Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 14
Samsung izstādē Integrated Systems Europe 2012 prezentē nākamās paaudzes lielformāta ekrānus 12
Panasonic prezentē plānās digitālās fotokameras LUMIX 27
Bezmaksas M4 Open WiFi apmaiņā pret reklāmu skatīšanos 17
Samsung prezentē GALAXY Note 10.1 planšetdatoru 21
Logitech izziņo tastatūru ar saules baterijām iPad 16
Piezīmju datori Compaq Presario CQ57 no 225Ls (381ER, 383SR) 60
HP papildina Pavilion datoru sēriju 6
Jaunajam LG interfeisam Optimus UI 3.0 jaunas funkcijas 2
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 75
HP atklāj jaunas Z līnijas darbstacijas 10
Samsung prezentē Q20 un QF20 videokameras ar uzlabotu ergonomiku 29
Konica Minolta piedāvā programmatūru Apple mobilo iekārtu pievienošanai pie tās printeriem 35
E-pārvaldes ieviešanas kaislības - 2. daļa.
Rīt - 15. maijā, pēc Latvijas Republikas ministru prezidenta Ivara Godmaņa iesnieguma Saeima lems par uzticības izteikšanu e-lietu ministra amata kandidātei Signei Bāliņai (ZZS). S. Bāliņa, visticamāk, bez aizķeršanās tiks apstiprināta par e-lietu ministri un varēs sākt izstrēbt to haosu, kuru viņai pūrā atstājuši priekšgājēji.
Signes Bāliņas CV - http://www.saeima.lv/Likumdosana/lik_imag9/LM0429_01.pdf
Pirmā un galvenā problēma, kuru jaunajai e-ministrei būs jāatrisina - kā sabiedrībai pēc iespējas saudzīgāk pateikt, ka e-pārvaldes rati patiešām iestūrēti grāvī un ka e-paraksta pakalpojumi nepiesaista klientus. Nebūs nekāds brīnums, ja S. Bāliņa sašķiros Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS) un tā apakšstruktūru personālu graudos un pelavās, lai pēc tam atdotu sliņķus publiskai saplosīšanai. Sistemātiskas blefošanas un aktīvas darbības imitācijas bēdīgie rezultāti ir acīmredzami – e-paraksta projekts, kuru ĪUMEPLS talantiem bija cītīgi jāuzmana un jāatbalsta, pašlaik gremdē jau tā novārdzināto e-paraksta sertifikāta pakalpojumu sniedzēju - Latvijas pastu (LP).
LP valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis taču publiski atzina, ka e-paraksta sertifikāta tehnoloģijas uzturēšana notiek par Latvijas pasta naudu un ka šis projekts nav rentabls. I. Krauklis pareizi norādīja - valsts amatpersonas nav izpildījušas savu darba daļu. Pakalpojumi, kuros klienti varētu izmantot e-parakstu, piemēram, e-sarakste ar valsts iestādēm, e-deklarācijas, e-pārskati, e-izziņu pieprasījumi, vienkārši nav ieviesti.
Diemžēl, e-sekretariāts vēl ilgu laiku sabiedrības atmiņā paliks kā iestāde, kuras darbiniekiem patīk garšīgi paēst (arī par valsts naudu) nevis cītīgi strādāt pie e-pārvaldes projektiem.
Viena no interesantākajām sabiedriskās kontroles koncepcijām, kuru savlaik apsprieda Dānijā – katra valsts un pašvaldību iestāžu lietvedības sistēmās reģistrēta dokumenta e-versijai jābūt publiski pieejamai, vienlaicīgi ievērojot arī personas datu aizsardzības un valsts noslēpuma principus. Vienvārdsakot - viss, kas nav privāts vai specdienestu kompetencē, ir publisks. Šo principu Latvijas e-pārvaldes ieviešanas aktīvisti vienkārši noklusēja. Izpratne par e-pārvaldi mūsu unikālajā postpadomju demokrātijā apzināti reducēta līdz naudas iekasēšanai par e-parakstu. Spēlē piedalās programmnodrošinājuma tirgotājs, sistēmas uzturētājs un klients, kurš maksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Programmnodrošinājuma tirgotājs ir baismīgs globālais monstrs ar monopolista tendencēm - Microsoft, sistēmas uzturētājs ir līdz bankrotam novestais Latvijas pasts, bet klients ir jebkura persona, kuras identitāti, neskatoties uz skaļajiem e-pārvaldes lozungiem, vienalga iespējams noskaidrot tikai ar tradicionālajām izziņas metodēm.
Fragments no Latvijas pasta sertifikātu pakalpojumu nodaļas izdotās sertifikātu pakalpojumu specifikācijas. Šis teksts parāda e-parakstu ļoti nepatīkamās krāsās.
8.1. Pakalpojumu sniedzējs neatbild un neuzņemas nekāda veida saistības par Parakstītāja darbībām un to izraisītajām sekām, kas tiek veiktas, izmantojot viedkarti, sertifikātus un ar tiem saistītajiem papildus pakalpojumiem.
8.2. Pakalpojumu sniedzējs neatbild un neuzņemas nekāda veida saistības par to kā Parakstītāja sertifikātos uzrādīto publisko informāciju izmanto trešās puses.
8.3. Pakalpojumu sniedzējs neatbild par sertifikātā iekļauto datu atbilstību un pareizību, ko iesniedzis Parakstītājs, kā arī par trešo personu izdarītajiem secinājumiem, pieņēmumiem un taisītajiem nolēmumiem un/ vai darījumiem, izmantojot sertifikātā iekļautos datus.
Saeimā pārstāvētās politiskās partijas izvairās runāt par paveiktajiem darbiem e-pārvaldes ieviešanā, kaut gan šīs pašas partijas kontrolē arī lielākās Latvijas pašvaldības, kuras izgāzušas ievērojamas naudas summas dīvainu, nesaskaņotu darbību veikšanai, piesedzoties ar e-pārvaldes vārdu. Nu kā mūsdienās var izstrādāt katrai pašvaldībai vai valsts iestādei atsevišķu, ne ar ko nesavietojamu un nekur neintegrējamu elektronisko lietvedības sistēmu? Viduvējas firmeles, kuras par bargu naudu štancē valsts iestāžu un pašvaldību mājaslapas un lietvedības sistēmas, (2008. gadā!) turpina spietot ap valsts kabatu kā mušas ap medus podu, kaut gan mums ir e-ministrija, kura varēja izveidot vienotu valsts datu aprites standartu, ieviest sistēmu un kontrolēt tās uzturēšanu. Ja Signe Bāliņa uzdrošināsies runāt par valsts monopolu valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmu izstrādē un uzturēšanā, rezultāts var būt pat IT izstrādes valsts aģentūra – privātsektora parazītu bieds un profesionāļu sens sapnis.
Bez vienota e-lietvedības standarta iestāžu–iedzīvotāju un iestāžu–iestāžu e-sarakste, lietojot dokumentus ar e-parakstu, nav iespējama.
Bijušie e-ministri - Jānis Reirs un Ina Gudele, nav varējuši sakarīgi paskaidrot, kā Latvijas valsts arhīvam noglabāt digitālus dokumentus ar e-parakstu. Valsts nevar noslēgt beztermiņa līgumu uz mūžīgiem laikiem ar konkrētas šifrēšanas tehnoloģijas uzturētāju, bet šis šifrēšanas tehnoloģijas uzturētājs savukārt nevar garantēt uz mūžīgiem laikiem konkrētas šifrēšanas metodes un ar to saistīto tehnisko ierīču uzturēšanu. Piemēram, personāla dokumentu glabāšanas termiņš ir 75 gadi. Vai Latvijas valsts turpmākajos 75 – 100 gados varēs atļauties aprūpēt pagrabos nobāztus, aizvēsturiskus (mūsu laika) datu nesējus, šifrēšanas programmatūru un ar to saistītās datoru perifērijas ierīces, saglabājot e-dokumentiem juridiska dokumenta spēku un statusu? Šis ir e-pārvaldes lielākais klupšanas akmens, jo globālais monstrs Microsoft, ērti iesēdies Latvijas valsts IT struktūrā, no savu produktu uzturēšanas atsakās nepieklājīgi ātri. Kas notiks pēc pārdesmit gadiem, neviens nevar prognozēt. Māla plāksnītes, bērza tāss, pergaments, papiruss, aukliņas ar iesietiem mezgliem un papīrs (atšķirībā no digitālajiem datu nesējiem) izturējis laika pārbaudi, tāpēc var izrādīties, ka e-dokumentiem arhivēšanas stadijā tomēr būs nepieciešamas drukātas kopijas ar triviāliem zīmogiem un parakstiem. Drukātas kopijas viennozīmīgi ir e-pārvaldes kapakmens – ja viss atduras turpat, kur sācies, nav vērts iepīties šajā jezgā.
Pie valsts budžeta piesūkušos populistu vīterošana par e-paraksta labumiem un gaišo e-nākotni neatceļ vienkāršo patiesību – Latvijas valsts arhīvs nepieņems valsts iestāžu un privātuzņēmumu dokumentus, kuri jau pēc pāris gadiem var izrādīties nederīgi notikumu gaitas restaurācijai strīdos, piemēram, par kāda Latvijas iedzīvotāja darba stāžu un viņam pienākošos pensiju.
Saistītie raksti
Komentāri
Kaut kaads bulshits pa pusei. Raksta autors isti nesaprot ko runaa. Sviestinjsh par arhivesanu. Risinājums gaužām vienkāršs - brīdī, kad sifresanas metodes klust nedrosas, visi dati valsts arhiva tiek parsifreti izmantojot specigaku algoritmu/atslegas garumu. Taa ir mazakaa probleema.
Par signed kundzi runajot, ir naivi ceret ka vinja nav gudele2, jo naak no turienes pat, no kurienes gudele - LIA. Tur baigi moderni buut MICROSOFT GOLD CERTIFIED PARTNER.
Es tik nesaprotu vienu. Vai Microsoft ir kāds monopols, jebšu mums te Latvijā trūkst pieredzējuši administrātori, kas nesaprot, ka var taču izmantot OpenSource????
#5 JonyBravo
WWW @ 2008.05.14 09:53
#4 visa sistēma ir pakārtota MS.. Skolās māca kā apieties ar šiem produktiem. un sliktākais, ka neiemāca spēju pašam patstāvīgi apgūt programmas, bet gan iemāca tikai apieties ar konkrētu interfeisu..
#7 Modus Operandi
WWW @ 2008.05.14 10:40
Tik tiešām ļoti labi uzrakstīts. Īpaši rūpīgi nesekoju līdzi visām e-paraksta un ĪUMEPLS peripetijām, tāpēc saturu varu vien uzņemt ar šķipsniņu sāls, bet jau raksta kvalitāte un raitais stils ir patīkama pārmaiņa no ikdienas tehniskās vai blogu lasāmvielas. :)
#8 BlackSand
@ 2008.05.14 10:46
Šo rakstu vajadzēja publicēt delfi, lai vairāk lasītāju!
Kaut gan, datuve auditorija ir tieši tie, kuriem organizētā grupa pūderē smadzenes lietot konkrētu ražotaju produkciju.
datuve auditorijai ir jāsaņem arī alternatīvu skatījumu uz pasauli, kur rūpētos par rezultātu un labumu sabiedrībai, nevis tikai par savu kabatu.
#9 BlackSand
@ 2008.05.14 10:46
Savulaik jau bija, piem., IeM informātikas un sakaru departaments, kur totāli pa lēto taisīja daudzas sistēmas valsts iestāžu vajadzībām. Tur budžets nebija miljoni, un darbinieku nebija simtiem daudz. Strādāja tikai labākie, un bija visu laiku rezultāti.
Atjaunojot kaut ko tādu, varētu būtiski sakārtot LV valsts pārvaldes IT sektoru.
Bet tad būs iespēja automātiski izķert noziedzniekus, un nevarēs raust miljonus.
Evalds rakstīja:
Kaut kaads bulshits pa pusei. Raksta autors isti nesaprot ko runaa. Sviestinjsh par arhivesanu. Risinājums gaužām vienkāršs - brīdī, kad sifresanas metodes klust nedrosas, visi dati valsts arhiva tiek parsifreti izmantojot specigaku algoritmu/atslegas garumu. Taa ir mazakaa probleema.
Par signed kundzi runajot, ir naivi ceret ka vinja nav gudele2, jo naak no turienes pat, no kurienes gudele - LIA. Tur baigi moderni buut MICROSOFT GOLD CERTIFIED PARTNER.
Arhīvs pats runā, ka šifrēšanai vajag darbiniekus un pāršifrēšanas sistematizācijas un kontroles sistēmu - principā LVA nepavelkamu greznību. Pirms kritizē sakarīgu autoru, atbildi pats sev uz jautājumu, kāpēc pat bankas neglabā vēsturiskos datus ilgāk par 3 gadiem.
Ezga Jups rakstīja:
Piekritīšu Evaldam - autors tiešām nav kompetents.
Katrs, kurš uzdrošinās pateikt, ka viduvējas firmeles un M$ algotņi nodzīvo valsts naudu, automātiski ir nekompetents? Varu derēt, ka arhīva admini jau tagad trīc un dreb, ka viņu arhivēšanas un saglabāšanas mazspēja ir atmaskota. Katrreiz, ka būs jāpāršifrē, pirksim jaunu sertifikātu par miljonu miljoniem? Algosim dienderu bataljonu, lai tiek galā ar nenormāli lielu datu banku? Papīrs tiešām ir lētāks un drošāks, kad runa ir par veciem dokumentiem.
Tas, par viduvejam firmelem un M$ algotņiem ir tiesa. Un tas, ka iestades pasuta katra savu sistēmu ar nestandarta interfeisiem arī.
Par valsts arhivu jums kaut kāds murgojums.
Nekādi darbinieki nav vajadzīgi, lai pārparakstītu arhīva failus. To darīs dators un tam pietiek viens sertifikāts, kura pašizmaksa ir 0.
Drīzāk šitiem džekiem bailes, ka tiks atlaisti, jo nebūs vairs vajadzība arhīva putekļus slaucīt. Diskmasīvu noslaucīt daudz vieglāk.
xlt, piekrītu!
Par vienotiem ATVĒRTIEM datu aprites standartiem valstī ir jārīkojas likumdevējam. Diemžēl ne Gudele ne Bāliņa negrib ne dzirdēt. Ko darit, iziet ielās?
Ezga Jups rakstīja:
Piekritīšu Evaldam - autors tiešām nav kompetents.
Tu būtu viens no tiem kompetentajiem, kas tai bildītē ar olām?
Mana kompetence savukārt saka, ka šī sistēma nav balstīta un izstrādāta realitātē, bet ideālismā un pastāv uzturētāju nekompetences dēļ. Žēl tik, ka mēs viņiem maksājam no saviem pabalstiem, gluži kā reketam 90-os.
Marek - atbildi lūdzu uz jautājumu - kapēc tu šo informāciju atspoguļo klaji vienpusīgi? Vai tu pats esi kaut reizi bijis tajā ministrijā lai publiski paustu šādu informāciju:
"...kā sabiedrībai pēc iespējas saudzīgāk pateikt, ka e-pārvaldes rati patiešām iestūrēti grāvī..."
jeb tu esi vienkārši kārtējais latviešu d...ējs??? kurš neko citu nemāk kā slinkot un ap...irst visus kuri mēģina kautko šajā valstī izdarīt?
vai datuve.lv = vakara ziņas???
P.S. nedaudz vēl manas personiskās nostājas. Microsoft VAJADZĒTU izskaust no Latvijas :) bet es tāpat autoru uzskatu par maksimāli nekompetentu tipu :D
enimna rakstīja:
informāciju atspoguļo klaji vienpusīgi
Pastāsti ko otrpusīgu.....please.....
enimna rakstīja:
Marek - atbildi lūdzu uz jautājumu - kapēc tu šo informāciju atspoguļo klaji vienpusīgi? Vai tu pats esi kaut reizi bijis tajā ministrijā lai publiski paustu šādu informāciju:
"...kā sabiedrībai pēc iespējas saudzīgāk pateikt, ka e-pārvaldes rati patiešām iestūrēti grāvī..."
jeb tu esi vienkārši kārtējais latviešu d...ējs??? kurš neko citu nemāk kā slinkot un ap...irst visus kuri mēģina kautko šajā valstī izdarīt?
vai datuve.lv = vakara ziņas???
Autors vieniigais no visas skribentu varzas pasaka, ka katru jaunu droshiibas protokolu buus jaapeek par milziigu naudu. Laikam ir straadaajis bankaa.
Ir informeets par Valsts arhiiva probleemaam "no iekshpuses", taatad kaut ko dariijis valsts iestadees.
Intereseejas par Valsts kontroles darbu un paarzina Saeimas kalendaaru.
Ir dzirdeejis par "Latvijas pasta" vadiitaaju dusmaam par e-sekretariaata tizlumu.
Ja esi kompetents cilveeks, Enimna, pasaki, ko autors pateicis nepareizi.
Ja pareizi saprotu, tiesiibas uz viedokli demokraatiskaa sabiedriibaa ir sveetas. Pamato viedokli un ljauj autoram izteikt saveejo.
Man šķiet, ka enimna varētu būt tai buiužā, kam olas vienā rokā un slota otrā..tāpēc viņš advancēts...
Astala Vista rakstīja:
Autors vieniigais no visas skribentu varzas pasaka, ka katru jaunu droshiibas protokolu buus jaapeek par milziigu naudu.
Bullshit detektor alert! Kas ir šie drošības protokoli, kuri būs jāpērk par bargu naudu? Faktus!
Laikam ir straadaajis bankaa.
Ir informeets par Valsts arhiiva probleemaam "no iekshpuses", taatad kaut ko dariijis valsts iestadees.
Es domāju, ka strādā Valsts arhīva helpdeskā un dzirdējis kaut kādu neapmierinātību no lielajiem IT cilvēkiem, kuriem tagad būs jāpievēršas nopietnām lietām.
Intereseejas par Valsts kontroles darbu un paarzina Saeimas kalendaaru.
Ir dzirdeejis par "Latvijas pasta" vadiitaaju dusmaam par e-sekretariaata tizlumu.
Tur gan jābūt speciālistam, lai to atreferētu. Varbūt autors ir lasījis arī E-pārvaldes koncepciju?
Vai Evalds ir kāds no ēdelīgajiem e-sekretariāta darbiniekiem? Vairāk nekā 60 cilvēki slinko tajā kantorī, taču nespēj pielauzt pašvaldības uz vienotu lietvedības standartu un e-pakalpojumu ieviešanu. Džeki, jūsu e-koncepcija nelabi ož. Uzmetāt "Latvijas pastu", kad dzērāt pa pirtīm par valsts naudu.
Ezix, ja izlasīsi manis teikto redzēsi, ka tas nav pretrunā ar tevis teikto, kam es pilnībā piekrītu.
Evalds rakstīja:
Tas, par viduvejam firmelem un M$ algotņiem ir tiesa. Un tas, ka iestades pasuta katra savu sistēmu ar nestandarta interfeisiem arī.
Par valsts arhivu jums kaut kāds murgojums.
Nekādi darbinieki nav vajadzīgi, lai pārparakstītu arhīva failus. To darīs dators un tam pietiek viens sertifikāts, kura pašizmaksa ir 0.
Drīzāk šitiem džekiem bailes, ka tiks atlaisti, jo nebūs vairs vajadzība arhīva putekļus slaucīt. Diskmasīvu noslaucīt daudz vieglāk.
Kad tev peec 20 gadiem buus jaapanjem no arhiiva e-dokuments un izzinjas formaa jaanosuuta juridiskai vai fiziskai personai, kura izdariijusi pieprasiijumu, ko tu iesaaksi?
Lai e-dokuments buutu saglabaajis juridiska dokumenta speeku, tam jaabuut nemainiitaa formaa un ar nemainiigi speekaa esoshu e-parakstu. Kaa tu nodroshinaasi neglaabjami novecojusha droshiibas standarta aizsargaata dokumenta saturu no manipulaacijaam? Vai tev pa rokai buus vajadziigaa perifeerija? Saproti vienreiz un uz visiem laikuem - nekaada paarshifreeshana e-dokumentiem nevar notikt, jo tas buutu tas pats, kas izdzeest parakstu uz papiira lapas un uzrakstiit par jaunu kaut ko virsuu.
Tikliidz saakas manipulaacijas, beidzas e-dokumenta juridiskais speeks un statuss. Tas kljuust par parastu datu failu, kuru var izdrukaat uz uzspraust kjemertijnjaa uz naglinjas.
Autors ir apskatījis e-pārvaldes vienu nelielu aspektu - e-dokumenti un e-paraksti. Vēl ir 2 citas lietas, kuras te nav pieminētas - procedūras un dati. Un izrādās, ka šajā jomā purvs ir gana liels, un kustība ir gana nekāda.
Par datiem - ir izveidota kaudze ar informācijas sistēmām, kurās katra iestāde vāc sev nepieciešamos datus. Diemžēl gandrīz neviens negrib (vai nevar) paskatīties apkārt, kas notiek kaimiņos un sajūgt sistēms savā starpā. Ir daži pozitīvi piemēri - Lursoft veidotās sistēmas un CSDD. Galvenās problēmas (kuras vajadzēja risināt e-lietu sekretariātam) - kurš par kuriem datiem ir atbildīgs (lai dati ir pilnīgi, aktuāli, pareizi), kurš kurus datus pirmais ievada un vai pārējie ņem kopijas no šī viena avota. Kā arī izstrādāt modeli par savstarpējo datu apmaiņu, atbildībām, norēķiniem un to realizēt dzīvē.
Par procedūtrām - vajadžetu būt izanalizētām valsts un pašvaldību procedūrām un saprasts, kādas datu plūsmas un kas notiek. Diemžēl procedūras parasti ir pieejamas tikai tekstuālā formā ar visām no tā izrietošajām problēmām (pretrunīgums, nepilnība, neviennozīmība), kas lielā mērā būtu atrisināts, ja procedūras tiktu formāli aprakstītas izmantojot kādu no zināmajiem formālismiem (IDEF, BPM, stāvokļu pārejas diagrammas, datu plūsmu diagrammas). Šī uzdevuma veikšanai vajag pietiekoši kvalificētus speciālistus un gribu to darīt. Un tad jau nāk nākošais solis - šos biznesa procesus pārveidot, lai pilnībā izmantotu IT sniegtās iespējas. Diemžēl, šis solis ir tāds pussolis, ja nav sakārtots iepriekšējasi punkts par datiem, jo visi procesi izmanto datus no dažādām IS, un ja šāda pamata nav, tad māja ir nestabila. Procesu elektronizēšanas soli e-pārvaldes sekretariāts tā klibi veic veidojot IVIS. E-lietu sekretariāta mājas lapā var izlasīt ģeniālu frāzi "Pakalpojumu pilotprojekts atrodas izstrādes stadijā, un saskaņā ar noslēgto līgumu darbiem jābūt paveiktiem 2007.gada oktobrī." Jautājums - kur ir?
Kā vēl viens jauks akmens uz e-pārvaldes kapa ir latvijas portāls, ko ar lielu pompu e-lietu sekretariāts prezentēja. Vēl jo projām tā saturs ir diezgan štruntīgs. Vēl joprojām esošās saites ir bez jebkādām anotācijām, kas lācītim vēderā, kas šo vietu padara diezgan mazinformatīvu, un vēljoprojām nav sadaļa "Mani dzīves notikumi", kur es varētu apskatīties, ko man darīt konkrētā dzīves situācijā.
Secinājums - notiek aktīvas darbības imitācija, bet netiek kustināti smagi jautājumi, kuru atrisināšanai ir nepieciešams reāls intelekts un arī drosme.
Fikentaals rakstīja:
Lai e-dokuments buutu saglabaajis juridiska dokumenta speeku, tam jaabuut nemainiitaa formaa un ar nemainiigi speekaa esoshu e-parakstu. Kaa tu nodroshinaasi neglaabjami novecojusha droshiibas standarta aizsargaata dokumenta saturu no manipulaacijaam? Vai tev pa rokai buus vajadziigaa perifeerija? Saproti vienreiz un uz visiem laikuem - nekaada paarshifreeshana e-dokumentiem nevar notikt, jo tas buutu tas pats, kas izdzeest parakstu uz papiira lapas un uzrakstiit par jaunu kaut ko virsuu.
Parakstītais dokuments, kura parakstā izmantotās publiskās atslēgas garums kļūs nedrošs, NETIKS modificēts, viņš tiks iekļauts konteinerā, kurš tiks parakstīts (pa virsu) ar TĀ BRĪŽA DROŠĀKO atslēgu.
Iedomājies aizplombētu maisiņu ar šķidrumu. Tajā brīdī, kad tā plombe sāks novecot un noārdīties, mēs šo maisiņu ieliksim jaunā maisiņā un aizplombēsim ar jaunu plombi. Tādā veidā, ja arī iekšējā maisiņa plombe būs sairusi, mēs vienalga varēsim uzticēties iekšējā maisiņa saturam, jo paši šo maisiņu iekoncervējām ar savu plombi, brīdī kad iekšējā maisiņa plombe vēl bija pietiekami drošā stāvoklī.
Pārfrāzēšu: par to ir padomāts. Līdz tam brīdim likumdošanu var 100x sagrozīt kā vajag.
jā bet tajā blombē ir svarīgi tas ka to ir uzlikusi(parakstījusi) kāda konkrēta persona. Kā tu varēsi uzlikt jaunu blombi manā vietā? Ja to varēs izdarīt tad tas faktiski nozīmēs ka parakstu varēs viltot. Vai varbūt tu piedāvāsi visiem parakstītājiem parakstīt vēlreiz? Arī tiem kas jau sešas pēdas zem zemes?
VR rakstīja:
jā bet tajā blombē ir svarīgi tas ka to ir uzlikusi(parakstījusi) kāda konkrēta persona. Kā tu varēsi uzlikt jaunu blombi manā vietā? Ja to varēs izdarīt tad tas faktiski nozīmēs ka parakstu varēs viltot. Vai varbūt tu piedāvāsi visiem parakstītājiem parakstīt vēlreiz? Arī tiem kas jau sešas pēdas zem zemes?
Good point.
Šim elektroniskajam parakstam, ar kuru tiks iekonservēti šie elektroniskie dokumenti, būs jāpiešķir juridisks spēks un parakstīšanas procesam būs jābūt ļoti kontrolētam, tik pat kontrolētam, cik Latvijas Pasta laika zīmoga uzlikšana.
Evalds rakstīja:
Fikentaals rakstīja:Lai e-dokuments buutu saglabaajis juridiska dokumenta speeku, tam jaabuut nemainiitaa formaa un ar nemainiigi speekaa esoshu e-parakstu. Kaa tu nodroshinaasi neglaabjami novecojusha droshiibas standarta aizsargaata dokumenta saturu no manipulaacijaam? Vai tev pa rokai buus vajadziigaa perifeerija? Saproti vienreiz un uz visiem laikuem - nekaada paarshifreeshana e-dokumentiem nevar notikt, jo tas buutu tas pats, kas izdzeest parakstu uz papiira lapas un uzrakstiit par jaunu kaut ko virsuu.Parakstītais dokuments, kura parakstā izmantotās publiskās atslēgas garums kļūs nedrošs, NETIKS modificēts, viņš tiks iekļauts konteinerā, kurš tiks parakstīts (pa virsu) ar TĀ BRĪŽA DROŠĀKO atslēgu.
Iedomājies aizplombētu maisiņu ar šķidrumu. Tajā brīdī, kad tā plombe sāks novecot un noārdīties, mēs šo maisiņu ieliksim jaunā maisiņā un aizplombēsim ar jaunu plombi. Tādā veidā, ja arī iekšējā maisiņa plombe būs sairusi, mēs vienalga varēsim uzticēties iekšējā maisiņa saturam, jo paši šo maisiņu iekoncervējām ar savu plombi, brīdī kad iekšējā maisiņa plombe vēl bija pietiekami drošā stāvoklī.
Pārfrāzēšu: par to ir padomāts. Līdz tam brīdim likumdošanu var 100x sagrozīt kā vajag.
Par katru jaunu plombi miljoni Mazajam Miikstajam un citiem globaalajiem paraziitiem ...
Fikentaals rakstīja:
Par katru jaunu plombi miljoni Mazajam Miikstajam un citiem globaalajiem paraziitiem ...
Nē. Tikai Latvijas Pastam. Tātad būtībā, kādu cenu valsts uzņēmums uzliks, tā būs. Jāsaprot, ka Microsoft tur figurē tikai kā ē-Parakstītāja izstrādātājs un, Microsoft programmatūra tiek izmantota Latvijas Pasta iekšpusē kriptogrāfisko servisu darbināšanai, kas mūs pilnīgi neietekmē un par ko mēs nezinātu, ja Latvijas Pasts pats to nepastāstītu.
ja tā padomā... vai visiem valsts naudas zagļiem nebūtu jāsēž aiz restēm? ar ko labāka ir valsts naudas zagšana par zagšanu trolejbusā?
gudeli un visu e-parvaldi aiz restēm ar mantas konfiskāciju.
Nē, mīlulīši. Vesela kaudze dokumentu pie izziņas jāpievieno tikai un vienīgi kā oriģinālu kopijas. Piemēram, ja pašvaldībai nav bijušas pretenzijas par radioaktīvu atkritumu glabātuves izveidošanu tās teritorijā un pēc 20 gadiem šis lēmums tiek apstrīdēts, nepietiks ar informatīvām špargalkām no datu bāzes. Vajadzēs konkrētu dokumentu, kuru parakstījis konkrēts mūdzis.
Labi uzrakstīts! e-dzeive ira skoista!