Datuve :: Elektronika: pastāvīgie rezistori

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 57

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 57

Datuve.lv video
Top.LV

Elektronika: pastāvīgie rezistori

Ievietoja: samurajs @ 2007.01.16 12:42  

Šajā rakstā tiks sniegts neliels ieskats populāro un bieži lietoto radiodetaļu - rezistoru parametros. Noskaidrosim to īpašības, iemācīsimies pēc ārējā izskata noteikt tipu, nominālo vērtību, pielaidi un maksimāli pieļaujamo izkliedes jaudu.
Plaša pielietojuma rezistori (tautā saukti arī par pretestībām) pamatā iedalās 2 lielās grupās - oglekļa (carbon) un metāla plēvīšu (metal film) rezistoros. Oglekļa rezistori parasti ir pelēkā, bēšā, vai zaļā krāsā; tie ir ļoti lēti. Metāla plēvīšu rezistori parasti ir sarkanā vai gaišzilā krāsā, un tie ir daudz kvalitatīvāki un stabilāki.

Ko dara rezistors? Ierobežo ķēdē plūstošās strāvas stiprumu. Liekā enerģija tiek izdalīta siltuma veidā, tāpēc, ja gaidāma ievērojamas jaudas izdalīšanās, jālieto atbilstošas jaudas rezistori un jāparūpējas par liekā siltuma aizvadīšanu (piem. nodrošinot labu gaisa cirkulāciju).
Pretestības vērtību un pielaidi mūsdienu standarta rezistoriem var noteikt pēc krāsu tabulas:


Tātad uz katra rezistora korpusa ir 4 vai 5 krāsaini gredzeni, no kuriem pirmie 2 vai 3 nosaka vērtību, nākamais - reizinātāju (skaitļa 10 pakāpi, ar kuru jāreizina vērtība) Rezultātu tad vienmēr iegūst omos. Tabulā ir mazliet savādāk, rezultātu iegūst arī kilo- un megaomos, bet tam nav principiālas atšķirības.

1000 Ohm = 1 KOhm; 1000 KOhm = 1 MOhm

Pēdējā gredzena krāsa nosaka pielaidi. Parasti ir zelta vai sudraba, kas atbilst 5% vai 10% pielaidei. Pēdējais gredzens no pārējiem vienmēr atdalīts ar atstarpi.
Izņēmums: gadās rezistori, kuriem ir pavisam tikai 3 gredzeni, nobīdīti vienā malā. Tādiem pielaide būs 20%.
Nominālu skala nav brīvi izvēlēta, tā atbilst standartiem E6-E192. Piemēram, rezistori ar 20% pielaidi atbilstoši skalai E6 tiek ražoti ar sekojošiem nomināliem:
1 - 1.5 - 2.2 - 3.3 - 4.4 - 6.8
Tālāk seko: 10, 15, 22, 33, utt.

Internetā ir sastopami grafiskie online kalkulatori, ar tiem ļoti ērti noteikt parametrus pēc krāsu kodiem.

Vēl ir sastopami arī vecā standarta rezistori ar uzdrukātu nominālu un pielaidi, pamatā NVS ražojumi. Šai gadījumā uzraksts satur 4-5 elementus: 2 vai 3 cipari nosaka nominālu, nākamais ir burts E vai R (omi), K (kiloomi) vai M (megaomi) - tas izpilda decimālā punkta lomu. Pēdējais ir burts, kurš norāda uz pielaidi; visbiežāk tas ir A =5%, B =10%, C =20%.

Piemēri: 47EB = 47 Ohm, 10% pielaide
K47A = 0.47 KOhm jeb 470 Ohm, 5% pielaide
4K7C = 4.7 KOhm, 20% pielaide
M47B = 0.47 MOhm jeb 470 KOhm, 10% pielaide

Čip-, jeb bezvadu, jeb miniatūrie SMD-rezistori - tos lieto datoros, mobilajos telefonos, utml. Tiem parasti nomināls uzdrukāts un sastāv no 3-4 cipariem, no kuriem pēdējais ir reizinātājs.

Piemēri: 221 = 22 x 10^1 = 22 x 10 = 220 Ohm
680 = 68 x 10^0 = 68 x 1 = 68 Ohm
332 = 33 x 10^2 = 33 x 100 = 3300 Ohm = 3.3 KOhm

Rezistoru max jauda parasti netiek norādīta uz korpusa, tā nosakāma pēc standartizētā korpusa izmēriem. Visbiežāk tiek lietoti 1/8W - 2W izstrādājumi. Pemēram 1/4W rezistora izmēri būs d=2.2x6.2 mm (bez izvadiem).

Vēl ir arī citi rezistoru tipi: maiņrezistori, pieregulēšanas rezistori (trimmeri), foto- un termorezistori, bet tas ir temats citam rakstam.

Papildmateriāli:
http://en.wikipedia.org/wiki/Resistor
http://www.doctronics.co.uk/resistor.htm
http://www.futurlec.com/Resistors.shtml

Saistītie raksti

Komentāri

#1 king999 @ 2007.01.16 17:54

Manas fizikas atziimes saka tev LIELU PALDIES :)

#2 urbis WWW @ 2007.01.16 17:59

tikai nevajag aizmirst, ka tagad induktivitātes arī ražo ļoti līdzīgas rezistoriem, kuru nomināli arī ir ar krāsu kodiem. un mazpieredzējušam elektroniķim patiešām būs grūti atšķirt tā pēc skata, ja uz plates nebūs norādīts L*

jautājums autoram: varbūt ir kādas stingri definētas atšķirības, kā atšķirt pēc skata vai R, vai L?

P.S. maiņrezistorus sauc arī par potenciometriem ;) kāpēc? droši vien tapēc, ka izmanto kāda parametra regulēšanai, mainot sprieguma potenciālu izvadam, kas saistīts ar slīdkontaktu.

#3 Johhans @ 2007.01.16 18:07

piekriitu urbimm....
kas ir R VAI L , labs raksts tikai shitas gan pietruuka ;)

#4 samurajs WWW @ 2007.01.16 20:06

#2 Ja pārdevējs gribēs - viņš spēs ieglaust droseli par rezistoru, nezinātājam garantēti:)
Bet ir pazīmes, pēc kurām var atšķirt L no R:
a) visu rezistoru izmēri ir standartizēti kā jau rakstīju... ja rezistoru barā pagadās kaut kas aizdomīgi atšķirīgs (L ir "resnāki" par R) tad nu ņemam testeri un izmēram vai atbilst.
b) L korpusa krāsa nekad nav kā R, man ir tādas koši salātzaļas droseles:)

#5 Osy @ 2007.01.16 23:05

Labs raksts, vēl derētu kautko uzcept par tranzistoriem, diodēm, kondensatoriem un droselēm :)

#6 johans.krabs @ 2007.01.17 00:19

Lai dzīvo fizika!

#7 Lafriks @ 2007.01.17 01:59

sweet :) Patieshaam ljoti labs raksts!!! :)

#8 brutalis-vertikalis @ 2007.01.17 09:06

Samurajs malacs!!!

#9 Artis7 @ 2007.01.17 15:09

Labs raksts! Patieshaam, vareetu veel kaut ko uzrakstiit par diodeem, kondensatoriem utt.

#10 arch_arch @ 2007.01.17 15:50

paldies par info, lietas zinaamas un ikdienaa vajadziigas. veel tikai neieklauti maņrezistori.

#11 rapid16 @ 2007.01.17 16:56

he he labs :)

#12 Kuraalis @ 2007.01.17 18:15

Jā tiešām par kondiškām, traņiem un vispār par elektronikas pamatiem vajag stipri vairāk rakstu

#13 samurajs WWW @ 2007.01.17 18:27

Būs vēl par elektroniku, tikai pēc kāda laiciņa! Ja kāds deg nepacietībā - use Google!:)

#14 Andris41 @ 2007.01.17 18:58

Ļoti derīgi. Arī linki pietiekami informatīvi. Tikai gadās ka dažas firmas marķē pēc saviem iekšējiem standartiem, kur var būt atšķirības.  Sevišķi nepatīkami ir kļūdīties ar reizinātāju. Vislabāk ja pie rokas ir multimetrs jeb testeris.

#15 mesls14 @ 2007.01.17 19:32

kautkas par ko no rita bija smiekligi palasit

#16 mmm @ 2007.01.18 10:40

eee samurajs, uzraksti tadu plashaku rakstu par musu visu miljotajiem tranzistoriem. Savadak materiali angliski diezgan gruti uztverami neelektronikjim :)

#17 samurajs WWW @ 2007.01.18 12:05

#16 eee... mmm... samurajs ir viens, bet jūsu ir daudz! Kāpēc tu nevarētu rakstu autoros iestāties un arī kaut ko uzrakstīt? Būs arī par tranzistoriem, bet jāpagaida.

#18 mmm @ 2007.01.18 15:07

neesu neviena lieta tik dzilji specializejies lai par kautko rakstitu. Negribas vel dumibas sarunat :)

#19 arch_arch @ 2007.01.19 17:12

neviens te nau pati pilniiba, meeggini tad jau pakomenteesim:)

#20 Maasters WWW @ 2007.01.20 17:32

Mmm.... tiešām noderīga informācija! :)
Paldies!

#21 skin @ 2007.01.20 23:02

Ļoti labs raxts, man tas palīdzēja saprast to vērtību noteikšanu. Gaidīšu ar nepacietību kad būs arī par tranzistoriem.

#22 Sunshine @ 2007.07.08 15:55

Kur tas buutu vajadziigs dziive, praktiski? jaunus rezistorus ievietot datoraa? :>

#23 parols @ 2007.07.08 22:45

uzraksti par atmiņas mikroshēmām man liekas ka to tiešām NEVAR atrast fizikas rokasgrāmatā......

#25 jurka @ 2007.09.16 19:11

rekords
:D:D:DDD