Logitech izziņo īpaši plānu tastatūru iPad mini 4
Televīzija, ko katrs var atļauties 9
VIRŠI-A uzstāda pirmos jaunākās paaudzes sūkņus DUS - modernākos Austrumeiropā 7
Microsoft paziņo par jaunā Office customer preview pieejamību 1
Panasonic palīdzēs izstrādāt Skolkovas “gudrās pilsētas” koncepciju Krievijā 2
Canon izlaiž četrus PIXMA daudzfunkciju printerus ar jaunām programmatūras funkcijām 12
Kibernoziedznieki aktīvi izmanto olimpisko spēļu tēmu 10
LG laidis klajā jaunus IPS monitorus ar CINEMA SCREEN dizainu un MHL savienojamību 6
Video: pirms svētkiem aicina parūpēties par mobilajiem telefoniem 9
Nedēļas skaitlis: 23% mazo un vidējo uzņēmumu Eiropā zaudē datus kiberuzbrukumu rezultātā 18
Android ļaunprogrammatūra dod priekšroku «piparkūkām» un «saldējumam» 3
Latvijas IT uzņēmumu izstrādātajiem produktiem liels eksporta potenciāls 7
Jaunie Canon tīkla skeneri nodrošina integrāciju ar biznesa lietojumprogrammām reāllaikā 3
Festivālu laikā smilšu iedarbības rezultātā palielinās telefonu bojājumu skaits (ar video) 3
} elseif (USER_ID) { ?>
} ?>
Tweet
Ineses Segliņas, TVNET raksts "Ja arī Latvijas valdība atteiktos no Microsoft, cik miljonus mēs ietaupītu?" mani mudināja nopublicēt saraksti ar E-lietu sekretariātu par šo problēmu. Ir svarīgi saprast, ka būtībā, problēmas sakne ir tajā, ka Latvijas likumdošanā nav reglamentēta atvērtu tehnisko standartu izmantošana valsts publiskajā sektorā, kā sekas ir konkurences ierobežošana.
Sarakste tapusi vairākus mēnešus atpakaļ I.Gudeles norieta un S.Bāliņas iecelšanas laikā, kur nu es centos uzdot sev un noteikti visai sabiedrībai interesējošo jautājumu, lai rastu kādu loģiski pamatotu atbildi no amatpersonām, kas tiešā veidā atbildīgas par šīs problēmas risināšanu:
Date: Fri, 28 Mar 2008 22:54:45 +0200
From: Andrejs Savickis
To: ina.gudele@***.gov.lv, inguna.sudraba@***.gov.lv, Ilze.Leimane@***.gov.lv, knl@***.lv, vip@***ltv.lv, maris.zanders@***leta.lv
Subject: revīzija eps
Labdien!
Nezinu, kurš par to atbildīgs, bet man ir pārliecība, ka ļoti liela nauda tiek izsaimniekota maksājot par programmatūru ārvalstu monopolistiem (Microsoft), tā vietā, lai izmantotu brīvās, atvērtā koda programmatūras iespējas. Kam ir jānotiek, lai beidzot likumdošanā atrunātu atvērtu formātu izmantošanu valsts pārvaldē?
Tas izpaužas arī Jūsu mājaslapā. Lai iepazītos ar finanšu gada pārskatu, man ir nepieciešams lejuplādēt *.xls failu, kurš ir atverams tikai ar viena konkrēta ražotāja (Microsoft) programmatūru. Tas burtiski nozimē to, ka valsts, tai skaitā Jūsu iestāde man liek iegādāties šī ražotāja programmatūru šī dokumenta atvēršanai. Piedevām, ši ražotāja programmatūra ir izmantojama tikai zem šī ražotāja izstrādātās operētājsistēmas, kamēr pastāv starptautiski atzīts standarts un brīva atvērta programmatūra dokumentu apstrādei un aplūkošanai (ODF, OpenOffice).
Šī lobēšana visādā ziņā visneizdevīgākā ir tieši Latvijas valstij un sabiedrībai.
Kā tas sader ar mūsu atvērtās sabiedrības un e-demokrātijas principiem?
Andrejs Savickis
Pēc divām nedēļām saņēmu atbildi gan no EPS, gan VK.
Atbildē nosūtīju savus argumentus, atbildot uz katru vēstules daļu:
Date: Fri, 11 Apr 2008 10:59:07 +0300
From: Andrejs Savickis
To: ina.gudele@***.gov.lv, inguna.sudraba@***.gov.lv, Ilze.Leimane@***.gov.lv, knl@***knl.lv, vip@***ltv.lv, maris.zanders@***leta.lv, elita.cepurite@***s.gov.lv, lrvk@***.gov.lv, np@***.nekapersoniga.lv
Subject: Re: Labdien!
Labdien, Andrej!
Paldies par vēstuli, kura diemžēl gan ir anonīma. Mēs varētu daudz konstruktīvāk apskatīt Jūs interesējošos jautājumus un veiksmīgāk komunicēt, ja būtu norādīta konkrēta persona, vēstules autors.
**Vēstules autors esmu es, Andrejs Savickis. Man gan ir grūti saprast, kā tas var palīdzēt mums veiksmīgāk komunicēt, ja Jums ir nepieciešamas divas nedēļas, lai atbildētu uz manu vēstuli.**
Vēstulē ir izteikts pārmetums par to, ka valsts iestādes pārsvarā lieto Microsoft programmatūru, nevis atvērtā koda programmatūru, tādējādi tiem, kas lieto atvērtā koda programmatūru, ir grūtības piekļūt informācijai, kas sagatavota atšķirīgā formātā.
**Aptuveni. Vēstulē ir izteikts pārmetums par nestandarta, neatvērtu, patentētu formātu izmantošanu valsts publiskajā sektorā, kas šinī gadījumā sabiedrībai uzspiež viena konkrēta ārvalstu programmatūras ražotāja programmatūras izmantošanu.**
Jūs esat minējis, ka nepieciešams lejupielādēt *.xls failu, lai atvērtu sekretariāta mājaslapā publicētos gada pārskatus. Jānorāda, ka sekretariāta gada pārskati ir pdf formātā, kas ir pieejams arī atvērtā koda programmatūras lietotājiem.
**Gada pārskati MS Excel (*.xls) formātā attiecās uz Valsts kontroles mājaslapu. Ja arī daļa dokumenti sekretariāta mājaslapā ir pieejami atvērtajā PDF formātā, tad to gan nevar teikt par atlikušo daļu dokumentu, kuri publiskoti kompānijas Microsoft piederošajos formātos, piemēram, informācija par publiskajiem iepirkumiem, sekretariāta nolikumu utt.**
Atvērtā koda programmatūras lietotājiem ir iespējams atvērt gan *.doc, gan un*.xls formāta dokumentus (piemēram, ar OpenOffice.org biroja programmatūru).
**Ņemot vērā, ka nav pieejama dokumentācija, kas raksturo šos slēgtos formātus, OpenOffice.org izstrādātāji ir ieguldījuši gigantiskus resursus, lai kaut daļēji izpētītu šos slēgtos formātus un rastu iespēju attēlot galvenās slēgtā formāta funkcijas. Gadījumā, ja Microsoft izmaina savus formātus, OpenOffice.org izstrādātājiem atkal būs jāiegulda milzums pūļu, lai OpenOffice.org lietotājiem sniegtu iespēju skatīt šos formātus. Jums vēl aiz vien tas izklausās pēc veselīgas konkurences!?**
Saskaņā ar Ministru kabineta 28.06.2005. Noteikumiem nr. 473 ”Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”, elektroniskajam dokumentam izmanto šādus datņu formātus: nenoformētam tekstam – TXT, noformētam tekstam – RTF, SGML (XML), grafiskai informācijai – JPEG, TIFF vai PNG, vektoru grafikai – CGM, arhivētiem datiem – RAR, ZIP.
**Šie “datņu formāti” Ministru kabineta noteikumos nemaz nevar tikt uzskatīti par formātu raksturojošiem apzīmējumiem, bet gan drīzāk par failu paplašinājumiem, kas ļoti vāji apzīmē patieso faila formātu. Failu paplašinājumu vietā ir jābūt norādei uz konkrētu ISO standartu vai specifikāciju. Ja aiz daļas no šiem failu paplašinājumiem varētu stāvēt ISO standartizēts formāts, tad otra daļa ir problemātiskie formāti, kuri nav standartizēti un kuriem nav atvērta specifikācija, vai kuriem vispār nav konkrētas specifikācijas.**
Jāuzsver, ka publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra.
**Skatīt iepriekš, šīs atbildes otro rindkopu.**
– valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs.
**Bet būtu jānosaka, ka ir jāizmanto programmatūra, kas ir balstīta uz atvērtām tehnoloģijām, lai nodrošinātu konkurenci un nenonāktu ražotāja atkarībā.**
Katra iestāde izmanto programmatūru, kuru uzskata par piemērotāko savām vajadzībām un kuras piegādātājs ir uzvarējis izsludinātajā iepirkuma konkursā. Turklāt jāatzīmē, ka konkursos atvērtā koda programmatūra līdz šim nav piedāvāta.
**Šeit var redzēt sekretariāta iepirkumu:
--------------------------
Līguma priekšmets: „Microsoft programmatūras licenču iegāde”
Līguma summa: 28030,70 LVL (bez 18% PVN)
--------------------------
Kā iepirkumā ar šādu līguma priekšmetu var būt runa par kaut kādas citas atvērtā vai neatvērtā koda programmatūras piedāvāšanu?**
Mēs pilnīgi piekrītam, ka Latvijā atvērtā koda programmatūra nav izplatīta, bet pēdējos trīs gadus sekretariāts ļoti nopietni strādājis gan ar Latvijas Atvērtā koda asociāciju, gan Atvērto tehnoloģiju asociāciju, lai popularizētu uz Linux balstīto tehnoloģiju izplatību.
**Laikā, kad turpinās Eiropas Komisijas tiesvedība pret Microsoft par ļaunprātīgu dominējoša stāvokļa izmantošanu, Kalvītis un vēlāk Gudele, ar vieglu roku paraksta daudzmiljonu līgumus, kas nosaka Microsoft programmatūras pirkšanu/licencēšanu valsts publiskajā sektorā. Vēlāk Gudele vēl saņem Microsoft finansētās organizācijas BSA gada balvu par cīņu pret pirātismu. Tā vietā, lai meklētu alternatīvas un ekonomiski saimniekotu, tiek maksāti miljoniem latu nodokļu maksātāju naudas ārvalstu kompānijai, kura kārto lietas valdības un ministrijas vietā sava dominējošā stāvokļa stiprināšanā valstī, kas tai rada fantastisku ikgadēju peļņu. Kā piemēru var minēt ISEC eksāmenus, kurus tik pat labi var saukt par Microsoft eksāmeniem, jo ar izglītības programmām nodarbojas Microsoft nevis atbildīgā ministrija. Jums par to maksā
algu, nevis par līguma parakstīšanu ar kompānijām, kas to darīs Jūsu vietā sava personīgā labuma gūšanai.**
Jāteic, ka daudzas iestādes ir pārgājušas uz bezmaksas programmatūru, tomēr Latvijas uzņēmumi nenodrošina pietiekami kvalitatīvu uzturēšanu un servisu, kādu nodrošina Microsoft.
**Par kādu “Microsoft” uzturēšanu un servisu iet runa? Cik man zināms, tur ir pāris cilvēki, kas pieņem telefona zvanus. Ar uzturēšanu un servisu visdrīzāk nodarbojas jūsu IT departaments.**
Kā zināms, katrai programmatūrai ir savas priekšrocības – gan funkcionalitātes, lietotāja ērtību un servisa, gan instalēšanas un uzturēšanas ziņā, gan arī savi trūkumi. Tāpēc vēlreiz gribam uzsvērt, ka katrai institūcijai ir tiesības izmantot savām vajadzībām atbilstīgāko programmatūru, un nebūtu pareizi uzspiest visiem lietotājiem viena noteikta ražotāja risinājumu – ne Microsoft, ne arī atvērtā koda programmatūras produktus.
**Pilnīgi pareizi. Tikai pašlaik situācija valsts publiskajā sektorā ir tāda, ka TIEK uzspiesti Microsoft produkti. Dokumentu formāti ir tikai viena maza daļa, kas to uzskatāmi demonstrē.**
Valsts kontrole savas darbības nodrošināšanai pārsvarā izmanto maksas programmatūru, jo Valsts kontrolei svarīgi ir nodrošināt iestādes nepārtrauktu darbību, kuru nodrošina programmatūras ražotāja tehniskais atbalsts, programmatūru savstarpējā savietojamība un lietotāju programmatūras izmantošanas prasmes.
Valsts kontrolē izmantojamās specializētās revīzijas procesa nodrošināšanas programmatūras un informācijas sistēmas darbojas MS Windows vidē un ir savietojamas ar MS Office biroja programmatūru.
**Jā, redzams, ka Microsoft programmatūras produkti galvenokārt ir savietojami tikai un vienīgi ar citiem Microsoft produktiem.**
Izmantojot atvērtā koda programmatūru ir jārēķinās ar programmatūras iegādes, pārinstalācijas, lietotāju apmācības un programmatūras uzturēšanas un tehnisko atbalsta pakalpojuma izmaksām, kas pēc dažādu pētījumu publikācijām sastāda ekvivalentus vai pat lielākus ieguldījumus nekā maksas programmatūras iegāde un uzturēšana.
**Ekonomikā tas tiek apzīmēts kā "vendor lock-in" jeb ražotāja jūgs, kas padara pircēju atkarīgu no ražotāja produktiem vai servisiem, kas nozīmē, ka pircējam nav iespēja izmantot cita ražotāja produktu BEZ NOZĪMĪGĀM PĀRSLĒGŠANĀS IZMAKSĀM. Tā ir Microsoft biznesa stratēģija konkurences iznīcināšanai. Pēdējā laikā kompānija pat ir ar mieru “ziedot” programmatūru par velti (LNB), lai tikai tai tiktu nodrošināta dominance, kas vēlāk miljard kārtīgi nāk atpakaļ caur saistītajiem MS produktiem un servisiem.**
Līdz ar to viennozīmīgi nav iespējams pateikt vai atvērtā koda programmatūras izmantošana ļautu ietaupīt līdzekļus.
**Programmatūra, kas balstīta uz atvērtām tehnoloģijām ilgtermiņā ļaus ietaupīt līdzekļus un radīs veselīgu konkurenci. Ir jāsaprot, ka visus šos gadus programmatūra un informācijas sistēmas valsts pārvaldē ir izstrādātas, balstoties uz Microsoft aizvērtajām/slēgtajām/patentētajām tehnoloģijām. Ātrāk uzsākot pāreju uz atvērtajiem standartiem tiks samazināta atkarība no slēgtajām tehnoloģijām un valsts labāk varēs izmantot brīvā tirgus priekšrocības, kas ļaus iegātāties produktus par zemākām cenām.**
Ņemot vērā Jūsu vēstulē minēto problēmu iegūt informāciju no mājas lapas, Valsts kontrole izvērtēs iespēju turpmāk elektroniski publiski pieejamu informāciju sagatavot tādā formātā, lai tā būtu apskatāma lapas apmeklētājiem ar brīvi pieejamu dokumentu apstrādes programmatūru.
**Lūdzu publicēt formātā, kas ir atvērts standarts un kas neuzspiež konkrēta ražotāja produktu izmantošanu. Es iestājos tikai un vienīgi par atvērtiem standartiem, nevis par brīvi pieejamām vai komerciālām programmatūrām. (Atvērtā koda programmatūra figurē tikai tik daudz, ka 99% gadījumos tā ir balstīta uz atvērtām tehnoloģijām, pat ja mēs pilnībā atmetam diezgan bezjēdzīgo diskusiju par to, vai programmatūra, kuras licence neparedz nekādas finansiālas saistības pati par sevi ļauj ietaupīt līdzekļus vai nē.)**
**Inguna Sudraba: "Tiem, kas apsaimnieko nodokļu maksātāju naudu, ir jādomā par to, kā to izdarīt maksimāli racionālāk, ko darīt, lai tirgū būtu lielāka konkurence, lai būtu iespējams pasūtīt darbus par mazāku cenu..."**
**Latvijas e-pārvaldes koncepcija: “6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi:
Atvērtas sistēmas uzbūves pieejas izmantošana. Izmantotie risinājumi nedrīkst uzspiest dalībniekiem (piegādātājiem) konkrētu firmu produktu un risinājumu izmantošanu, tiem ir jānodrošina to savstarpējā sadarbība, izmantojot atvērtus tehniskos standartus;”**
Andrejs Savickis.

Date: Mon, 02 Jun 2008 11:34:41 +0300
To: Ieva.Jaunzeme@***.gov.lv
Subject: Konkurences ierobežošana Latvijas IT jomā
Labdien!
Vēlētos Jums pastāstīt par konkurences problēmām, kas valda Latvijā Informāciju Tehnoloģiju jomā.
Latvijas likumdošanā nav reglamentēta atvērtu tehnisko standartu izmantošana valsts informācijas
sistēmu izstrādē un elektroniskās informācijas apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām vai juridiskajām personām, kā rezultātā informācijas sistēmas tiek būvētas uz slēgtiem, konkrēta ražotāja risinājumiem, kas dalībniekiem uzspiež konkrētu ražotāju
risinājumu izmantošanu, kas tiešā veidā ierobežo konkurenci.
Ja Jūs vēlētos ko darīt lietas labā, esmu gatavs ar Jums tikties, lai izstāstītu problēmas būtību un apspriestu iespējamo rīcības plānu problēmas risināšanai.
Ar cieņu,
Andrejs Savickis.
Neesmu par E-lietu sekretariāta likvidēšanu, taču līdz šim to ir vadījuši pašpasludināto IT nozares ekspertu ielikteņi - diletanti.
Jāatzīmē, ka sekretariātu ir vadījis arī "Jaunā Laika" ministrs Jānis Reirs, uz kuru bija liktas lielas cerības, jo 8. Saeimas vēlēšanu programmā par Informācijas Sabiedrību bija ļoti labi uzskaitīts, kas būtu jāīsteno valsts institūcijās, izglītībā un zinātnē. Diemžēl pretēji programmai - tieši J.Reira laikā tika uzsāktas sarunas par bēdīgi slaveno līgumu starp Latvijas valsti un “Microsoft”.
Par Inas Gudeles darbības formu (latvija.lv afēru un zemeņu kūku) viss sen ir skaidrs, taču Signes Bāliņas nostāja atvērtu tehnoloģisku standartu jautājumā nebija zināma, tādēļ centos iegūt viņas viedokli:
From: Andrejs Savickis
To: signe.balina@***dzc.lv, signe.balina@***lu.lv
Subject: par atvertu standartu izmantosanu publiskaja sektora
Date: Fri, 09 May 2008 10:27:41 +0300
Labdien!
Sakarā ar Jūsu izvirzīšanu e-lietu ministra amatam, vēlētos uzzināt Jūsu
viedokli par atvērtu standartu izmantošanu valsts publiskajā sektorā.
Proti, kā Jūs skatāties uz likumu grozījumiem, kuri uzliktu par
pienākumu valsts publiskajam sektoram izmantot atvērtus failu formātus
informācijas uzkrāšanai un saziņai ar sabiedrību, un likumu, kas
noteiktu jauno informāciju sistēmu izstrādē izmantot tikai produktus,
kas balstīti uz atvērtām tehnoloģijām?
Ar cieņu,
Andrejs Savickis.
E-lietu ministra amata kandidāte neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz atkārtoti nosūtītām e-pasta vēstulēm. Vēl vairāk - zvanot uz Signes Bāliņas darbavietu "Datorzinību centrs", Bāliņas sekretāre pierakstīja telefona numuru, solīdama sarunāt tikšanos un atzvanīt, tā arī neatzvanot.
Pēc Signes Bāliņas apstiprināšanas E-lietu ministres amatā, nosūtīju sekretariātam vēstuli, kurā izteicu konstruktīvu piedāvājumu:
From: Andrejs Savickis
To: Elita.Cepurite@***.gov.lv
Subject: FW: revīzija eps - atbilde
Date: Mon, 26 May 2008 16:18:52 +0300
Labdien, Elita!
**Latvijas e-pārvaldes koncepcija: "5.2.4. Saziņa ar sabiedrību:
Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt nepārtrauktā kontaktā ar sabiedrību. Internets un citi elektroniskie saziņas līdzekļi dod iespēju to efektīvi nodrošināt.
Atbildīgo amatpersonu elektroniskā pasta adresēm jābūt publiski pieejamām. E-pastam jākļūst par galveno saziņas līdzekli starp valsts pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Ir jāpapildina attiecīgie normatīvie akti, lai elektroniski nosūtītai vēstulei vai pieprasījumam nodrošinātu tādu pašu statusu kā papīra formāta vēstulei vai pieprasījumam.
Tāpat ir jāveicina politiķu un citu atbildīgo amatpersonas līdzdalība dažādos Interneta diskusiju forumos (Interneta sarunvietas, vētuļkopas). Internetam nākotnē jākļūst par vidi, kurā politiķi sazinās ar saviem vēlētājiem, kurā notiek sabiedriski politisko viedokļu veidošanās, sabiedriskās
domas aptaujas utt."**
**Latvijas e-pārvaldes koncepcija: “6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi:
Atvērtas sistēmas uzbūves pieejas izmantošana. Izmantotie risinājumi nedrīkst uzspiest dalībniekiem (piegādātājiem) konkrētu firmu produktu un risinājumu izmantošanu, tiem ir jānodrošina to savstarpējā sadarbība, izmantojot atvērtus tehniskos standartus;”**
Ir pagājis jau mēnesis, kopš nosūtīju Jums savus argumentus atvērto tehnisko standartu problēmas jautājumā.
Es saprotu, ka veselais saprāts neļauj argumentēt savu nostāju pret atvērtiem standartiem un konkurenci.
Tāpat saprotu arī, lielo kaunu par to, ka sekretariāta pastāvēšanas laikā šī problēma nav atrisināta.
Tas, ko es Jums piedāvāju ir tikties un apspriest iespējamo rīcības plānu problēmas risināšanai. Ļoti efektīvs veids, kā novērst sabiedrības aizdomu ēnu par sekretariāta amatpersonu personīgo ieinteresētību konkurences mazināšanā un atgūt sekretariāta labo slavu.
Ar cieņu,
Andrejs Savickis
From: Elita Cepurite
To: Andrejs Savickis
Subject: RE: FW: revīzija eps - atbilde
Date: Mon, 26 May 2008 16:53:27 +0300
Labdien, Andrej!
Paldies par vēstuli un izteikto ierosinājumu! Manā kompetencē ir
komunikācijas jautājumi, bet ne šādi lēmumi par noteiktiem standartiem,
tāpēc es nebūšu īstā persona, pie kuras vērsties.
Darīšu zināmus Jūsu argumentus īpašu uzdevumu ministrei e-pārvaldes lietās
Signei Bāliņai.
Ar cieņu
Elita Cepurīte
Diemžēl arī pēc šī e-pasta Signe Bāliņa neuzskatīja, ka Latvijas e-pārvaldes koncepcija viņai būtu saistoša un ka atbildēšana būtu tikai elementāra pieklājības norma.
Varbūt tad tomēr labāk, lai e-lietu ministrija tiek likvidēta, nekā to vada pašpasludināto Latvijas IT nozares ekspertu (LITTA) "Microsoft certified GOLD partner" ieliktenis, kas rūpējas par ārzemju ražotāja, nevis valsts un sabiedrības interesēm.
Autors Andrejs Savickis
šitas komentārs labs:
**Jā, redzams, ka Microsoft programmatūras produkti galvenokārt ir savietojami tikai un vienīgi ar citiem Microsoft produktiem.**
:D :D
jā, bet nu ar komunikāciju tai galā ir pašvaki.. varbūt Bāliņai ir sava e-maila parole nozudusi kaut kur? :D
Da ko tu satraucies, Signe tur tika ielikta līdz ministrijas likvidēšanai, pēc tam savās rokās to visu pārņems Satiksmes ministrija. Kurš gan cits, ja ne Šlesers, zinās kā iztērēt 100M Eur, ko ES piešķirs Latvijai IT attīstībai ;)
Nu jā, LP elektroniskais paraksts arī ir metams miskastē un jāpārtaisa atbilstoši ES prasībām. LP izstrādājot elektronisko parakstu bija piemirsuši, ka mēs esam iestājušies ES :D Ja kas, e-paraksts arī taisīts uz M$ platformas :P
m
PS. Slinkums tagad to visu celt augšā un meklēt, kur tas bija rakstīts, tā kā linki studijā nebūs ;)
Tas ir fakts, ka mums ir valsts nozaru vadītāji, kas prot tikai papīru lietas - pofik, ko vadīt, ka tikai algu maksā. Un paši bieži vien neko citu nav redzējuši un ir pārliecināti, ka "MS ražojumi - tas ir vienīgais iespējamais variants".
Kā būtu, ja šos darbiniekus iejūtīgi un organizēti apmācītu darbam ar brīvprogrammatūru? Vispirms - ka uz Windows var rakstīt/lasīt *.DOC(x) un *.XLS(x) dokumentus ar OpenOffice. Pēc tam - ka maksimāli pēc Win izskata (lai šoks izpaliek) pietūnēts Linux dators ir pilnībā derīgs tam pašam nolūkam.
Manuprāt, LAKA biedriem vajadzētu piedāvāt un norunāt kursus atbildīgajiem darbiniekiem kā paraugu par minētajām tēmām. Un vienoties par VIENU uzturamāko paraugdistributīvu un tā konfigurāciju (gnome vai kde? mandriva vai ubuntu?), ko parādīt demonstrācijā šādos kursos. Pagaidām bieži vien tiek slavināts Linux kā abstrakts labums.
karuuzo: vienīgais, ko cilvēki nav piedomājuši, ieviešot E-parakstu - kādus draiverus lietot GemSafe Twin uz citām darbstacijām, izņemot vulgaris Windows 32bit. Tuvredzība, izvēloties karšu lasītāju standartvariantu.
Pārējais ir ok - parakstīšanu var veikt ne tikai ar Windows rīkiem, bet arī ar Java.
Par 1 Microsoft serveri uz visu sistēmu - ja reiz tas ir nopirkts, tad jau par vēlu protestēt. neies jau mest miskastē derīgu, dārgu licenzi ;)
vērojot peripētijas ar budžeta sadali un arodbiedrību cīņu, mani māc šaubas par pasākuma veiksmīgu iznākumu..
gods un cieņa Savicka kungam par cenšanos noskaidrot viedokli šinī jautājumā.
pārslēgties nebūtu grūti, ja iztaisa kodolīgu pamācību līdz 10 lpp, piemēram katrai profesijai vajag strādāt ar savām programmām un šajā pamāciība ietver tikai to, lai cilvēks šīs programmas mācētu palaist un ganjau gadu cilvēks pasēdējis pie opensuse vai citas distras iemācītos darīt to pašu ko uz microsoft programmām.
Openoffice ļoti laba programma ļauj saglābāt aptuveni 10 formātos!!!
Labais Latvijas ekonomikas glābejs Andrjuha, kuru neviens nesaprot...
Ptfu tādus dalbajobus-spamerus-baltos bruņiniekus.
Tā Konkurences Padome ir visīstākie dienas zagļi. Savu pakaļu gatavi pacelt tikai, kad saņemts iesniegums.
Pietam, iesniegumu var rakstīt tikai tā puse, kuru produkts vai pakalpojums konkurē ar to uzņēmēmu, kas pārkāpj konkurences likumu (lasi MS). Tātad parasta pilsoņa iesniegums tiks izmests miskastē. Tas vienalga, ka visa valsts ir zaudētāji.
Vai OpenOffisam ir pārstāvniecība latvijā, kas varētu pārstāvēt OpenOffice šajā lietā?
Kas attiecas uz tiem, kas iesaka veikt kaut kādas apmācības vai demonstrācijas, gribu mazliet paskaidrot:
Ne man, ne arī jums būtu jānodarbojas ar programmatūras, kas balstīta uz atvērtām tehnoloģijām, popularizēšanu valsts sektorā.
TAS IR VALSTS UZDEVUMS, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izlietota pēc iespējas efektīvāk (atverot tirgu konkurencei) un nodokļu maksātāju informācija (dati) tiktu glabāta un tiem varētu piekļūt izmantojot atvērtus tehniskos standartus.
UN TIEŠI TĀPĒC valstij likumdošanā ir jāreglamentē atvērtu tehnoloģisku standartu izmantošana publiskajā sektorā!
Kad likumdošana vairs neļaus dažiem ražotājiem pataisīt mūs par saviem ķīlniekiem, tad arī katrs varēs brīvi izvēlēties izmantot atvērta koda, brīvo programmatūru vai komerciālo ekvivalentu.
Kamēr tiek pieļauti slēgtie programmatūras risinājumi, tikmēr mums tādas izvēles nav.
Kas attiecas uz to, ko jūs šajā lietā varat darīt, tas ir pie izdevības celt gaisā šo MS lobijiem nepatīkamo jautājumu.
Ja Bāliņas kundzi satikšu uz ielas vai veikalā, viņai nebūs iespējas izvairīties no šī nepatīkamā jautājuma.
#14: no zila gaisa cien. Bāliņas k-dze vai cien. Gudeles k-dze diez vai sāks pieminēt brīvprogrammatūru sarunās ar priekšniekiem kā alternatīvas. tāpēc - būtu noderīgi pierunāt toņa noteikšanai tuvus cilvēkus izmēģināt. Ideāli, ja piem tas tiktu atzīmēts TVNet`ā vai DB, izraisot vairāk diskusiju, nekā sarakste ar izvairīgām darbiniecēm.
citi iemesli kursa maiņai - tikai noteiktas piem ES direktīvas, ka piem "10% iestāžu jāstāv linuksim". savādāk ar aizrādījumiem, ka "vajag" un "kā jūs tā" diemžēl nepietiks.
#15 par to SLĒGTO formātu! Kādi vēl var būt jautājumi, šis formāts ir slēgts - tātad nav publiski pieejams! VISS. Kas nav skaidrs? Publiska informācija ne-publiskā formātā! Vai tad tas ir normāli?
labots: pēc #18, nujā, tiešām esmu atpalicis, bet ideja jau nemainās - valsts pieņemts standarts taču tas nav (cerams - ja ir, ta toč ir auzas)!
#15 Slēgta formāta dokumentu atverot nav iespējams iegūt to pašu formatējumu, kāds tas ir konkrētā slēgta koda dokumenta veidošanas rīkā.
Šajā sakarā vēl pieminams valsts naudas nejēdzīgas tērēšanas gadījums ir FM vadībā izveidotā un ieviestā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma, kura ir pilnībā balstīta uz M$ tehnoloģijām un visas iestādes, kuras šo fondu naudu apsaimnieko, spiestas iegādāties M$ InfoPath licences. Jauki!
#18 uz ISO standarta apstiprināšanas laiku nebija nevienas programmas, kura šos M$ OOXML standartus atbalstītu M$ Office2007 tos neatbalsta :)
#18: kur specifikācijā norādīts "saglabāt kā to dara word 2000" ļoti laba specene un vēl palasi ar kādiem noteikumiem MS vispār Tev ļauj to speceni izmnatot.
Es ceru, ka MS nav pārdomājis un ar jauno SP vismaz office 2007 iegūs odf atbalstu.
xlt rakstīja:
Nesapratu, kāds tam visam sakars ar konkurences padomi. Te ir runa par programmatūras iepirkumu. Ja nemaldos, tajā var piedalīties ikviens, kas var piedāvāt prasīto vai līdzvērtīgu programmatūru. Ja ir pārkāpumi ieinteresētās personas var vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā.
Ja iepirkuma procedūra pieļauj un tiek iepirkti risinājumi, kas izmanto slēgtus/patentētus tehnoloģiskus standartus, tad:
1) Ja nākošajā iepirkumā vēlēsies izmantot citu piegādātāju, tas grandiozi sadārdzinās pārslēgšanās izmaksas.
2) Visi pārējie dalībnieki (piemēram es un tu), kam būs nepieciešams mijiedarboties ar šo programmatūru, arī bus spiesti izmantot konkrētā ražotāja risinājumus.
Kā domā, tā ir konkurences ierobežošana?
Vispār te atkal vecais stāsts par to, kas ir izdevīgāk - maksāt par programmatūru vai maksāt par apmācībām un uzturēšanu.
MS lobiji to tā vēlētos pagriezt.
Stāsts ir cits - par to, vai tā programmatūra par kuru TU maksā, man neliek iegādāties tā paša ražotāja programmatūru, vai tomēr atstāj brīvas izvēles iespējas.
Nekādi nesapratu uzbraucienu par to, ka dokuments nopublicēts slēgtā formātā, lai gan autors pats atzīst, ka to ir iespējams atvērt ar bezmaksas programmām. svarīgs taču ir rezultāts (iespēja izlasīt papildus par to nemaksājot).
Tāds prasts tev mērķis - lasīt bez maksas.
Mans mērķis ir iespēja lasīt ar manis izvēlētā ražotāja programmatūru, un lai manas programmatūras ražotājam būtu vienlīdz lielas iespējas implementēt šo formātu...
Atkal atdūrāmies pie konkurences.
Turklāt pats MS tak arī palēnām virzās atvērto standartu virzienā.
Tad jau likumdošanas izmaiņas viņus tikai stimulēs.
Par atvērtu kodu daļēji piekrītu. Ja tiek noteikti kaut kādi standarti, nedrīkst būt situācija, ka to izmantotājiem vēl kaut kas papildus jāmaksā.
Nesaprotu.
Lasu tavu blogu un esmu nedaudz vīlies, ka man tev jāskaidro samērā elementāras lietas.
"Ņemot vērā Jūsu vēstulē minēto problēmu iegūt informāciju no mājas lapas, Valsts kontrole izvērtēs iespēju turpmāk elektroniski publiski pieejamu informāciju sagatavot tādā formātā, lai tā būtu apskatāma lapas apmeklētājiem ar brīvi pieejamu dokumentu apstrādes programmatūru."
Par šo es gan pateiktu paldies. Bet atbildot pat uz šo frāzi ar neapmierinātību, Jūs, Adrej, radāt neapmierināta un īgna cilvēka (manu personīgo) priekštatu.
xlt rakstīja:
Te ir runa par programmatūras iepirkumu.
Nedaudz ironizējot... Man šķiet, ka te ir daļa no problēmas - valsts vai nu likumdošana neļauj kaut ko dabūt bez maksāšanas (lasi - uzstādīt opensource), vai nu visu cenšas pavērst pa burtam (ja teikts, ka iepirkuma konkurss, tad iepirkuma - ko jūs te ar saviem bezmaksas mēsliem bāžaties virsū?)
Andrej
Ļoti labs un argumentēts raksts - paldies tev par to...
Ar nožēlu gan jāsaka, ka šis, manuprāt, nelietderīgais e-lietu kantoris ir tikai maziņš ķēdes posms lieljā latvju korupcijas tīklā. Ir ļoti nepatīkami skatīties, ka valsts, piemēram, ģimenes ārstiem piedāvā uz 3 gadiem iedot 5milj. LVL lai uzlabotu viņu vājo situāciju, bet savam zelta draugam Microsoft'am katru gadu ieplāno atdot 25milj. licenču uzturēšanai!!! un te vēl nav ierēķināti IT attīstības projekti.
#28
problēma ir citur - konkurss tiek izsludināts nevis piem. par teksta apstrādes lietotnes iegādi, bet par MS Office 2007 iegādi! Kā cilvēks var piedalīties konkursā ar savu izstradāto produktu, ja prasība ir MS Office 2007???
A kurš spiež tev vērt vaļā *.xls failus ar Micro$oft programmatūru? Es to daru ar OpenOffice :)
Glupais rakstīja:
Latvijā nepietiks speciālistu, lai adekvāti ieviestu un uzturētu atvērtā koda sistēmas.
Tu par atvērtu kodu - es par atvērtiem tehniskiem standartiem.
(Kas attiecas uz speciālistiem - pieprasījums rada piedāvājumu.)
Par attiecīgo samaksu valsts iestādes spēj noalgot vidēja līmeņa speciālistus, kuri prot strādāt pārsvarā tikai ar Microsoft, attiecīgi to arī ievieš. Vēl kas - Microsoftam ir ļoti labs bezmaksas supports, savukārt atvērtā koda supports ir ļoti dārgs. Galu galā var pastrīdēties, kurš beigās sanāk lētāks.
Nav iebildumu. Lai viņi mierīgi strādā ar Microsoft lēto programmatūru, tad kad tā programmatūra darbosies izmantojot atvērtas tehnoloģijas.
Sony Ericsson rakstīja:
A kurš spiež tev vērt vaļā *.xls failus ar Micro$oft programmatūru? Es to daru ar OpenOffice :)
Ar ko man ieteiksi vērt vaļā MS Access bāzes?
Aaaaa godātais raksta autors pats kādreiz ir strādājis valsts iestādē un mēģinājis ieviest tos atvērtos standartus, opensourci utml., ? Ir kaut kāda kaut minimāla praktiskā pieredze un zināšanas pa kāda programmatūra tiek izmantota valsts iestādēs?
Ā... un vēl.
Gribētos redzēt REĀLU cenu piedāvājumu migrācijai no MS uz OpenSourci kur būtu ietvertas VISAS ar migrāciju saistītās izmaksas.
Sākot jau ar lietotāju apmācīšanu (pie kam jāmāca būs visu laiku... jo darbinieki nāk un iet), esošās dokumentācijas migrācija uz jauno standartu, programmatūras pielāgošana darbam zem linux, IT sistēmas uzturēšanas izdevumi.
Kamēr nav skaidri redzams ka it kā bezmakas programmu izmantošana TIK TIEŠĀM ir letāka kā komerciālo.. nav pamata kādam pārmest pa naudas izsaimniekošanu.
Pat otrādi.. man ir aizdomas ka migrācija uz linuxiem šobrīd izmaksātu NESAMĒRĪGI dārgi un tēriņi manāmi pārsniegtu MS licenču cenas pa kam sanāk ka linux ieviešana kā reiz būtu kaitniecība tīrā veidā.
Khe.. nemaz jau nerunājot pa fīču seivot valsts iestāžu dokumentus ODF standartā kuru NEVAR atvērt 99.99% parasto iedzīvotāju. Vot tev demokrātija un atvērtā sabiedrība.
Ō.. nu ja.. nudien neesmu sapratis :>
Tad laikam autors uzskata ka vajag maksāt vairāk ka tikai standarti ir atvērti... vienkārši tā pat. Nu lai ir atvērti. Nav svarīgi ka tas izmaksās 2-3 dārgāk. Galvenais lai doķis ir ODF formātā.
Diezgan valstiska un ekonomiski pamatota filozofija :>
"ļoti liela nauda tiek izsaimniekota maksājot par programmatūru ārvalstu monopolistiem (Microsoft), tā vietā, lai izmantotu brīvās, atvērtā koda programmatūras iespējas."
Tb citiem vārdiem..
Kāpēc mēs MS maksājam 100k ja pa šo pašu pakalpojumu varam izmest VISMAZ trīstik ?!
P.S Kad runa ir bezmaksas pergām tad principā NAV nekādu ekvivalentu. Ir līdzīgas pergas, bet ekvivalentu NAV.
Nevajag stāstīt tās muļķības ka OO būtu ekvivalents MS Office. Tie ir klaji meli.
Nils_, kāds ir ekonomiskais pamatojums tam,
lai atvērti standarti izmaksātu dārgāk?
Atvērti standarti ir priekšnosacījums,
lai pastāvētu konkurence.
Konkurence ļauj izmantot brīvā tirgus priekšrocības.
Un mēs zinām, ka brīvā tirgus priekšrocības ir
lētākas cenas un augstāka kvalitāte.
Tev džeķin laiks rakstīt MS Latvijai atlūgumu.
Migrācija, apmācība, ieviešana.. Tas viss laikam notiek tā.. pats no sevis un neko nemaksā ?
Neaizmirsīsim ka kvalitāte un iespējas abām produktu grupām būtiski atšķiras.
Nav korekti man prasīt pamatojumu ka opensource izmaksātu dārgāk.. TEV ir jāpierāda ka tas lētāk..
Citādi tu izksaties pēc plika demagoga.
Laikam neuzmanīgi lasīju, bet tā arī neredzu atbildi kā ar to reālo pieredzi valsts IS...
Citādi sanāk ka puika tarkšķ pa lietām kurās neorientējas.
Atvērtie standarti priekšnosacījums ? :>
Ō... es tā saprotu ka auto ražotāju aprindās nav NEKĀDAS konkurences.. Tā pat kā elektronikas ražotāju un visu citu ražotāju starpā.
Ta jau pēc tavas loģikas sanāk ka šobrīd konkurence tas ir tikai tāds urban mīts :>
Priekšnosacījums heh :>
Nils_ rakstīja:
Ō... es tā saprotu ka auto ražotāju aprindās nav NEKĀDAS konkurences.. Tā pat kā elektronikas ražotāju un visu citu ražotāju starpā.
LOL.
Es gribētu redzēt, kādas sejas taisītu tie, kuriem pieder Ford, bet redzi pa valsts ceļiem ar tādu mašīnu braukt nav iespējams, jo ceļu būves konkursā uzvarēja Lexus (ceļi paredzēti tikai Lexus markas auto).
Kā būtu ar tavu whatever markas elektrotehniku, kuru varētu darbināt tikai ar strāvu, kas nāk no tavas whatever markas augstsprieguma tīkla?
Diez kādēļ būtu jāsamierinās ar tādu situāciju programmatūras iepirkumos?
Nils_ rakstīja:
Neaizmirsīsim ka kvalitāte un iespējas abām produktu grupām būtiski atšķiras.
Grūti komentēt, jo tu izmisīgi centies ignorēt to, ka es uzstāju uz atvērtiem tehnoloģiskiem standartiem, nevis kaut kādām programmatūras grupām.
Noteikti vēlies apspriest manu pieredzi par valsts iepirkuma jautājumu klātienē. Neminstinies - dod ziņu uz e-pastu.
Netēlo muļķi.
Runa ir pa to ka nopērkot Fordu tu NEVARI iebāzt tur visu, kas tev ienāk prāta.
"Diez kādēļ būtu jāsamierinās ar tādu situāciju programmatūras iepirkumos?"
A kāpēc 99% datoru lietotāju būtu jāsamierinās ar to ka kāds tagad izdomājis mainīt standartus un piepeši viņa legālais maksas softs vairs nav derīgs lai nolasītu doķi no valsts iestādes lapeles ?
Kā intereses tas ir ?
Ar kādām tiesībām tu kādu māci kā viņam ražot savu produktu ?
Kāpēc MS nedrīkst veidot saviem failiem tādu formātu kā viņi grib ?
Ar tiem standartiem ir diezgan interesanti..
Kamēr tu nevienam naher neesi vajadzīgs tu neko nevar diktēt. Tev ir jāmeklē kam pielāgoties vāaaaaaj.. jāizstrādā SAVS standarts un jāmēģina visiem to iesmērēt kā ze best čoisu.
MS to izdarīja ar savu dokumentu standartu.
Opensourcisti tieši to pašu mēģina izdarīt ar savu. Argumenti gan ir citi, bet tas nemaina lietas būtību. Viņu produkts nevienam naher nav nepieciešams un viņi nevar to izbīdīt tāpēc ir skaļi jāklaigā ku slikti ka citi edz izmanto ne tādus standartus.
Cilvēkiem ir izvēle un cilvēki ar saviem maciņiem veic izvēli kādu standartu viņi grib. Es domāju izvēle ir acīmredzama un tu tur vari klaigāt cik gribi.. tu klaigā ne tai virzienā.
Runājot pa ignorēšanu...
Jo projām neredzu kāda tad i tā tava pieredze valsts iestāžu IS.
Piedalīšanās iepirkumos... es saku praktiskā pieredze sistēmu uzturēšanā, ieviešanā utml.,
Ir vai nav?
Vienkāršs jautājums.
Ieviest kaut kādus standartus vienkārši tāpat jo tev tā gribās ? Nav tā kā nedaudz pa daudz prasīts ?
Pamatojums.. pie kam ekonomiskais. Kur ?
Bļāvieni... atveriet mums pasauli, esiet atvērti, opensource ruļļ utml., nav ne plika puņķa vērti. Tā ir vienkārši bļaustīšanās.
Dod precīzus FAKTUS un aprēķinus. Kur ir pamatojums kāpēc ir jādara tā un pierādījums ka tā ir labāk. Kur ir ?
Tu to atvērto standartu izmantošanas ekonomiskumu pasniedz kā faktu kaut gan nav veikts nekāds pētījums un reāli tas ir tikai un vienīgi tavs subjektīvais pieņēmums.. varētu būt ka lētāk. Nezinu. Neesmu rēķinājis, bet tas man netraucē skaļi un neargumentēti bļaut ka visi ir korumpēti nelieši un visi kuri nepiekrīt man ir MS algotņi!
Reāli gan izskatās ka tev nav ne mazākās poņas kāda ir reālā situācija valsts IS, ko un kā tur darbina, ko tur vajag un ko tur var mainīt.
Ak jā... runājot pa to ka autors runā ku svarīgi ir tieši standarti ne nauda...
Tiesa pirmajā ēpastā pirmais pa ko ir runa...
"Nezinu, kurš par to atbildīgs, bet man ir pārliecība, ka ļoti liela nauda tiek izsaimniekota"
Nauda nauda nauda!! Tiek izsaimniekota! Izsaimniekota nauda!!!
Kā argumentu ka jāievieš atvērtie standarti tu izmanto neargumentētu, nepārbaudītu apgalvojumu pa līdzekļu izsaimniekošanu.
Es saprotu ka tu fano pa standartiem.. a es tev prasu pamatot to ko tu apgalvo pa izsaimniekošanu un prasu kāds ir saimnieciskais pamatojums taviem murgojumiem....
Tā ka beidz te bārstīties ar copy/paste tekstiem pa saviem standartiem. Ciparus studijā!
Manuprāt prātvēderam Nilam nav nekādas sapratnes par standartiem, Standarts ir dokumentēts un brīvi pieejams. Tavam tik ļoti mīļajam M$ ir īpaša profesionalitāte neievērot savus "standartus" un ļoti bieži ir gadījumi, kad viņu viena tipa aplikāciju radītie faili nav augšupsavietojami.
Atvērts, pilnībā dokumentēts standarts ir ļoti būtisks sastopoties ar e-dokumentiem un it īpaši tos arhivējot - nododot valsts arhīvā glabāšanā. Gribētos paskatīties uz Nila seju brīdī, kad pēc gadiem 30 būs nepieciešama kāda arhīva izziņa, kas atsauksies uz šogad arhīvā nodotu e-dokumentu, ko nevarēs izlasīt tikai tāpēc, ka tas izveidots izmantojot nedokumentētu/slēgtu standartu, bet tā laika aplikācijas - nav. Un nevajag mēģināt tagad stāstīt par M$ "standartu" dokumentētību, pat viņu lolojums OOXML ietver atsauces uz slēgtiem objektiem.
atvērtais
Godātais raksta autors pirmkārt jau uztraucas pa naudiņu un tad tik brēc ka nu tik linux un atvērtie standarti ir glābiņš.
Izziņas neglabājās DOC vai vēl nez kādos failos.. ir datubāzes kuros tad arī viss glabājas. Kāds tam sakars ar izziņām.. man kaut kā nepielec.
zirgs... izcili argumentēts teksts..
Tik pat argumentēts kā visa šitā linuxistu histēriskā brēkšana.
Ne ko nejēdz, praktiskās pieredzes nav.. māk tikai pa tukšo skaļi kviekt un mētāties ar apgalvojumiem kuriem nav nekāda pamatojuma.
Nu kaut vai piedāvājums man rakstīt atlūgumu. Tā pat kā viss pārējais izzīsts no pirksta ka es strādāju MS vai ka MS man maksā...
Smieklīgi ļautiņi.
Nav brīnums ka jūs neviens neņem pa pilnu.
Nil, es runāju, par izziņu, kuras sagatavošanai būs nepieciešams atvērt kādu elektroniski parakstītu dokumentu, kurš šodien vai rīt tiks nodots Valsts arhīvā glabāšanai. Dīmžēl es darbā saskaros ar elektroniski parakstītiem dokumentiem, kuri ir nododami patstāvīgai glabāšanai Valsts arhīvā.
Neko tu neesi atbildējis.
Praktiskās pieredzes .. es tā saprotu ka tev nav.
Aprēķina kurš pierādītu tavus apgalvojums pa līdzekļu izšķiešanu nav.
Toties ir skaļa klaigāšana pa izšķērdību, korupciju utml.,
Smieklīgi kā tu lokies un izvairies no atbildēm pēc būtības slēpjoties aiz klaigāšanas pa to ku nepieciešami i tieši tevis piesauktie standarti.
atvērtais
Un kas tev liek domāt ka pēc 30 gadiem tu to doķi neatvērsi ?
Kas tev liek domāt ka izstrādājot šos dokumentus tas nav paredzēts ? Tu domā e-dokumentu sistēmu izstrādāja ar termiņu 3 gadi u sjo ? Būvēsim jaunu ?
Kāds ir pamats tavam satraukumam ?
Nils_ rakstīja:
Neko tu neesi atbildējis.
Klau Nil,
Vai nu tu esi demagogs vai vienkārši ignorants.
Vēlreiz tev piedāvāju mūsu diskusiju atsākt klātienē, kur tu nevarēsi ignorēt to, ka sarunas tēma ir atvērti tehnoloģiski standarti, nevis atvērtais kods.
Nils_: secinājumi - ne katrai sekretārei vajag MS Ofisu par 200-250Ls. ietaupījums uz 100 lauku reģionu štata vietām, kur max vordu un ekseli atver: ~20 tūkstoši.
Tām lietām, kur nevajag intensīvu drukāšanu, Word makrosus un ODBC konekcijas, var aizstāt ar OpenOffice, izvērtējot individuāli katra darbinieka vajadzības. MS Office vietā darbiniekiem var iepirkt 3 jaunus auto VAI nopirkt par 1/3 vairāk datoru (cena par datoru + 19" LCD + OEM XP == 150+100+50 == ~300Ls. Cena par to pašu + MS Office == 500-550Ls). Vai šādi ieguvumi neliekas tā vērti, lai tos apspriestu, sevišķi trūcīgākajos rajonos?
Kā jums, kungi, šķiet, ko normālas VID reģionālās filiāles darbinieki gribētu - jaunu 1 auto uz filiāli, katram jaunu datoru vai katram jaunu MS Office pēdējo versiju?
Nils_ rakstīja:
atvērtais
Un kas tev liek domāt ka pēc 30 gadiem tu to doķi neatvērsi ?
Kas tev liek domāt ka izstrādājot šos dokumentus tas nav paredzēts ? Tu domā e-dokumentu sistēmu izstrādāja ar termiņu 3 gadi u sjo ? Būvēsim jaunu ?
Kāds ir pamats tavam satraukumam ?
Tu tikko parādīji 0 kompetenci e-paraksta jautājumā. Arī to es tev varētu paskaidrot klātienē.
Īss paskaidrojums apmulsušajiem: e-paraksts ar konkrētai personai piesaistītu unikālu atslēgu kriptogrāfiski paraksta jebkādus datus, ko tam liek priekšā.
Ikdienas darbs ir mans pamats. Strādāju Valsts iestādē un ir tieša saskare ar e-dokumentu darīšanām, kā arī sadarbojoties ar arhīvu savulaik vērsām uzmanību uz šo faktu Latvijas Pastam, bet svarīgi bija "nokāst" naudu un palaist jēlu sistēmu.
Un domas par neatvēršanu pēc 30 vai mazāk gadiem man liek bieži gadījumi, ka ar 2000 M$ ofisu veidotu dokumentu nevar atvērt ar augstākiem ofisiem (XP,2003,2007), bet tikai ar 2000. Tādi gadījumi ir vismaz 1x nedēļā, gan .doc, gan .xls, gan .ppt
Tieši šī nedokumentētā/slēgtā standarta izmantošana dod gandrīz 100% garantiju, ka neizdosies atvērt.
atvērtais rakstīja:
kā arī sadarbojoties ar arhīvu savulaik vērsām uzmanību uz šo faktu Latvijas Pastam, bet svarīgi bija "nokāst" naudu un palaist jēlu sistēmu.
Gribētu teikt, šis aspekts nav Latvijas Pasta atbildība (pasta atbildība ir tā, ka parakstīšanas funkcija ir iespējama tikai izmantojot konkrēta ražotāja operētājsistēmu un slēgtus viedkartes draiverus).
Šī atbildība ir e-lietu sekretariāta lauciņā, jo tieši viņi pieļauj to, ka šādi slēgti formāti drīkst tikt parakstiti ar e-parakstu un pieņemti par derīgiem.
usver rakstīja:
97/2000 Word viewer piedāvā atvērt MS Office dokumentus bez maksas
usver, vēlies arī piebilst, kāda ražotāja operētājsistēma mums jāiegādājas (par maksu), lai uzinstalletu šo Word viewer?
par ievišanas problēmām - tās ir minimālas, Tieši finansiālu apsvērumu dēļ (finansējums atsevišķas nodaļas izveidei, kura komunicē arī ar citām nodaļām) iepirkumā iegādājāmies datortehniku + OS, bet kā biroja programmatūra tika izmantota OOO. Nevienam no 10 darbiniekiem tas grūtības nesagādāja (darbinieku vecums no 25 - 48g.) Mūsdienās programmu saskarnes (interfeisi) tik ļoti neatšķiras, lai radītu nepārvaramas grūtības. Kā visveiksmīgāko savas prakses piemēru varu minēt visa biroja(~80 darbinieki) migrāciju no M$ Outlook/OutlookExpress uz Mozillas TB.
Savukārt standartu trūkums un MK 28.06.2005. noteikumu nr. 473 ”Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” pavišums, kā arī to ignorēšana valsts iestādēs veido elektronisku (šit nav domāts elektroniski parakstīts dokuments) dokumentu formātu bardaku, jo tiek pārsūtīti gan .doc (.xls, .ppt), gan .docx (.......)
"Klau Nil,
Vai nu tu esi demagogs vai vienkārši ignorants.
Vēlreiz tev piedāvāju mūsu diskusiju atsākt klātienē, kur tu nevarēsi ignorēt to, ka sarunas tēma ir atvērti tehnoloģiski standarti, nevis atvērtais kods."
Ō.. a ko tadf mēs sākam brēcienus pa to ka tiek izšķērdēta nauda ?
Tavā raksta un sarakstē finanšu jautājums tiek pieminēts gana bieži un nebūt nerodas iespaids ka uzsvars ir uz atvērtajiem standartiem.
Tā pat tu nerunā ka esošo sistēmu vajag mainīt.. tu tādu variantu pat neizskati. Tu piedāvā visu esošo nonest naher un pāriet uz atvērto kodu.
Nav ne mazākās vēlēšanās klātienē klausīties tavu tukšo tarkšķēšanu. Jejbog ir interesantākas nodarbes.
Par pieredzi tu IETIEPĪGI atsakies atzīties :>
Teksti.. "es jau iepriekš atbildēju" utml., neveikli neveikli.
Khe.. kad te nespēj visu pamatot un argumentēt aicina uz tiksānos klātienē labi zinot ka neviens tevi klātienē i tuvu redzēt negrib, un tālāk šo izmanto kā faktu.. mol kāds es varonis es pat klātienē varētu visu savu teoriju izklāstīt, bet visi jau no manis baidās :>
Klauns.
P.S Tu man burtiski acis atvēri to paraksta padarīšanu :D
Puika.. moš paaudzies un ta lien pie klaviatūras un baksties ? :>
LOLOLOLOL
usver
Cik firmas tu esi pievērsis linux un atvērtā koda lietošanai ?
Nu tā godīgi ? :)
Pie kam cik no tām lieto OpenOpisu jau ilgāk kā mmm teiksim 3 gadus ?
Mana pieredze ir ka papisās ar to OO un beigu beigās pāriet uz MS opisu. A kas sanāk lētāk..pist prātu ar OO un tad pāriet tomēr uz MS vai uzreiz lietot MS ?
Cilvēku apmācība, papistais darbalaiks.. problēmas dokumentu savietojamībā ar biznesa partneriem.. tas viss arī ir jāņem vērā.
Hmmz
Cena par datoru + 19" LCD + OEM XP == 150+100+50 == ~300Ls. Cena par to pašu + MS Office == 500-550Ls)
Var redzēt cik tu tuvu stāvi valsts kantoriem un to iepirkumiem :>
Normāli kantori nepērk šaraškin kantoru skrūvēto hlamu par 150Ls.
Kas ir tā pa dīvaino 50Ls cenu ?
Lielos kantoros ņem XP Pro un viņš maksā 110Ls.
MS Basic laikam ~ 120Ls
Principā.. kā likums HW/SW ir 50 uz 50.
Ideja vienā kantorī taisīt zoodārzu no dažādām OS un dažādām ofisa paketēm ir ģeniāla :)
Gribu redzēt laimīgās lietotāju un adminu sejas :)
Konkrēti redzams ka tu tikai fantazē... Tu dafai kādreiz pamēģini (ja tev ko tādu vispār kāds ļaus) realizēt to ko tu te stāsti.
atvērtais
Pastāsti, kā atvērts DOC standarts palīdzētu 2007 opisam atvērt 200 opisa failu ?
Moš es kļūdos, bet manā atmiņā stāv arī tā paša OO nesavienojamība un gļuki ar vecāku versiju failiem.
Ir pat bijis ka vienkārši 2000 opisa radīts fails nav atverams uz cita 2000 opisa. Nu i kāds tam sakars ar atvērtiem standartiem ?
Pie kam.. man tāda klusa aizdoma ka tu smagi pārspīlē pa to opisu savietojamību un problēmām 1x nedēļā.
Man uz servaka dokumentu mape sver ~ 30GB.
30GB dokumentu un tabulu.
Krājusies draza ir dahera ilgi un es NEVIENU reizi neesmu dzirdējis pa sūdzībām ka nevērtos kāds doķis. Vienīgās sūdzības kuras bija tās bija no OO lietotājiem.
usver
Kas dod garantiju, ka M$ vēl pastāvēs pēc 30 vai vairāk, vai mazāk gadiem?
Es runāju par to, ka Valsts līmenī izmantotam standartam jābūt PILNĪBĀ DOKUMENTĒTAM bez atsaucēm uz slēgtiem objektiem un ATVĒRTAM.
Patlaban nododam ierakstītus CD. Šeit akcents tiek likts uz elektroniski parakstītu elektronisko dokumentu, kurš kā oficiāls dokuments "dzīvo" tikai elektroniskā formā.
Andrej, atvaino nedarakstīju, tās bija vairāku pušu tikšanās gan IUMEPLs, gan LP, gan Valsts kanceleja.
usver rakstīja:
wine - palaist un apskatīt viskautko ir pietiekami, lai par to nespringtu.
Vai tu arī esi no tiem, kurus apmierina caur ž variants kā "bezmaksas" apskatīt slēgtu formātu?
Tās dinamiski lādējamās MS bibliotēkas, kuras tu pārkopēsi no windows operētājsistēmas, lai zem wine emulācijas palaistu MS bināro... Uz viņām neattiecas MS EULA?
atvērtais
Pa ieviešanas pieredzi..
Man te kaut kad pasen bija rīkojums.. MS Opisa vietā liekam OOO. Kantori vairāki kopā ~ 120 lietotāji.
Jēziņ.. kas tur pa ļembastu pacēlās. uzpeldēja KAUDZĒM savietojamības problēmas. Zvanu skaits pieauga n reizes.
heh.. vēl šie gudrinieki kuri savā OOO saglabāja doķus visādi citādi tikai ne DOC formātā un tad pārējie kuriem ir cits opis nevar atvērt..
Nāk doķi no citiem kantoriem.. tos nevar atvērt.. visiem vajag tos doķi tagad un tūlīt... aggghhrr..
Finālā pienācās lielākai daļai kastu tomēr pirkt ms opisu.
Daļa palika ar OOO, bet ļooooti neliela daļa. Es nez.. maksimums kastes 5. Es pat īsti nezinu :>
Un tie lietotāji kuriem ir tas OOO skatās uz mani zlobnām acīm un vislaik čīkst.. uzliksi man normālu wordu ?
TB OE vietā.
Ideja laba.. bet.. ļično es tomēr atteicos no sīs domas kaut arī pats apsvēru šādu ideju.
1) Motivācija. Priekš kam tas vajadzīgs ?
Ko no tā iegūst lietotāji, administratori?
2) uzturēšana.. vismaz kādu laiku atpakaļ es neredzēju variantus kā ērti un centralizēti atjaunināt TB. Moš tagad kaut kas uzlabojies. Šķiet ka agrāk nebija MSI instalācijas un caur skriptiem man prosta vlom.
Pa tiem docx.. piekrītu. Drauss bardaks visās malās.
Pilnīga pakaļa.
Atvērts (pilnībā dokumentēts) standarts dod iespēju vajadzības gadījumā radīt aplikāciju, kas spēj pilnīgi korekti nolasīt/atvērt šo failu.
Tā lūk Nils, Tā ir ATVĒRTA standarta vislielākā priekšrocība, un nākošā ir brīvas konkurences veicināšana - visiem ir iespēja radīt savu produktu darbam ar šī standarta failu.
Tas īpaši Nilam ;)
Man savukārt ir nācies izmantot OOO, lai atvērtu M$ ofisa failus
Nils_ rakstīja:
Man te kaut kad pasen bija rīkojums.. MS Opisa vietā liekam OOO. Kantori vairāki kopā ~ 120 lietotāji.
Jēziņ.. kas tur pa ļembastu pacēlās. uzpeldēja KAUDZĒM savietojamības problēmas.
Bēdīgi smieklīgais ir tas, ka tu pie šīm savietojamības problēmām vaino atvērtus standartus, nevis problēmas sakni - MS slēgtās tehnoloģijas.
Tieši šādi helpdeska cilvēki, kā Nils_ no šīm savietojamības problēmām visvairāk cieš. Tur arī skaidrojams tas naids.
Protams vieglāk ir ieslīgt atpakaļ MS skavās, nekā gadu laikā sastiķēto pārbūvēt. Cilvēciski tas ir saprotams. Tāpēc arī šai problēmai ir nepieciešams valstisks risinājums!
Nilam par TB OE
POP vietā tiek izmantot IMAP, OE izcili nekorekti ar to strādā, Outluks arī jokus taisa.
TB aplikācija stāv uz servera lietotājiem tikai šortkati uz to - jāatjauno tikai uz servera
Andreja #74 domas atvasinājums - nepieciešams apmācīt helpdeska cilvēkus, kā arī izvēlēties tos vai motivēt lai nesēž draugos, vai nedzenā spēles, bet strādā ar lietotājiem.
ExtH
Aha.. tagad mēs visu apturam un viss kantoris mācās OOO.
Jauki.
27h. tas būtu teiksim... mm 2vas nedēļas. pa 2h darba laika lietotājs nevis strādā, bet mācās OOO.
Cik maksā viena darbinieka stunda ?
Cik maksā tas laiks no darbinieks pavadīs pārtaisot vecos doķus lai tie būtu lietojami OOO ?
Cik maksā tas ka nevar atvērt doķi kurš atnācis no biznesa partnera ?
Cik maksā tas ka tu aizsūti partneriem doķi kuri viņi nevar atvērt ?
Cik maksās pārtaisīt visas grāmatvedības, lietvedības, iekārtu vadības un citas specifiskās programmas lai tās darbotos zem linux un kurš par to maksās ?
Parasts tipisks lietotājs.. viņš ņe to šo wordu jeļi jēdz... viņš vispār vāji orientējas tasi datorlietās. Es nezinu cik laimīgi būs lietotāji ka kā jauns dators/darbavieta.. bla bla.. tā viss ir kaut kā citādāk un viss ir jāmācās no jauna.
Kaste.. vidēji tiek pirkta uz ~ 5-7 gadiem.
Pergas.. OS + opiss ~ 250-350Ls /5 gadi sanāk = 6Ls mēnesī par tiesībām dzīvot bez visādām nevajadzīgām problēmām..
6Ls mēnesī ... dārgi ?
Nils_ rakstīja:
Aha.. tagad mēs visu apturam un viss kantoris mācās OOO.
Jauki.
Cik maksā tas laiks no darbinieks pavadīs pārtaisot vecos doķus lai tie būtu lietojami OOO ?
Nil, šeit es tev pilnībā piekrītu! Bet par kļūdām ir jāmaksā. Un jo ilgāk šīs kļūdas tiks turpinātas, jo vairāk resursi būs jāiegulda, lai to labotu.
Kas attiecas par tehnisko pusi, MS arī no savas puses ir izstrādājis konvertētāju uz ODF (protams zaudējot daļu īpašību), bet kā jau teicu, par kļūdām ir jāmaksā.
Lūdzu šīs daudzās savietojamības problēmas studijā?
Vienīgā nopietnā, ar kuru esmu saskāries - linkotie dokumenti - dažādi saišu ģenerēšanas principi.
atvērtais rakstīja:
Lūdzu šīs daudzās savietojamības problēmas studijā?
Savietojamības problēmas tiešām ir nopietnas. Ko darīsi ar pasūtījumu pieņemšanas sistēmām, kas caur VB/makrosiem ģenerē ekselī kvītis, atskaites utt?
Ko darīsi ar MS Access "modernajām" failu datubāzēm?
Taisnība ir, ka to visu var pārbūvēt uz atvērtām tehnoloģijām, bet tas tiešām prasa ievērojamas pārslēgšanās izmaksas, kuras gan ilgtermiņā atmaksāsies.
Un ko tad sekretarite taadu taisiis kas butu japartaisa open office, excel sarezhgjiitaas datu baazhu funkcijas? Jaa sekretarem taa nu buut ir ljoti aktuala problema.
Biznesa partneris nevar atvert dokumentu? Doc, kuram nedaudz aizpeledejushas malas vai sacis gljukot formatejums delj M$ slegtaa koda? Suuti PDF un viss buus kartiba, ja nemaldos adobe readers tagad jau piedava mainit pdf saturu ja ieprieksh ir sagatavoti lauki.
"6Ls menesi dargi?" Protams kapec jamaksa par to par ko var nemaksat?
Vistrakakais ka pietiek palaist baikas ka kaut kas gljuchii un nepopulars produkts tiek norakstits. Busim reali serverus parbakstit ir samera neizdevigi, bet izmantot vismaz bezmaksas OS + offisu nu gan buutu praatiigi
AndrejsSavickis rakstīja:
Nē, nē. Tas ir nopietni. Ko darīsi ar pasūtījumu pieņemšanas sistēmām, kas caur VB/makrosiem ģenerē ekselī kvītis, atskaites utt?
Ko darīsi ar MS Access "modernajām" failu datubāzēm?
Tas tiešām prasa ievērojamas pārslēgšanās izmaksas, bet vienalga ilgtermiņā tas atmaksājas.[/quote]Nu šeitan japiekrīt, šeit izmainīt visprātīgāk veikt veicot vecās sistemas nomaiņu, jau izstrādes procesā ietverot balstīšanos uz atvērtiem standartiem.
AndrejsSavickis: tu jautāji par īpaši veciem dokumentiem un konkrētu aplikāciju. kā redzams - Linux lietotāji var lietot bezmaksas native aplikāciju bez sūdzībām par kaut kādām papildus bibliotēkām. Nemaz nerunājot par OpenOffice.org, kas jau atbalsta šos formātus pēc tam, kad Microsoft publicēja savu bināro failu formātus (#18). Izlasīt var, dokumentēts ir - ko vairāk vajag? visus legacy dokumentus pašrocīgi pārtaisīsi uz *.ODF? :)
Nils_: ar komentāru akcentēju to, ka lielākā daļa programmatūras iziet par MS Office *Pro* versiju, kas nav retums lauku reģionos. lai gan pietiktu ar MS Works vai pat OpenOffice štata kastēm, kur dators stāv skata pēc, piem bibliotēkā - ja reiz valdība ekonomē naudu visur, kur vien var, pat atlaižot daļu štata darbinieku. Ja biezs ofiss - neviens neliedz pirkt visiem visu. \m/ Linux priekš lietotājiem gan būtu par skarbu :)
Un - normāls admins lietotāju datoriem uzliek to, lai defaultais formāts būtu *.doc. Nevis DOCX (office 2007) vai ODF ( OOo), bet gan DOC. Un mazāk galvassāpju. Manuprāt, OOo vajadzētu vispār izvākt nafik iespēju sākotnēji izvēlēties pārdesmit eksotiskus formātus. Arī mums bieži vien klīst *.docx formāta faili, jo tas ir atstāts kā defaultais formāts, kas pēc tam tikai traucē. Un - jā, pie iepirkumiem neesmu piedalījies - tāpēc rēķinu vidēji zemas cenas par datoriem, lai gan parasti datorus izvēlas vairāk ar skatu nākotnē.
atvērtais rakstīja:
Nu šeitan japiekrīt, šeit izmainīt visprātīgāk veikt veicot vecās sistemas nomaiņu, jau izstrādes procesā ietverot balstīšanos uz atvērtiem standartiem.
Taisnība.
Un ja valsts vēl nav spējīga izstrēbt ievārītās kļūdas,
tad vismaz varētu nevārīt jaunas, likumdošanā nosakot, ka jaunās sistēmas jābalsta uz atvērtām tehnoloģijām.
Par kļūdām pie jaunu sistēmu veidošanas es norādīju jau savā komenta #19 otrajā daļā - Tiek izstrādāta Valsts nozīmes datu bāze, kura izmanto InfoPath un tajā brīdī, kad tā jau ir iedarbināta un nomaksāta - n-tajiem darbiniekiem dažādās Valsts iestādēs būs jāiepērk InfoPath licences, jo redz FM ērgļi bija iedomājušies, ka visās iestādēs visi ir iegādājušies M$ Office 2007 Ultimate :D
atvērtais
Pa to šāri uz sķervaka labs variants. Kaut kā nebija ienācis prātā :)
OE ir manīgi gļuki ar IMAP.. bet es neteiktu ka izcili un ka kaut kā baisi traucētu. Es vispār kaut kā neatminos lielas problēmas.
Runājot pa HD... tu pastrādā ar tādiem kuram ielogoties kastē ir problēma.. tu ar tādiem tā pavairāk pastrādā un tad padalies iespaidos kā ir tādam iemācīt ko jaunu.
Pastāsti kā ir ka tādi ir nevis 5 vai 10 bet 100.
Strādāt vajag :>
tas i sviests ka adminam ir jāmāca lietotāju rakstīt dokumentus vai jāpisās ar doķu savstarpēju formātu nesavietojamību.
Tādam seksam nav laika. Darbiniekiem ir jāstrādā nevis jārisina savietojamības problēmas. Es nez.. moš valsts kantorī var dzīt luni un čikāties.. privātā kantorī tā lieta neiet cauri. Strādā...? Jā nē ? Viss.. izlemts. Viss notiek ātri.
Laiks ir nauda. Reizēm ļoti liela nauda.
AndrejsSavickis
Es nevainoju standartus.
Es nesaku ka atvērtie standarti ir slikti.
Es saku ka nav gudri bļaustīties pa naudas izšķērdēšanu bez pamata un akurāta pētījuma.
Tas ko es redzu tavā sarakstē ir
"pārliecība, ka ļoti liela nauda tiek izsaimniekota"
", man ir nepieciešams lejuplādēt *.xls failu, kurš ir atverams tikai ar viena konkrēta ražotāja (Microsoft) programmatūru."
"Tā vietā, lai meklētu alternatīvas un ekonomiski saimniekotu, tiek maksāti miljoniem latu nodokļu maksātāju naudas ārvalstu kompānijai,"
Uzspiež...
mikrosoftu..miljardii.. konkurence...
Un ne miņas no tā ka.. oj.. a kā un ko mēs darīsim ar ēdoķiem pēc 100 gadiem.
Vienkārši lej ūdeni pa to ku MS sux un viss pārējais rull un ietaupa miljardus.
Un tikai atvērtais ieminējās ko darīt ar ēdoķi..
Tiesa atvērtā bažas man škiet nedaudz pārspīlētas.
Runājot pa konkurenci.
nu a ko.. tagad vai tad nav konkurences ?
Galvenais kas ierobežo OOO uzvaras gājienu ir savietojamības problēmas ?
Lai būtu 100% savietojamība ( a tobiš jēga no tā atvērtā standarta) tiem produktiem VISIEM ir 100% funkcionāli jābūt ekvivalentiem. Citādi gala lietotājam nav nekādas jēgas no tā atvērtā standarta.
Nu un kā tad šie konkurēs ?
Ar cenu ?
Ar fīšām? Bet tikko kāds ieviesīs kādu super fīču tā tas viņa doķis automātiski nevērsies uz cietiem opisiem :>
Lietotāji gan jau kā būtu pārlaimīgi ja 2vu opisu vietā būt mmm teiksim 20 :)
Sevišķi laimīgi būtu tie tispiskie homo tupusi kuri jeļi to vienu opisu ir iemācījušies.
Par naudiņām runājot - ja iegādājamies M$ vai Ābola produktus - veicinām tikai importu, jo lielākā daļa $ nonāk M$ un Ābolam atbalstot Atvērtā pirmkoda produktus naudiņas paliek LV vai ES robežās, bišku mazāk, ja izvēlamies SUSE vai RH, kaut gan arī šajā gadījumā ir iespēja atbalstu deleģēt vietējam uzņēmējam.
Nil, nejauc ADMINA un HD darbus - tas pie laba gala nenovedīs :)
Spied uz priekšniecību :)
ExtH
Tu uz darbu ej kājām ?
Tu nedzer sulu, pienu, kefīru bet gan ūdeni ?
Tu grauz salmus ?
Zin.. daudz par ko var nemaksāt, bet cilvēki tomēr izvēlas maksāt, jo grib kaut kādas ērtības.
Mēs maksājam lai nebūtu jāiet kājām, lai mums pieved picu pie durvīm, un galu galā maksājam par programmām kuras ir ērtākas vai vienkārši pierastākas.
Ja piepeši ieviestu lēto sabiedrisko. Nu tādus sarūsējušus vagonus, bez apkures un sēdekļiem, toties par velti..
Domā visi skriešus pamest ērtos, siltos sēdekļus lai tikai nekas nav jāmaksā ? :>
Domā ka sekretāre to vien dara kā klabina pliku plain tekstu ?
Pastāvi kādreiz blakus sekretārei un paskaties ko viņas vispār dara.
Šitie skolnieku spiedzieni pa lietām kurās viņi nehera nejēdz..
Adminam maksā par to lai viss strādā, nevis par to ka admins strādā :)
100 dunduku man nav, žēl ir tikai ~60 pārējie >20 ir saprātīgi :)
vispār jau visus uz ECDL vajadzētu triekt - ar auto ļauj braukt tik tad, kad esi ieguvis AV apliecību, bet pie PC var sēdēt, kaut ziepes var sastrādāt lielas, paldies dievam bez letālām sekām :)
Rīgas domē kādu laiku atpakaļ esot visus uz ECDL dzinuši, nezinu kā tagad.
Nils_ rakstīja:
Tas ko es redzu tavā sarakstē ir
"pārliecība, ka ļoti liela nauda tiek izsaimniekota"
Tā tas arī ir.
Kopš kura laika nodokļu maksātāju naudas neefektīva izlietošana nav izsaimniekošana?
Vienkārši lej ūdeni pa to ku MS sux un viss pārējais rull un ietaupa miljardus.
Tu manu rakstīto ļoti slikti lasīji, ja esi ieciklējies uz "MS sux".
Lai būtu 100% savietojamība ( a tobiš jēga no tā atvērtā standarta) tiem produktiem VISIEM ir 100% funkcionāli jābūt ekvivalentiem. Citādi gala lietotājam nav nekādas jēgas no tā atvērtā standarta.
Nu un kā tad šie konkurēs ?
Ar cenu ?
Ar fīšām? Bet tikko kāds ieviesīs kādu super fīču tā tas viņa doķis automātiski nevērsies uz cietiem opisiem :>
Ļoti labs jautājums. Sacentīsies ar cenām, ar ātrdarbību un izslavēto atbalstu.
Kas attiecas uz dokumentu formātiem, tad piekritīsi, ka tas ir diezgan neapdomīgi zaudēt atvērtu pieeju datiem, dēļ maznozīmīgas formāta fīčas.
Privātais ar saviem datiem var rīkoties kā grib, bet valsts tādu atkarību nevar atļauties, jo valsts rīkojas ar mūsu - nodokļu maksātāju datiem.
Atvērtais
Piekrītu ka ir svarīgi lai tā naudiņa grozās te pat nevis aiziet pāri diķim jau tā bagātākajam cilvēkam pasaulē.
Taču vajag sadalīt ko ir prātīgi darīt pašiem un ko labāk tomēr deliģēt kādam citam. Nezinu vai brutāla pieeja.. ne santīmu ārpus Lv būs tā labākā gan ekonomiski gan no lietošanas, ieviešanas utml., viedokļiem.
Mums jau te ir lieliska pieredze ar uz vietas radītiem projektiem ka naudiņa paliek te pat :)
Piemēram latvija.lv :>
Ja jau reiz runājam ka naudiņa jāglabā šeit.. tad moš jāskatās plašāk ?
Kas tas ir.. kaut kādi sūda 5-10Ls mēnesi no cilvēka ?
Cik tiek maksāt līzingā par autiņu ? :>
Domāju ka tur ar aiziet diezgan lielas naudiņas ārpus LV.
Es pat nebrīnītos ja kudi lielākas ka nelaimīgajam MS.
Nu tad moš jāsāk pašiem ražot autiņus ?
Pergas un MS ir spļāviens jūrā uz kopējiem izdevumiem.
Būtībā ir pilnīgi vienalga vai tas ir maksas vai bezmaksas, vai MS vai RH vai suse.. nauda ir sūds. Galvenais ir rezultāts.
Man tāda klusa aizdoma ka šobrīd vispār tā e-pārvalde ir tādos bērnu autiņos ka MS ir tā mazākā problēma.
atvērtais rakstīja:
Adminam maksā par to lai viss strādā, nevis par to ka admins strādā :)
100 dunduku man nav, žēl ir tikai ~60 pārējie >20 ir saprātīgi :)
vispār jau visus uz ECDL vajadzētu triekt - ar auto ļauj braukt tik tad, kad esi ieguvis AV apliecību, bet pie PC var sēdēt, kaut ziepes var sastrādāt lielas, paldies dievam bez letālām sekām :)
Rīgas domē kādu laiku atpakaļ esot visus uz ECDL dzinuši, nezinu kā tagad.
Es ar pa šo esmu vairākas reizes teicis :)
Nah pie barankas laiž tikai pie ekša a tupakus laiž pie kastes vienkārši tā pat :>
Man te viens eeee.. lietotājs 2vas dienas no vietas lūdz palīdzību DATORA IESLĒGŠANĀ!!!!
Nezinu ko viņš stāstīja darba pārrunās kad jautāja vai māk apieties ar datoru :D
Mjā.. bet nu pagaidām tā ir utopija ka visi brīvi apiesies ar kasti. Kur nu vēl neatkarīgi no tā kāda tur OS stāv.
Andrej Savicki
Izsaimniekošana būtu tad kad ir pierādīta neefektīva, nelietderīga... visādi citādi saimnieciski neizdevīga līdzekļu tērēšana. Es tā saprotu ka tu esi jau veicis šo saimniecisko analīzi un tev visi skaitļi ir kādā atvērtā formāta failā pieejami ?
Vai varētu lūdzu uzmest aci šai analīzei pateicoties kurai tu nonāci pie secinājuma ka notiek naudas līdzekļu izsaimniekošana ?
Pa to konkurēšanu..
Aga...
Stāsti manīm Daugaviņa :)
Es redzu kā jau šobrīd OOO konkurē.. ar ātrdarbību :>
Cenām.. ar cenām veicinās nevis konkurence, bet gan monopols. Lielais nolaiž cenas un sīkie vienkārši bankrotē pēc kā lielais atkal var pacelt cenu. Lietotāju atbalstu nodrošina lokālais HD nevis ražotājs.
Joprojām neuztveru sakaru starp atvērtu standartu un to vai perga uztur 30 gadus vecu faila formātu vai nē...
Nu būs atvērts standarts un ? Kāds tolks no viņa ja perga to vairs neuztur ? Rakstīsi savu ? :)
Versiju savstarpēja savietojamība nav atvērtības problēma. Parasti apakšā ir kaut kādas tehniskas nianses.
Nils_ rakstīja:
Vai varētu lūdzu uzmest aci šai analīzei pateicoties kurai tu nonāci pie secinājuma ka notiek naudas līdzekļu izsaimniekošana?
Paskrullē uz augšu un izlasi manu iepriekš teikto.
Cenām.. ar cenām veicinās nevis konkurence, bet gan monopols. Lielais nolaiž cenas un sīkie vienkārši bankrotē pēc kā lielais atkal var pacelt cenu.
Ģeniāla izpratne par konkurenci.
Lietotāju atbalstu nodrošina lokālais HD nevis ražotājs.
Šo pastāsti e-lietu sekretariātam, kas par būtisku argumentu min to, ka Microsoftam ir labs bezmaksas atbalsts.
Beidz tu ar šitiem.. paskrolo paskrolo..
Kur ir dati, pētījums.. analīze pēc kā var nonākt pie secinājuma ka notiek izsaimniekošana?
Tas ka tev kaut kas šķiet vai tavu pŗat ir acīmredzams nebūt nenozīmē ka tas ir fakts. Tas ka kaut kas kaut ko ietekmē nenozīmē ka rezultāts noteikti ir tāds kā tu iedomājies.
Pa konkurenci...
Ņu... vispār tieši tā arī notiek.
Piemēram šobrīd.. labs piemērs ir maizes ražotāji.
Miltu cenas ceļas, degvielas un transporta izdevumi pieauga taču maizes cena nē vai nebūtiski.
Kāpēc ?
Da tāpēc ka lielie ražotāji kuriem ir liela resna mamma tur to cenu tādu kāda tā ir. Tas nekas ka peļņa ir 0.
Mazajiem kuriem nav mammas ir divi ceļi. Ceļam cenu lai nav mīnusi vai uzreiz veramies ciet. Cik lielas cerības ka to dārgo maizi pirks?
Nu un rezultāts jau ir manāms.. virkne mazo maizes ražotāju aizklapējās.
Vot tev konkurence un cīnīšanās ar cenām.
Kā tev šķiet.. ja runa aizies tīri pa cīņu ar cenām.. kurš uzvarēs ?
kaut kāds OOO vai MS ?
MS aci nepamirkšķinājis var izdalīt kaut kādas pergas pa baltu velti un darīt to pietiekami ilgi lai pārējie nomirtu dabīgā nāvē.
Pa to supportu.
Nu man nav liela pieredze.. gadi 10mit.
Pa šo laiku ražotāja supportam esmu zvanījis... ēee.. nu moš reizes 2-3. Nu ja neskaita aktivizācijas. Tā ka neredzu lielu jēgu no tāda. Daudz ierastāk ir izmantot googli nevis kaut kur zvanīties.. un kur nu vēl par to maksāt.
Vopšķem doma tāda.. nav korekti bļaustītes ka tiek izsaimniekots $ dafai visi reska uz linux, OOO, atvērtiem standartiem utml.,
Tā pat nav korekti bļaustīties mol.. paskat.. tikko X valsts tur kaut ko pārgāja.
Būtu kudi interesantāk palasīt kā gaja eeemm teiksim Vācijā, ja nemaldos 2003 gadā daļa valsts iestādes pārgāja uz opensourci.. tagad ir pagājuši kaut kādi gadi. Nu i.. kāda ir pieredze ?
Plusi/mīnusi? Kādas bija problēmas, kādi ieguvumi.. kā naudiņš ir ietaupījies. Nu un tad var teikt.. redziet.. šie tur pārgāja..a trsināja visas problēmas nu un tagad taupa x ļimonus katru gadu.
Starp citu.. vēl pa tiem atvērtajiem standartiem.
Kāpēc tāds Ford taisa to savu autiņu tādu ka viņam der tikai ford detaļas? Ieliksi kaut ko ne tā... ne tai servisā.. garantiju zaudē.
Kāpēc?
Laikam tāpēc ka nespēj galvot pa kvalitāti ja viņu izstrādājumā katrs gāzis iekšā šo papalo.
Līdzīgi varētu būt ar atvērto standartu.
Kā var garantēt pa kvalitāti ja jebkurš var bakstīties ar to failu? Kur ir garantijas ka kāds tur kaut ko nesačakarēs un pēc tam vels bumbas uz to ka mol edziet.. jūsu produkts gļukains!
Pats pa sevi tas atvērtais formāts negarantē to ka jebkura perga korekti strādās ar to failu.
Adminam maksā par to, lai viss strādā, nevis par to, ka admins strādā :)
+1
Nils_ skaiti šo kā mantru
Never argue with an idiot. He'll drag you down to his level and beat you with experience
Šitais ir ieteikums pārējiem
Kuru gan interesē *nix un citi brīvā koda softi? Visiem taču skaidrs ka ar to biznesu neuztaisīsi, bet uz $MS$ var sasildīt rociņas :-)
Palasījos, un man radās divas hipotēzes:
a) Andrejs Savickis ne visai saprot, ko pats runā,
b) Andrejs Savickis ir kādu Latvijai naidīgu spēku algotnis, kuru mērķis ir ievilkt Latviju vēl vienā purvā un padarīt par vēl vieglāku kumosu.
Aptauja lasītājiem - kurš no variantiem ir pareizais - a) vai b) ?
Dargais biedri Nils_
ja tava izpratne aprobezhojas ar to ka ja viens ir labs otrs ir slikts(savadak nevar buut) tad tu esi isteni aprobezhots admins laame un mani pilniba neizbrina tava attieksme pret visu sho kas tiek apspriests...
Ko vel dara sekretares nu ja seezh draugos, atbild uz zvaniem, kope papirishus, kas tad vel vinjam jadara datubazes jaadministree?
heh, lasot visu šito komentāru saraksti, dusmas par viena otra ignoranci pārvērtās smieklos par to, ka atvērtie standarti tiek vainoti savā nemācēšanā :) tas man atgādināja kādu citātu no inforaksta par IE8:
Standards break many web pages
ar šādu attieksmi, kā redzams, var tālu tikt...
Nils_ tā arī nav sapratis pamatdomu, ja tu lietotu "visur" to pašu odt 10 dažādu doc vietā tad tu saprastu, ka kā reizi savietojamības problēmas ir pašam MS ar savu produktu versijām (par ko kā admins ne reizi vien esmu pārliecinājies) man ir bijuši pamatīgi un interesantio gadījumi ar MS office programmatūru:
1. Sekretārei tika nomainīts dators un līdz ar to 'MS office no XP uz 2003 uz jaunāku versiju un pirmais ko piefiksējām, ka uzņēmuma veidlapa un līdz ar to arī daļa uz tās bāzēto dokumentu, kaut kad MS vien zināmu (drīzāk nezināmu) iemeslu dēļ ir eksakti sačakarēta (tieši tik daudz lai to bez problēmām atvērtu ar MS Word XP, bet MS Office 2003 teiktu "unsupported document format", risinājums, uz tā paša datora uzstādīju OpeneOffice.org un tavu brīnumu tas spēja atvērt gan saglabāt tā lai MS Word 2003 beigtu klepot)
2. MS Excel 2003 visjautrākais bags bija filtrācijā atfiltrējam pēc parametra un tavu brīnumu piefiksējam, ka divas vērtības filtrācijas sarakstā tā arī neparādas (pat atkārtoti atslēdzot un ieslēdzot filtrāciju) un kas interesanti vērtības atradās sarasta vidusdaļā. Lieki piebilst, ka OpenOffice.org šam pašam failam filtrāciju veica korekti.
3. MS Excel XP darbinieks sūdzējās, ka viens konkrēts MS Excel fails skrolojot ar peli iebremzē (3-5 sekundes) sasniedzot vienu konkrētu rindiņu, pamēģinājam datus pārnest jaunā excel failā - rezultāts tāds pats. Pamēģinājām izdzēst vidu informāciju no faila (ieskaitot formatēšanu, makrosu nebija) un saglabājām to absolūti tukšu. Liels bija pārsteigums redzot faila izmēru nieka ... 2 MB. Atvērām šo pašu failu OpenOffice.org un saglabājām neko nemainot - faila izmērs 75 KB.
Tas tā pārdomām par to cik labi strādā MS produkti. Un supports izmantojot jaunāku MS Office diemžēl (vai par laimi) varētu vien rokas noplātīt.
Paraudzīsimies uz visu šo globālāk.
Savulaik Latvijā bija daudz dažādu tehnoloģiju, un cilvēki strādāja ka prieks skatīties. Iestādēs bija pāris datoriķi, kas ikdienā palīdzēja un darīja savus darbus. Tai skaitā - programmēja, ar ko patlaban nodarbojas kantori ar 100 darbiniekiem par pavisam citām summām.
Pēdējā laikā var ievērot vienu frakciju, kas organizēti visur bīda M$ produktus. Naudas cirkulē vienkārši nenormālas. Microsoftam aiziet 1/3 uz USA, labi ja. Pārējais paliek Latvijā, cilvēkmēneši maksā uj uj, bet programmeru algas šajos uzņēmumos nemaz TIK lielas nav.
Var labi saprast, ka notiek mērķtiecīga propogandas kampaņa, lai šo naudas pumpīti saglabātu.
Par melnbaltās dzīves uztveres kultivēšanu:
Zinu kantorus, kur boss ir stingrs un izglītots, un pavēl darbiniekiem lietot Linux un OpenOffice. Visi lieto, un datoriķis palīdz, ja kas nesanāk. Ir pāris datori arī ar Windows, ja nu kas, un grāmatvedība iet uz windows. Bet citiem jau to nevaig, un viņi strādā uz Linux.
Ja boss ir dumš un lupata, tad arī datoriķis var ņerkstēt un sabotēt savu uzņēmumu, visur saliekot M$. Čīkstēšanas kultūra rada uzņēmumam/iestādei nenormālus zaudējumus.
Lielās datorfirmas dabīgi ka ir ieinteresētas maksas programmatūrā, jo bez programmēšanas projekta darbiem, izstrādājot uzņēmumam datubāzes, šīs firmas ~1/3 dabū no komerciālo licenču notirgošanas.
Tātad - slinku čīkstulīti aplaupīs bez mazākās kautrēšanās. Tāpēc jau arī pastāv tie propogandas kantori šai frakcijai, lai izkoptu klientos čīkstēšanas kultūru.
=>#103
Nu tā gluži nav. Ir kantori, kur darbs ar Linux vienkārši nav iespējams, piemēram, manējais, jo viss darbs notiek ar AutoCad/MagiCad tā pat arī sadarbības partneri izmanto tieši šīs programmas un tā pat arī dokumentu aprite notiek ar .doc failiem gan savā starpā, gan ar partneriem.
Mainīt uz linux un izmantot alternatīvas? Priekš kam? Lai zaudētu klientus un maksātu soda procentu dēļ laikā nepadarītiem darbiem, tikai dēļ tā, ka vēlamies ieekonomēt naudiņas uz softa rēķina? Ļoti šaubos, ka tas būtu lietderīgi.
Problēma tāda, ka MS *noziedo* skolam, bibliotekam etc bezmaksas windas un tad izaug pamuļķiši, kas tikai ar MS produkciju spēj strādāt.
106. Hmm, nez kāpēc skola, kurā es strādāju ir apdalīta, viss rajons ĪRĒ windas.. Un problēma jau nāk no augšas, jo piem.10. klasē ir informātikas ieskaite, kas tiek sastādīta ar domu, ka visi ir mācījušies uz MS programmatūru ( lai arī ir teikts, ka drīkst mācīt arī ar alternatīvām ). Nu piem. jānosaka, kura lietotne atver failu ar paplašinājumu xls. Un tik un tā ir skolas, kas izvēlas alternatīvas.
Gluži vienkārši nedrīkst būt situācijas, kad par nodokļu maksātāju naudu izstrādāts projekts, dokuments, web lapa, portāls darbojas tikai un vienīgi tad, ja lietotājs - nodokļu maksātājs spiests iegādāties atbilstošu maksas produktu.
Man prieks, ka ir uzņēmīgi cilvēki, kas vismaz kaut ko dara, lai paceltu šo jautājumu. Paldies autoram kaut vai par to, ka tika sagādāts jautrības mirklis, lasot, kā valsts ierēdņi stostās šajā visai neērtajā jautājumā :)
Es gribēju piebilst dažas lietas:
1) atklātie (atvērtie) standarti IR atbalstāmi, itīpaši jau tāpēc, ka visa ES uz to iet, un tādai neatkarīgi no ES ir jābūt arī katras valsts politikai - atklātai.
2) Ir iepirkta vesala kaudze Microsoft licenču, kuras, protams, neviens atpakaļ neņems un naudu atpakaļ nedos. Taču tas nenozīmē, ka tā ir jāturpina. Taupības režīms galu galā - jaunas MS licences nepērkam un, ja vajag ko jaunu, cenšamies iztikt ar OSS produktiem. Galu galā, iekš OpenOffice atvērt *.doc formāta dokumentu var, kā to apstiprina paši ierēdņi (sk. pirmo atbildi rakstā)
3) Ne tikai valstij ir jādomā, kā ekonomēt, bet arī uzņēmējiem publiskajā sektorā. Jo vairāk apritē būs atklātā formāta dokumentu, jo vairāk tos pieprasīs arī no Valsts iestādēm. Koks ar diviem galiem.
Nu kā Jūs neasaprotat, kāpēc valstij ir labvēlīga attieksme pret Microsoft.
Tāpēc, ka daudzās valsts iestādēs joprojām ir pirātiska programmatūra, un MS uz to piever acis, ja valsts no viņiem kaut ko pērk lai uzlabotu pašreizējo stāvokli.
Un Jūs domājat, ka izmantojot open source var samazināt izmaksas? NAIVIE!
Klusa aizdoma ka komentārus raksta kaut kādi skolnieki kuriem nav ne mazākās poņas kas notiek kantoros un valsts iestādēs.
Piemēram ExtH... lieliski nodemonstrēja to ka i tuvu nav redzējis sekretāri un nav ne jausmas ko jamā dara.
BlackSand neapstājas pie sekretāres, bet dodas uzreiz tālāk.. pie bosa un nekautrējoties paziņo ka 99% pasaules bosu ir idioti. Vot viens tāds BlackSand gudrs pārējie idioti un nemāk sarēķināt savu naudiņu :)
Puikiņi.. jūs kaut kut tuvu tam visam esat stāvējuši ?
Gribu redzēt kā jūs pārcelsiet emmm teiksim AM ar visiem viņu pāri pa 500 PC ar visām filiālēm, vēstniecībām bla bla uz kaut kādiem tur linuxiem un openopisiem. Gribu paskatīsites kā jūs to visu uzturēsiet un vadīsiet.
Nu un ka jums būs šāda pieredze un vēlams vairāku gadu garumā.. ta varēsim atkal apsēsties un parunāt.
A to viss ko es tagad te redzu.. uzbudinātu tīņu histēriski kviecieni.. kuri visa cita starpā top rakstīti no kastēm ar MS OS.
Nil, tu jau pietiekami esi parādījis cik tev tā "poņa" liela ir un kā tu proti klausīties.
Pārējiem iesaku nebarot šo trolli.
ApgaismoD - 1) šeit ir runa par atvērtiem standartiem, kas var būt galvenais stūrakmens e-pārvaldes kvalitatīvai ieviešanai.
2) ja par opensource - tad jā, ietaupīs gan skatoties ilgtermiņā. Ja openSource projekta uzturēšanu veic tepat Latvijas puikas un meitenes, tad tas nozīmē, ka nauda paliek tepat, no tās tiek izmaksātas algas šiem darboņiem, no kuras attiecīga daļa nodokļos nonāk atpakaļ budžetā. Tiešām neredzi nekādas sakarības?! Un tagad padomā - vai no MS Office licenču maksas kas tiek atgriezts budžetā? Tā teikt - neveicināsim importu.
Nils_, piedod, bet pēc komentāriem spriežot ar puikiņa izpratni pats vien esi apveltīts. Izpratne diemžēl diezgan pieklibo. Bet nu tas tā. Gan paaugsies, varbūt arī pie izglītības tiksi.
Ar dikti labprāt ar tevi pasēdētu pie alus kausa, padiskutētu par šo tēmu un par Rīgas Dinamo.
Andrejs Savickis (paldies autoram par rakstu) neuzskatīja par nepieciešamu uzskaitīt sīkāk vai ir darbojies valsts iestādē utt. Es gan atzīšos - uz doto brīdi laikam sanāk, ka nedaudz vairāk kā 4 gadus darbojos valsts iestādē IT nodaļā, ir bijusi saistība ar iepirkumiem un tā, tā kā galīgi par stulbu šajā jomā arī neuzskatu.
Nilam: Varbūt varētu sākt ar to, ka Tu varētu citiem noprezentēt savu CV. Pēc tam mums tavu autoritāti būtu vieglāk respektēt vai nerespektēt.
Personīgi es esmu bijis klāt un iekšā reālā darbībā, kad mēs pašrocīgi datorizējām valsts iestādes pašos pirmsākumos. Esmu bijis arī lielajā IT biznesā. Esmu patlaban savā biznesā. Komunicēju tiešām tikai ar direktoriem, jo savādāk nav jēgas.
Esmu praktisks cilvēks. Taupīgs. Nezogu. Neizsaimniekoju. Neesmu mazais pelēkais cilvēciņš. Nekad neesmu devis kukuli.
Un rakstu no Linux kastes, protams, lai arī man laptopam pat ir licencēta vista.
Nils - kā ir ar tevi?
Runājot par "atvērta standarta formātiem, kurus visi var implementēt tā lai rāda vienādi" - neviens vēl nav pieminējis HTML. Un pirms bļaut par to, ka pie visa ir vainīgs MS un IE, atcerieties, ka ir HTML nianses, kuras nerenderēsies vienādi kaut tajos pašos OpenSource FF un Konqueror.
html ? Domāju, ka html 4.1, kurš šķiet ir pēdējais, renderēsies praktiski identoski uz visa. Tosteri ar netbsd um links ieskaitot. Iespējams biji domājis xhtml. Tur jau būs jārunā par FF attieksmi pret w3c standartiem. Šamā ir labāka par MS, bet nepietiekami noslīpēta priekš 30%īga brovserīša. Skaties uz operas pusi. Sākot kaut no 5.x versijām.
Jā, autora pieminētā problēma eksistē, pie tam ļoti gigantiskos apmēros, lai cilvēks no malas šo problēmu kaut cik saprastu, nepieciešamas vismaz kaut kādas zināšanas un noteikts laiks, lai izpētītu materiālus, iepazītos ar situāciju, tieši ši iemesla dēļ sabiedrība šos jautājumus neceļ gaismā, jo vieglāk un ātrāk ir saprast, ka alas pielikumu vajag un Slaktera pirtie dīvāna pa 11 k ir ļoti slikti.
ApgaismoD rakstīja:
Un Jūs domājat, ka izmantojot open source var samazināt izmaksas? ...
Stulbākais jautājums ko nācies redzēt pēdējā laikā.
Palm rakstīja:
ApgaismoD rakstīja:Un Jūs domājat, ka izmantojot open source var samazināt izmaksas? ...Stulbākais jautājums ko nācies redzēt pēdējā laikā.
Nevar!
Nils_ rakstīja:
Starp citu.. vēl pa tiem atvērtajiem standartiem.
Kāpēc tāds Ford taisa to savu autiņu tādu ka viņam der tikai ford detaļas? Ieliksi kaut ko ne tā... ne tai servisā.. garantiju zaudē.
Kāpēc?
Laikam tāpēc ka nespēj galvot pa kvalitāti ja viņu izstrādājumā katrs gāzis iekšā šo papalo.
Līdzīgi varētu būt ar atvērto standartu.
Kā var garantēt pa kvalitāti ja jebkurš var bakstīties ar to failu? Kur ir garantijas ka kāds tur kaut ko nesačakarēs un pēc tam vels bumbas uz to ka mol edziet.. jūsu produkts gļukains!
Pats pa sevi tas atvērtais formāts negarantē to ka jebkura perga korekti strādās ar to failu.
starp citu ms neko negarantee.
mhm - arī ar suportu MS esot jautri. Sisadmins, vairākus gadus augstskolā uzturot simtus NT4 sistēmu un Linux termināļu, stāstīja, ka aizsūtījis mailu uz MS suportu ar jautājumu - "Kāpēc man tas un tas nestrādā, lai gan viss pareizi."
Atbilde bija ģeniāla - "Mēs te noskaidrojām un viss ir pareizi - tā tam ir jābūt un tas nav labojams". ;>
ne no tā gala jārok. Jāsāk ar IM, lai skolās beidz mācīt TIKAI uz komerciāliem produktiem (tieši skolās tiek likts pamats pirātismam un MS propogandai). Par vēlu pārmācīt stagnātus kas sēž politikā, tā paaudze jau ir praktiski zudusi. Ir jādomā par nākamo soli, kā veidot sabiedrību kas māk ne tikai nospert(ir jau ir kas pērk arī) jaunāko tild(i) un Microhard office.
Jopcik, Linux pasaulē lieto mazāk par 1% datoros. Kāpēc mums ir jābūt banānu republikai un jākultivē pingvīni?
Nils_ rakstīja:
Ā... un vēl.
Gribētos redzēt REĀLU cenu piedāvājumu migrācijai no MS uz OpenSourci kur būtu ietvertas VISAS ar migrāciju saistītās izmaksas.
Sākot jau ar lietotāju apmācīšanu (pie kam jāmāca būs visu laiku... jo darbinieki nāk un iet), esošās dokumentācijas migrācija uz jauno standartu, programmatūras pielāgošana darbam zem linux, IT sistēmas uzturēšanas izdevumi.
Kamēr nav skaidri redzams ka it kā bezmakas programmu izmantošana TIK TIEŠĀM ir letāka kā komerciālo.. nav pamata kādam pārmest pa naudas izsaimniekošanu.
Pat otrādi.. man ir aizdomas ka migrācija uz linuxiem šobrīd izmaksātu NESAMĒRĪGI dārgi un tēriņi manāmi pārsniegtu MS licenču cenas pa kam sanāk ka linux ieviešana kā reiz būtu kaitniecība tīrā veidā.
Khe.. nemaz jau nerunājot pa fīču seivot valsts iestāžu dokumentus ODF standartā kuru NEVAR atvērt 99.99% parasto iedzīvotāju. Vot tev demokrātija un atvērtā sabiedrība.
Vispirms izlasīju visus komentārus līdz galam. Protams, nila komentāri man patīk vislabāk :>
Sākam. Par darbinieku apmācības izmaksām jau minēja. Par to "mācīšanu visu laiku" - tas ir fufelis, un tu to apzinies ;) Ja neapzinies, palasi papīra smērētāju darba sludinājumus, tur ir tāds teksts "prasības - tādas un tādas valodas zināšanas, prasme lietot maikrosofta ofisu..." , nu un šajā vietā aizvietojam "Ms office" ar "Open Office", [nosauktu vēl dažus piemērus, bet tie griežas tikai uz linukša/bezdes], gribētāji paši iemācīsies :) Ja neiemācīsies, neatbildīs prasībām un intervijas laikā tādam parādīs durvis.
Migrācijas izmaksas - protams, dārgas. Tikai tā nauda, kā jau te n reizes minēja, paliktu latvijā, nevis aizietu tirliņam bilam uz ameriku. Starp citu, tai izmaksu būšanai ir vēl viens aspekts - ne-maikrosofta progas, bez kurām to win [un līdz ar to ms office] vienkārši nevar lietot - kaut vai tā pati antivīrusu proga. Win tāda nāk komplektā? Protams, ka nenāk, tikai kaut kāds sviestains anti spyware tūlis [neskaitīsim win vista maksas servisu]. Mutere strādā pagasta padomē, krīt uz nerviem - winxp [vai vista] un ms office legāli ir, bet tas arī viss. Kaut kādu av uzliku, bet šaubos, ka tā licence to ļauj tur izmantot. Te gan aizgāja lielais cepiens par ms office, bet pašam linuksim ir vēl viena patīkama fīča - pareizi nokonfigurētu distru jūzeris bez root paroles nenograus, vienīgi klapējot kasti, kamēr cietucis atkožas :D Tas tā.
Salīdzinājums ar autoražotājiem ir tipiskais pirksta salīdzinājums ar fimpi ;) Lai ražotu mašīnas, jābūt labiem inženieriem, labiem strādniekiem, iekārtām, telpām... Piedevām gala rezultātam jābūt konkurētspējīgam, lai to pirktu. Un lai to visu iesāktu, tur aizietu baiss cipars. Kamēr kādu jaunu biroja progu uzkodēt varētu kaut vai pārdesmit zinoši un mākoši cilvēki, izmantojot lētas kastes - ir diezgan liela starpība, vai ne? :D
Un visbeidzot "nemaz jau nerunājot pa fīču seivot valsts iestāžu dokumentus ODF standartā kuru NEVAR atvērt 99.99% parasto iedzīvotāju. " - interesanti, kādā sakarā nevar? Kas tevi, vai jebkuru citu latvijas interneta lietotāju, liedz aizvilkties uz www.openoffice.org un novilkt un uzinstalēt? Cross platform, kā nekā.
P.S. Vēl tur bija kaut kādi tavi vāvuļojumi par nopirktajiem ms office māju lietotājiem - laikam neesi pamanījis tendenci, mājas lietotājam ir legāls ms office, ja kastes ražotājs ir nejauši piemetis to klāt kastei ;) Nu varbūt vēl kāds 1% izņēmuma.
-> msh - win gluži tāpat var lietot ne no administratora accounta - firewall ir iebūvēts un bez AV var ļoti labi iztikt pat XP. Vistā salīdzinoši droši ir sēdēt arī admina accountā, ja lietotājs ir spējīgs izlasīt UAC paziņojumus. Gada laikā neviens vīruss nav noķēries sēžot arī publiskajos wlan. Vistā firewall vēl ir papildus konfigurēšana iespējama arī ar outgoing trafika filtriem utt.
Runājot par atvērtajiem standartiem. Bija viens samērā labs piemērs par atvērtu (btw visatvērtāko un jau ilgi visur izmantotu) standartu un to, kā tas tiek realizēts - HTML. Gļuki un kādas tik vēl herņas kodējot web lapas uzpeld - un nebūt ne tikai MS IE problēmas - ir gadījušās lietas, kas izskatās atšķirīgi uz, piemēram, dažādām FF versijām vai operas/FF ruby veidotas lapas.
Kā arī nākamā problēma - katra nākamā programmatūras versija parasti iekļauj kādas jaunas iespējas - līdz ar to atkal jācep jauna versija standartam un jāizlien caur 100 dažādām (*#$@#$ lai to apstiprinātu. Kā arī fakts, ka citas programmas, kam būs jāatbalsta konkrētais standarts, ļoti iespējams, jauno versiju atbalstīs krietni vēlāk.
Linux ir jauka OS, bet diemžēl ar viņu VAR (nebūt ne obligāti vienmēr) nākties čakarēties, lai savestu kārtībā. Vienkāršāk būtu, ja būtu viena liela linux distra, kas būtu kā viens liels standarts. Piemēram, susi man neizdevās iedarbināt grafiskajā režīmā uz viena laptopa ar ATI x200 laikam videoadapteri. Uz Ubuntu viss strādāja, bet piepeši nosprāga skaņa un wlan pēc viena update. Atdzīvināt neizdevās - stabili?
Par mājas lietotājiem - diemžēl LV problēma ir ne jau nespējā nopirkt, bet negribēšanā maksāt par jebko - ofiss mājas lietotājam 3 licences ir pa 26Ls windows OEM arī nav tik dārgs, vēl jo vairāk ja dators tiek pirkts uz 3 gadiem. Vārdnīca ir pieejama dictionary.tilde.lv un rakstība būtu jāiemācās skolā pareizā - tāpat nebūs 100% pareiza ar mūsu valodnieku aktīvo darbošanos tā, kas būs integrēta kādā produktā.
Viennozīmīgi skaidrs, ka mūsu valdībai pilnīgi neinteresē, kas aiz viņiem paliek un ka aizmirsuši ka ir parasto cilvēku kalpi, kas maksā viņiem par darbu ;)
Domāju, ka pie tik intensīvas datoru un programmatūras tehnoloģijas attīstības ir diezgan vienkārši pāriet uz Atvērtā koda produktiem, jo šaubos ka tā pati e-lietu ministre izmanto excelī vai wordā vairāk par Italic, Bold vai Underline. Tie paši arī sastopami ne tikai Open Office ;).
Pārējās grafiskās vai perifērās atvērto koda sistēmu problēmas vai datoriķu nekompitences var atrisināt ar vienu jautājumu - vai mūsu dārgie valsts kalpi rediģēs video, spēlēs spēlītes ar daudzkanālu skaņu un apstrādās grafiskos failus ar kalibrētiem monitoriem?
Ieguldot naudu atvērtā koda sistēmās finanses paliktu tepat Latvijā un atgrieztos jaunās darba vietās neviss aizplūstu nezināmā virzienā. Piekrītu, ka pašreizējā situācija "daudziem" ir izdevīga.
Varētu turpināt ilgi un dikti. Diezin vai kas mainīsies tuvākajā gadā :).
Nils ++++++++++1
Tiešām, piestādat tāmi, un tad jau manīs kas te lētāks.....
Droši vien pats raksta autors būs pēc tam viens no pimajiem, kas Sniegs par pieklājīgu samaksu savu palīdzības roku un pakalpojumus apmācībā, migrēšanai, uzturēšanai un supportā...varbūt jau SIA nodibinājis!
Buļla kaka tas O_o...
Par velti var pie krišņām aiziet paēst..... un beņčikus pīpēt...:)
betty rakstīja:
Nils ++++++++++1
Tiešām, piestādat tāmi, un tad jau manīs kas te lētāks.....
:) jebkurā gadījumā izdevīgāk un lētāk sanāk atvērtais kods. Ja par katru licenzi, katram datoram, par to naudu pieslēgtu datorspeciālistu pie datora, tad nodokļos vēl naudu dabūtu atpakaļ gan speciālistu būtu vairāk ;).
Par ~150 - 200 Ls (tas vēl rupji rēķinot, apmēram tik maksā kopā licenžu pakete +/- atņemot nodokļus) parādīt ierēdnim kur tagad atrodās viņam ierastās podziņas un izvēlnes. Kapēc gan nē?
Protams tas ir komplicēts un darbietilpīgs solis, bet no tā tikai mēs iegūtu. Vairāk plusu nekā mīnusu.
Zigis » Jaunmārupe no diena.lv 14:35
Pētījumi pasaulē rāda, ka liels ietaupījums ieviešot OpenOffice nav panākams, jo papildus līdzekļi aiziet uz esošo dokumentu pārnešanu, apmācbu un tml. Bet toties praktiski visa izdotā nauda paliktu Latvijā un mūsu situācijā, pie izteikti negatīvas bilances ar ārvalstīm, manuprāt, tas ir svarīgi
arī īsi un kodolīgi
pēc tā, cik aktīvi daudzi aizstāv iemeslu "esošo dokumentu pārnešanas izmaksas", jāsāk domāt, ka valsts iestādēs to publiski paredzēto dokumentu ir vismaz pāris miljoni... o_O
#137 Kas tev teica, ka publiskai lietošanai paredzētie ir vienīgie, kas jāpārnes? Un milzīgs dokumentu daudzums kā reiz ir viena no LV birokrātiskās sistēmas sliktākajām īpašībām.
#137 #138
Loģiska būtu sakarība - jo ātrāk pāries uz atvērtu standartu, jo relatīvi lētāk tas izmaksās.
Katru dienu simtiem jaunu dokumentu tiek saglabāti MS piederošajos formātos.
Pārslēgties nebūtu problēmas no Microsoft uz atvērtam programmatūrām. Kā vienu no labiem piemēriem varu nosaukt Vidzemes Augstskolu, kur uz lielāko daļu no to datoriem ir tieši Linux ar Open Office nevis Microsoft. Sākumā protams bija nelielas problēmas, bet tagad tās vairs nav. Ministrijas varētu aizbraukt izglītoties uz ViA.
Tāpat arī, kur mēs esam saviem klientiem ieteikuši aizvietot MS Office ar Open Office, klienti ir pateicīgi, ka varējuši ietaupīt pāris tūkstošus un par lietošanu nesūdzas. Jāsaka gan, ka pieradumam ir liels spēks, bet tas ir tikai laika jautājums.
Andrej, pamēģini nosūtīt rakstiskā veidā, būtu tomēr interesanti uzzināt ko ministre tev atbildētu.
Pieļauju, ka Latvijā ir cilvēku grupa, kam ir izdevīga šāds lietu stāvoklis. Manuprāt, kamēr nenomirs Birkavs, diez vai kaut kas mainīsies.