šis superpozīcijas stāvoklis,tagad pat zinu,kā to sauc.Tikai Šrēdingers tur nav pie vainas,vainīgs šnabis....
Par rakstu - tā turpināt.Ne jau visiem ir Ilustrētā zinātne,DT vai valodu zināšanas.Ne arī vēlēšanās kaut kur kaut ko meklēt.Šeit interesanta informācija ir deguna galā,kāds jau kaut ko jaunu uzzinās.
#23 tierman
@ 2008.02.21 10:46
Par to kvantu superpozīciju ir pat mazliet sarežģītāk: tie, kā teikts, var būt gan 0, gan 1 un tas nav nosakams, kamēr tas ir šajā superpozīcijā. Bet ne tikai kvantam ir šī varbūtība- tāda ir arī tā nesošajām elementārdaļiņām (kvarks piemēram). Šādi varbūtības minēšana paceļas jau , teiksim, no diviem kvantiem= 2^2 , jo jāprecizē arī sastāvdaļu stāvoklis.
#25 rikis15
WWW @ 2008.02.21 14:59
tākā datuves īpašnieki sākuši maksāt tad parādās jauni raksti vienu laiku vspār neviens nerakstīja rakstus :D Cerams ka jaunie īpašnieki nebūs glupi un nesabāzīs visās malās reklāmas bannerus
#26 KaNeiet
WWW @ 2008.02.21 15:06
#25 Aplam. Rakstīja, varbūt retāk kā gribētos.
Neviens jau neliedz pamēģināt pašam.
Savukārt šis tapa jau pirms īpašnieku maiņas paziņošanas.
Negribētos gan redzēt arī vājus un paviršus rakstus.
#28 u.c.
@ 2008.02.21 16:25
Nekad neesmu spējis saprast - dzelžu ražīgums, produktivitāte aug, un vienīgais, ko ar to programmatūras ražotāji (tostarp OS, kā Vistas piemērā) atrod ko iesākt - ir piepačkāt ar grafikām, bling-blingiem visādiem pribambasiem, kas ēd nost tās jaudas, un ražotāji atkal spiesti kaut ko jaudīgāku taisīt, jo, lūk, Vista nelido un kādai programmai interfeiss bremzē. Vai tiešām tas ir tas ceļš, ko dzelži un programmas saprot kā dabisku procesu. Man tas vairāk atgādina mūsu kā patērētāju - leļļu riņķa danci, kurā nepamatoti nopelna puiši, kas visu izstrādā ...
#29 nutshell
@ 2008.02.22 00:16
"Dažu mūsdienu kriptogrāfisku sistēmu pamatā ir skaitļa sadalīšana pirmreizinātājos. Tas ir ilgs process. Nepieminot izmantoto algoritmu detaļas un matemātiskos aprēķinus, varētu teikt, ka, ja eksistētu kāds algoritms, kurš spētu ātri tikt galā ar šo uzdevumu, piemēram, dažu nedēļu laikā, tad slepenība kā tāda pārstātu eksistēt." - no kā secinam, ka pārstātu eksistēt tajās dažās kriptorgrāfiskajās sistēmās?
"Pirms atveram kasti kaķis ir nedz dzīvs nedz miris". - šāds pieņēmums ir subjektīvs, kas balstīts tīri uz novērotāja pašreizējo zināšanu bāzi. Tas ka tu nezini ka kaķis ir miris nenozīmē ka viņš nav miris. daaaa....
Ceru ka autors ir iepazinies ar kaut daļu no šifrēšanas algoritmiem un uz kādiem šifrēšanas pamatprincipiem balstīta mūsdienu šifrēšana (piem. Avalanche effect).
Ieteikums jaunajai datuves administrācijai. Raksta sākumā lūdzu norādīt cik autoram ir gadu, lai netērētu citu cilvēku laiku.
#30 ruukjis
@ 2008.02.22 11:20
=>nutshell
Īsti nesapratu, tavu komentu par to kriptogrāfiju.
Par to kaķi kastē, un tu zini vai viņš ir dzīvs vai miris? Protams, ka nezini, pirms neesi atvēris kasti. Tātad, apgalvojums, ka kaķis var būt gan dzīvs gan miris, ir pareizs un tam nav nekāda sakara ar novērotāja zināšanu bāzi. Šī ir varbūtības teorija pašā elementārākajā līmenī. daaa...
#31 nutshell
@ 2008.02.22 12:04
Komentārs par kriptogrāfiju. Rakstā teikts ka DAŽAS musdienu kriptogrāfijas par pamatu izmanto sadalīšanu reizinātājos. Ja sadalīšana pirmreizinātājos nebūtu problēma, tad slepenība pazustu TIKAI šajās kriptogrāfijās, bet paliktu atlikušajās? Šis arguments nav līdz galam pārdomāts.
Un tam ir tiešs sakars ar zināšanu bāzi. Kā tu vari veidot datorisistēmas un loģiskos elementus tajā uz varbūtību teorijas bāzi un par galveno argumentu minot faktu - ka es taču nezinu vai kaķis ir dzīvs vai miris.. Labi anyway raksts ir tik haotisks un nepamatots ka nav vērts strīdēties.
#32 ruukjis
@ 2008.02.22 12:44
Ok par to kriptogrāfiju piekrītu, patiesībā, neko daudz tur nevaru oponēt, jo nesūda no tā nesajēdzu.
Autors taču nemin to nelaimīgo kaķi kā argumentu, bet gan kā piemēru kubitu darbībai. Un cik man zināms tā arī ir kvantu datoru lielā problēma - varbūtības teorija, kuru izmantojot jānonāk pie loģiska rezultāta... Ok ši saruna ir risināma pie vismaz 2L alus kausa :)
#33 TZM
WWW @ 2008.02.22 19:59
Patiešām ļoti interesants un saistošs raksts ! :) Man patika, jo tā īsti neko tieši par kvantu datoru plānoto uzbūvi un darbības principiem nezināju tapēc tiešām paldies par rakstu :) Ļoti labi!
#34 huhimd
@ 2008.02.23 11:26
es tik bishku nesapratu par to: kapēc vajag tā saspringt par kvantu PC? Nu saprotams ātrums būtu vienkārši graujoši labs un tas jau nekas nav slikts... .. bet kam tas īpaši būtu svarīgi? lai sadalītu kaut kādus lielus ciparus pirmreizinātājos??? heh vai nav bišku tā jocīgi.. tagad zinātnieki tur gatavi pušu vai rauties tikai lai dabūtu gatavu PC kas varētu vienā mirklī veikt pagaidām tikai šo konkrēto darbību ar skaitļiem :D tā bišku smieklīgi pat he he.. bet nu nekas slikts jau kopumā nav... kaut vai pirmreizinātāju dēļ varbūt attīstīsies PC neiedomājamos augstumos :) Vismaz pēctam kad tādi PC būs - atradīs ari citus pielietojumus kas varbūt tagadējiem kompjiem prasa lielus laikus.
#35 krusa2
@ 2008.08.23 20:59
to #34
Saderam ka pasaulē būtu vismaz 1'000'000 iemeslu tāda izveidei . . .
Ieinteresētais numur 1. būtu armija - ko tik viņi neatdotu par tādu superdatoru, kas vienā acumirklī aprēķina visu (pat nezinu ko nosaukt . . .) !!!
2. vietā būtu NASA - apstrādāt visas zvaigžņu kartes un pārējos TB info !!!
#36 Talis
@ 2011.04.21 14:19
Talis: piekrītu ##14. un 23., nepiekrītu #30.
Citāts: Pēc stundas kaste tiek atvērta un, protams, ir iespējami divi iznākumi – kaķis ir dzīvs vai kaķis ir miris. Līdz tam brīdim kaķis atrodas tā saucamajā stāvokļu superpozīcijā - viņš nav nedz dzīvs, nedz miris. Bet pēc kastes atvēršanas, kaķis pieņem vienu, konkrētu stāvokli.
Piebilde: It kā kastes atvēršana varētu būt par cēloni kaķa pārvērtībām!
Citāts: Apmēram tāpat arī var uztvert kvantu bitu.
Pārdomas: Tas stāsts par kaķi bija domāts, lai labāk saprastu ''superpozīcijas'' principu. Bet es no šī izklāsta labāk sapratu to, ka kaķis arī "superpozīcijā", bija kā dzīvs kaķis līdz varbūtējam momentam un kā ''beigts'' - pēc šī momenta līdz superpozīcijas beigām. Tikai mēs par īsto iznākumu, faktisko stāvokli uzzinājām PĒC superpozīcijas pārbaudes. Nav ne kāda pamata pieņemt, ka superpozīcijas laikā, kaķis bija kaut kādā izņēmuma stāvoklī [neēda, ņaudēja, mocījās, lēnām mira]. Un tāpat arī viens kubits mūsu iedomātā un pasludinātā "superpozīcijas" laikā nelikās traucēties, līdz pienāca tas viņa liktenīgais moments - mainīties! Tātad - dzīvs vai pusdzīvs, 1 vai pusviens - tie ir tikai mūsu tēlainie priekšstati par kādu nosacītu laika intervālu, pa kuru mums nav vēl pienākusi informācija un neko neliecina par kaķa vai kubita īsto stāvokli. Paliek nesaprotams, kur šādu priekšstatu var lietot, izmantot - tas izskatās, kā kāds pasludināts aizlieguma intervāls [kā karantīna!], kuras laikā neko nevar droši apgalvot par izraudzītā objekta fizikālo stāvokli, bet no tā nerodas jauns, trešais "fizikālais" stāvoklis, kuru varētu kā izmantot!
Tā arī derīgās loteriju biļetes atrodas superpozīcijas stāvoklī un nekāds pieliktais apzīmējums "pusvinnēts'' neko nepaskaidro! Es jau par to nereālo pusdzīvo kaķi biju aizmirsis, bet lasot ''paskaidrojumus'' par kubitiem sakaitinājos.
Citāts no raksta sākuma: ... noderīga kvantu mehānikas parādība - kubiti tiks sasaistīti viens ar otro ...
Komentāra turpinājums: Vienīgi "saistītās daļiņas'' un saistītie kubiti atbilst superpozīcijas principam - starp viņām superpozīcijas darbības laikā darbojas tāda ''dzelžaina'' saistība, ka katra no šī pāra momentā pieņem pretēju stāvokli tam, kādā nonāk otrā. Radies jauns, īpatnējs fizikālais stāvoklis šīm daļiņām!
Ja kāda no daļiņām absorbējas, otrā kļūst par parasto daļiņu (superpozīcija ir beigusies pastāvēt).
"Kā darbosies kvantu dators?"
nu šito jau nu gan es par atbildi neuzskatītu .. ehh.