Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Logitech izziņo īpaši plānu tastatūru iPad mini 4
Televīzija, ko katrs var atļauties 9
VIRŠI-A uzstāda pirmos jaunākās paaudzes sūkņus DUS - modernākos Austrumeiropā 7
Microsoft paziņo par jaunā Office customer preview pieejamību 1
Panasonic palīdzēs izstrādāt Skolkovas “gudrās pilsētas” koncepciju Krievijā 2
Canon izlaiž četrus PIXMA daudzfunkciju printerus ar jaunām programmatūras funkcijām 12
Kibernoziedznieki aktīvi izmanto olimpisko spēļu tēmu 10
LG laidis klajā jaunus IPS monitorus ar CINEMA SCREEN dizainu un MHL savienojamību 6
Video: pirms svētkiem aicina parūpēties par mobilajiem telefoniem 9
Nedēļas skaitlis: 23% mazo un vidējo uzņēmumu Eiropā zaudē datus kiberuzbrukumu rezultātā 18
Android ļaunprogrammatūra dod priekšroku «piparkūkām» un «saldējumam» 3
Latvijas IT uzņēmumu izstrādātajiem produktiem liels eksporta potenciāls 7
Jaunie Canon tīkla skeneri nodrošina integrāciju ar biznesa lietojumprogrammām reāllaikā 3
Festivālu laikā smilšu iedarbības rezultātā palielinās telefonu bojājumu skaits (ar video) 3
CERN radīja internetu bīstamu eksperimentu aprēķiniem?
Laikraksts Diena aprīļa sākumā publicēja kāda Jāņa Vēvera rakstu, kurā apgalvots, ka ar apļveida tuneļa palīdzību zinātnieki pētīs acij neredzamos Higsa bozonus. Frāze nav piesieta neviena respondenta tiešajai runai, tāpēc jāsecina, ka tā ir paša J. Vēvera brīva interpretācija. Patiesībā Pītera Higsa prognozētās elementārdaļiņas eksistence vēl nav empīriski pierādīta. Elementārdaļiņu paātrinātājs Large Hadron Collider (LHC), par kuru, tuvojoties praktisko pētījumu uzsākšanai, runā visas pasaules masu mediji, ir jau otrais mēģinājums eksperimentos pierādīt Higsa bozona eksistenci. Taču tas nav viss - LHC vēl nav pabeigts, taču Centre Europeen de Recherche Nucleaire (CERN) jau plāno nākamo elemetārdaļiņu paātrinātāju.
Tulkojot vārdu salikumu Large Hadron Collider (LHC), latviešu valodā neatrodas adekvāts jēdziens, kuru piesaistīt vārdam collider. Kaut kas tik smieklīgs kā lielais hadronu sadursminātājs vai lielais hadronu sadursmjotājs laikam nederēs, tāpēc lietosim saīsinājumu angļu valodā – LHC. Fiziķi var dot savu artavu www.datuve.lv lasītāju izglītošanā, komentāros iesniedzot korektu Large Hadron Collider nosaukuma versiju.
Pensionētais Edinburgas universitātes profesors Pīters Higss šogad saņems uzvarētāja laurus, vai arī ... ietekmīgāko valstu valdības turpinās investēt ievērojamas summas, lai viņš tos kādreiz saņemtu. Interese par elementārdaļiņu, kura ir atbildīga par tik fundamentālu fizikālās pasaules parametru kā masa, nav tikai akadēmiska.
LHC darba uzdevums būs brīvu protonu vai svina atomu kodolu paātrināšana, lai tie neiedomājamā ātrumā un ar milzīgu enerģiju sadurtos un laboratorijas eksperimenta mērogā izraisītu kvantu fizikas notikumus, kurus Visums piedzīvoja niecīgu brīdi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena – t.s. hadronu ērā. Taču laboratorijas ierīce ir 27 kilometrus gara un enerģija, ar kādu divas elementārdaļiņu plūsmas saskriesies, būs nepieredzēti augsta.
CERN eksperimentu pretinieki neizslēdz iespēju, ka nekontrolējami augstas enerģijas procesi dos grūdienu notikumiem, kas iznīcinās visu planētu. Kā bīstamākais scenārijs tiek minēta mazu melno caurumu rašanās, jo tiem esot tieksme apvienoties un augt.
CERN aizstāvji gan norāda, ka Saules sistēmas objekti nepārtraukti tiek bombardēti ar elementārdaļiņām, kurām ir daudz lielāka enerģija, nekā tā, ko elementārdaļiņām spēj piešķirt LHC. Kā drošības garantu CERN piesauc veiksmīgos elementārdaļiņu paātrināšanas eksperimentus pēdējo gadu desmitu laikā. Mikroskopiski melnie caurumi patiešām varot uz mirkli izveidoties, taču t.s. Hokinga starojuma dēļ tie acumirklīgi partraukšot eksistēt.
Šajā stāstā būtiska ir nevis katastrofu un sazvērestības teoriju cienītāju piekasīšanās lielākajam fizikālajam eksperimentam cilvēces vēsturē, bet tas, ka CERN argumentē savu nostāju ar iepriekšējos elementārdaļiņu paātrināšanas eksperimentos savākto empīrisko datu kolektīvas apstrādes rezultātiem, kuri iegūti, vispirms radot un izplatot datu apmaiņas un apstrādes globālo tehnoloģiju.
Vai informācija, kuru sniegs Visuma pirmo eksistences mirkļu modelēšana, ir tik svarīga, ka eksperimenta vārdā jārok 27 kilometrus garš, matemātiski precīzs pazemes tunelis un jāstimulē modernā interneta rašanās?
90. gadu beigās CERN bez redzamas piepūles īstenoja grid computing jeb, citiem vārdiem izsakoties, distributed computing, kas daudzus gadus bija Microsoft haizivs - Bila Geitsa, sapnis. IT vidusmēra patēriņa sektors, kuru izteikti pārstāv Microsoft, nespēja motivēt datoru lietotājus ziedot resursus superdatora izveidei, taču zinātniskais fanātisms, kuru propogandē un piekopj politiski angažētais CERN, izrādījās ļoti efektīvs – LHC eksperimentu datu apstrāde tiek veikta neiedomājami jaudīgā kolektīvajā vidē. Iespējas manipulēt ar aprēķinu rezultātiem grid computing gadījumā ir ļoti lielas.
Kas norāda uz CERN politizāciju? Valstis - novērotājas (redzamākie piemēri - ASV, Krievija un Izraēla), kurām nevajadzētu ar pilntiesīgu CERN locekļu ambīcijām līst Eiropas Savienības (ES) darīšanās, ne tikai iejaucas ES kontrolētajā zinātniskajā darbā, bet pat materiāli atbalsta LHC projektu, šādā veidā iegūstot kontroli pār to.
Sēžot pie datora un lasot šo publikāciju, mēģiniet pierast pie nepatīkamā fakta, ka pat internets tādā formā, kādu mēs to šobrīd lietojam, ir radīts, lai atvieglotu CERN iepriekšējā lielā elementārdaļiņu paātrinātāja Large Electron-Positron Collider (LEP) empīrisko datu kolektīvo apstrādi. CERN cilvēki - brits Tims Bernerss – Lī un beļģis Roberts Kaijo, hiperteksta projektu World Wide Web (WWW) 1989. gadā piedāvāja tikai un vienīgi šādam mērķim. Kad WWW darbības mehānisms bija izstrādāts un pārbaudīts CERN iekšējā tīklā (esat taču dzirdējuši par HTTP un HTML), 1993. gadā CERN paziņoja, ka World Wide Web tehnoloģija būs par velti pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem. 90. gados internets neatgriezeniski izmainīja pasauli un pats nokļuva datu pārraides ātrumu attīstošu parazītu – piemēram, datorspēļu, failu apmaiņas, surogātpasta, video un audio straumēšanas, verdzībā. CERN bez lieka trokšņa un milzīgiem ieguldījumiem ieguva superdatoru – neskaitāmi brīvprātīgie paši ziedo kripatiņu no savu datoru veiktspējas zinātnisku mērķu vārdā.
2007. gada 27. martā LHC tunelī notika ļoti spēcīga eksplozija un 20 tonnu smags magnēts kā rotaļu klucītis izlidoja no saviem stiprinājumiem. Pētījumu komplekss piepildījās ar hēliju un personāls tika evakuēts. Sabiedrība tā arī neuzzināja, kas īsti noticis CERN pazemes kompleksā. Pēc tam projekta pabeigšana bez komentāriem iesprūda vēl uz gadu. Ja šā gada jūnijā nesekos kārtējā preses relīze par eksperimentu uzsākšanas atlikšanu, LHC pamazām sāks strādāt.
Saistītie raksti
Komentāri
viesis123 rakstīja:
Uij, diezgan sviestains raksts, balstīts galvenokārt uz sazvērestību teoriju viedokļiem, bet netiek ņemts vērā īsa daļiņu paātrinātāju vēsture.
Paarstaveets arii CERN viedoklis: CERN aizstāvji gan norāda, ka Saules sistēmas objekti nepārtraukti tiek bombardēti ar elementārdaļiņām, kurām ir daudz lielāka enerģija, nekā tā, ko elementārdaļiņām spēj piešķirt LHC.
Par www taisniiba - radiija savaam vajadziibaam un peec tam noleema, ka grid programming vajag daudz daliibnieku.
CERN tunelis ir 100 metrus zem zemes, jo gadījumā, ja daļiņu plūsma, kura vājprātīgā ātrumā, magnētu noturēta, mauc pa trubas vidu, trāpīs trubas sienā, blīkšķis būs tāds, ka par maz neliksies. Tas nav saistīts tikai ar nepieciešamību izolēt eksperimenta vidi no elementārdaļiņu plūsmas, kura bombardē mūsu pārgudros paurus no kosmosa.
#6 Dārzenis
@ 2008.04.27 12:53
Šitās sazvērestību teorijas jau izklausās nedaudz par traku (par spamu un spēlēm).
Turklāt nu un, ka finansē ASV, Krievija vai izrēla, padomā labāk cik lielu labumu ir devušas izbijušas militāras tehnaloģijas, kur tagad teiksim būtu aviācija vai lēta enerģija no kodlreaktoriem. Man kautkā liekas ka tieši ES neko prātīgu nedara.
Man kautkā visu laiku ir licies, ka parasto lietotāji gridos ir fufelis, salīdzinot ar visā pasaulē gridos sasllēgtiem klāsteriem..
Bet kogan es vispār saprotu..
Man patika, nedaudz kritisks raksts, ne tik sauss, ar zināmu viedokli, pat ja tas viedoklis ir nedaudz uz konspirācijas pusi, tīras tās lietas nav ;)
#8 Ilustrētā Zinātne 2008.g.februāra numurā rakstīja par šo eksperimentu (44.-55.lpp). Nekas no tā, kas sarakstīts šeit, tur netika minēts (visādas mistiskas lietas), tāpēc mani šāds raksts pārsteidza. No kurienes autors ņēmis šo infu?
#10 sword
@ 2008.04.27 15:24
johaidi rakstīja:
Ilustrētā Zinātne 2008.g.februāra numurā rakstīja par šo eksperimentu (44.-55.lpp). Nekas no tā, kas sarakstīts šeit, tur netika minēts (visādas mistiskas lietas), tāpēc mani šāds raksts pārsteidza. No kurienes autors ņēmis šo infu?
Vari varbūt padalīties? ieskanēt vai kādā citā veidā to rakstu izlasīt?
#11 kareivis
@ 2008.04.27 15:41
man ir loti svaris jautajums... vai kaads no jums nezin kaadu no taam saucamajaam algotnju firmam kas dodas uz karstajiem punktiem visa pasaule. kaadu epastu vai vienalga ko vajag info...
Dārzenis rakstīja:
Šitās sazvērestību teorijas jau izklausās nedaudz par traku (par spamu un spēlēm).
Turklāt nu un, ka finansē ASV, Krievija vai izrēla, padomā labāk cik lielu labumu ir devušas izbijušas militāras tehnaloģijas, kur tagad teiksim būtu aviācija vai lēta enerģija no kodlreaktoriem. Man kautkā liekas ka tieši ES neko prātīgu nedara.
Man kautkā visu laiku ir licies, ka parasto lietotāji gridos ir fufelis, salīdzinot ar visā pasaulē gridos sasllēgtiem klāsteriem..
Bet kogan es vispār saprotu..
ES dara gan. Vai, vai, vai, kā dara. Labāk viņi šo to nebūtu darījuši.
johaidi rakstīja:
Ilustrētā Zinātne 2008.g.februāra numurā rakstīja par šo eksperimentu (44.-55.lpp). Nekas no tā, kas sarakstīts šeit, tur netika minēts (visādas mistiskas lietas), tāpēc mani šāds raksts pārsteidza. No kurienes autors ņēmis šo infu?
IZ tulko noteiktu viedokli pārstāvošus rakstus no New Scientist utt.
Šaja rakstā ir linki uz viedokļiem (uz pirmavotiem).
#14 Brutto
@ 2008.04.27 20:04
Pa Discovery rādīja šī paātrinātāja celtniecību. Tur gan viss noritēja diezgan veiksmīgi.
Par elementārdaļiņu paātrinātājiem lasīju jau 80-o gadu sākumā, kaut kādā krievu bilžu grāmatā, ar fizikas lietām saistītu.
Domāju, ka tās lietas jau strādā, bet izrādās, ka tagad tik top.
Brutto rakstīja:
Pa Discovery rādīja šī paātrinātāja celtniecību. Tur gan viss noritēja diezgan veiksmīgi.
Par elementārdaļiņu paātrinātājiem lasīju jau 80-o gadu sākumā, kaut kādā krievu bilžu grāmatā, ar fizikas lietām saistītu.
Domāju, ka tās lietas jau strādā, bet izrādās, ka tagad tik top.
Bija mazāki. Pat Salaspilī bija neliels ciklotrons. LHC ir baismīgs monstrs, salīdzinot ar vecajiem EDP.
CERN ietekme uz civilizācijas attīstību ir ļoti liela. WWW bija laba ēsma. CERN bieži riskē - piemēram, priekšpēdējais megaprojekts beidzās ar neveiksmi. Tāpēc nācās taisīt LHC un nāksies taisīt nākamo. Pamatjautājums ir vienkāršs - vai no nekā var rasties kaut kas? Citiem vārdiem - vai ir noticis radīšanas akts?
#16 Skyforger
@ 2008.04.27 23:49
tani cern radisies ari portals uz citam dimensijam tiesa gan ka caur to portalu vares celot tikai gravitacija :)
Fū, es jau domāju būšu neziņā, kas ir Einburgas universitāte. Izrādās tā ir Edinburgas universitāte.
#18 Mareks
@ 2008.04.28 14:12
Gribulis_ rakstīja:
Fū, es jau domāju būšu neziņā, kas ir Einburgas universitāte. Izrādās tā ir Edinburgas universitāte.
Paldies, izlaboju.
Datorā bija izbeigušies "d" burti, kamēr iebēru jaunus, pagāja laiks.
"2007. gada 27. martā LHC tunelī notika ļoti spēcīga eksplozija un 20 tonnu smags magnēts kā rotaļu klucītis izlidoja no saviem stiprinājumiem."
Avotu, lūdzu, varētu?
"kā rotaļu klucītis izlidoja no saviem stiprinājumiem"
Ja tulkots no norādītā avota, tad šis tulkojums nav korekts. Tā ir spekulācijas (LHC projekta preses sekretāre) spekulācijas (www.timesonline...) spekulācija (Mareks). Fakts - notikums mums nav zināms. Fakts - zināšanas ir nekorektas.
Internets, zinātniski eksperimenti, melnie caurumi uz Zemes. Intriģējoši, laba trillera cienīgs sižets, bet ...
Paldies par saiti.
nav viņi mani apmuļķojuši un ieguvuši savā varā, neizmantoju savus pc resursus priekš viņiem, izmantoju prieksh seti@home un meklēju eilienus, vot taa :P
#23 kaaposc
@ 2008.07.02 10:19
piedodiet, bet sviests. tb tieši tā interpretācija un vilkšana uz sazvērestības teoriju pusi. so what, ka internets "tika uztaisīts, lai grid-kompjūterētu?" vai no tā, ka daudzi datorlietotāji labprātīgi piedalās šajos pasākumos, kādam kļūst slikti? labāk gan kļūst - vismaz teorijām tiek meklēti empīriski pierādījumi.
un kas gan ir 20 tonnas? 20 žiguļi. nekāds super lielais sprādziens nav vajadzīgs. un ar hēliju pildīts tunelis ir tikpat nekaitīgs kā ar hēliju pildīts piepūšamais baloniņš.
jebkurā gadījumā, teorētiskie jautājumi, uz kuriem tiks meklētas atbildes LHC eksperimentos, ir pietiekami svarīgi, lai tajos būtu ieinteresēti daudzi (tai skaitā arī "ļaunā ASV, kas atļaujas finansēt bīstamos LHC pasākumus").
ļauži, kāpēc gan nepainteresētie par to, ko mēģina sasniegt šādos eksperimentos, nevis vērpt konspirācijas par melno caurumiņu, laika mašīnu un alienu tēmām?
#24 katevijupis
@ 2008.07.08 15:36
bash.org.ru tauta tāāāā gaidīja 8. jūliju, kad LHC ieslēgs ... jau gatavojās Fallout 3 vai Half-Life 3 realitātē uzspēlēt ... bet nekā - šovs uz mēnesi atlikts :((
#25 Blakius
WWW @ 2008.11.19 00:16
ehh un es domaju ka tiklu uztaisija lai varetu saakt ar porno dalities....
izraadas zinatnisks projektins bijis =D
Tā tautieši.
Nu jau kādu laiciņu viss atkal strādā, bet vai jūs domājat, ka viņi tāpat vien apturēja visu projektu, atsūknēja visu saldēšanas sistēmu, pamazām veica citus darbus utt. Tas ka "magnētiņš" ir sakusis (nejaukt ar pārkausēts). Tas bija pilnīgi oficials paziņojums pašā ATLAS (Daļa no CERN daļiņu paātrinātāja) projekta vietnē.
Uij, diezgan sviestains raksts, balstīts galvenokārt uz sazvērestību teoriju viedokļiem, bet netiek ņemts vērā īsa daļiņu paātrinātāju vēsture.