Datuve :: Elektronika: barošanas bloks

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 43

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 43

Datuve.lv video
Top.LV

Elektronika: barošanas bloks

Ievietoja: samurajs @ 2007.01.18 09:24  

Šajā rakstā apskatīsim vienu no svarīgākajām jebkura elektronikas izstrādājuma sastāvdaļām - barošanas bloku.
Šos strāvas avotus pēc darbības principa iedala 2 galvenajās kategorijās:
a) transformatora barošanas bloks
b) impulsu barošanas bloks
Mēs analizēsim tikai pirmo no tiem, jo impulsu shēmas ir visai sarežģītas un nespeciālistam nebūs saprotamas.

Klasisks transformatora barošanas bloka piemērs ir tīkla adapters, tāds droši vien mājās atradīsies katram.



Kas lācītim vēderā?


Vislielākā un vissmagākā detaļa ir transformators TR1. Tas sastāv no tērauda serdes, primārā tinuma (tas pieslēgts ~220V tīklam) un sekundārā tinuma (šeit iegūstam jau pazeminātu maiņstrāvas spriegumu). Serde - tā ir plānu elektrotehniskā tērauda plāksnīšu pakete, tās uzdevums ir koncentrēt elektromagnētisko lauku. Kāpēc nevar lietot monolītu metāla kluci plānu plāksnīšu vietā? Tāpēc, ka pie 50Hz maiņstrāvas serde pārmagnetizējas 100 reižu sekundē, un monolītā metālā virpuļstrāvas radītu lielus zudumus.
Nākošais shēmas elements ir taisngriezis VD. Tas izveidots no 4 diodēm, kuras ieslēgtas tilta shēmā. Pēc taisngrieža maiņstrāva jau ir pārvērtusies līdzstrāvā, bet tā ir pulsējoša. Ja mēģināsim ar tādu barot, piem. pastiprinātāju, tad neko vairāk par rūkoņu nedzirdēsim. Pulsāciju izlīdzināšanai lieto filtru - lielas kapacitātes (parasti vismaz 1000 mikrofaradi) elektrolītisko kondensatoru C1.

Bieži sastopami arī sarežģītāki tīkla adapteri:


Šim eksemplāram ir papildus izvadi no transformatora sekundārā tinuma, kas ļauj iegūt vairākus izejas spriegumus. Tāpat ir izejas sprieguma polaritātes pārslēgs un indikatora gaismas diode.
Visbiežāk lietotie plaša patēriņa tīkla adapteri ir ar izejas spriegumu 3 - 15 V, un max izejas strāvu 100 mA - 1 A.

Kas nosaka izejas spriegumu? Primārā un sekundārā tinumu vijumu skaita attiecība.
Kas nosaka transformatora (un visa barošanas bloka) max strāvu un jaudu? Galvenokārt transformatora tinumu vadu diametrs. Jo resnāki vadi, jo lielāka jauda, bet līdz ar to arī strauji pieaug izmēri un masa.

Tagad apskatīsim barošanas bloku plusus un mīnusus.

a) transformatora bloki: ļoti vienkārša konstrukcija, lēti, droši darbībā. Viegli panes 220 V sprieguma svārstības. Mazjaudas transformatori labi iztur īslaicīgu īssavienojumu izejā, lielākus var aizsargāt ar kūstošo drošinātāju.
Mīnusi: smagi, jaudīgākiem transformatoriem nepieciešams nodrošināt labu dzesēšanu. Spriegums izejā ir stipri atkarīgs no slodzes; parasti U aprēķina nominālai slodzei, tukšgaitā tas var būt ievērojami virs normas (un izraisīt elektronikas bojājumus). Piemēram Ķīnā ražotam 12 V 500 mA adapterim tukšgaitas spriegums sasniedz 20 V.

b) impulsu bloki: satur tranzistorus un mikroshēmas, uzbūve mēdz būt visai sarežģīta. Arī PC un TV barošanas bloks ir impulsu. Spēj nodrošināt lielas strāvas vērtības pie augsta lietderības koeficienta, izmēri un svars ievērojami mazāki kā līdzīgas jaudas transformatoru blokiem. Parasti izejas spriegums ir stabilizēts, un shēma aizsargāta pret pārslodzēm un īssavienojumiem.
Mīnusi: ļoti prasīgi pret 220 V ieejas sprieguma svārstībām, jebkurš pārspriegums var izraisīt bojājumu. Šie barošanas bloki nav universāli, katram pielietojumam tiek projektēti atšķirīgi.

Tīkla adaptera stabilizācija

Veikalos ir nopērkami daži stabilizētu adapteru tipi, bet vajadzības gadījumā katrs to var izdarīt pats. Rezultātā iegūsim stabilu spriegumu bez pulsācijām. Ja nestabilizēts spriegums bieži izraisa fonu audio aparatūrā, tad pēc modernizācijas tas pazudīs.
Visvienkāršāk lietot kādu L78 sērijas stabilizatora mikroshēmu, ja gribam stabilizēt (+) spriegumu, vai L79 - ja (-). Tādu ir visai daudz un atrodamas jebkurā radiodetaļu tirgotavā. Der arī Krievijas analogi KPEH5 - KPEH9. Visu šo mikroshēmu saraksts, to stabilizācijas spriegumi un citi parametri pieejami, piemēram, šeit
Izmaksas - zem lata, nekādi papildelementi nav vajadzīgi.
Minētajā avotā arī parādīti izvadu nosaukumi abām mikroshēmu sērijām: ieeja, izeja, korpuss. Populārākajiem L78 sērijas stabilizatoriem struktūrshēma un izvadu izvietojums skatāmi šeit:



L7805 stabilizē spriegumu 5 V līmenī, L7806= 6 V utt.
Jāņem vērā, ka mikroshēma bez pārkaršanas nespēj izkliedēt vairāk kā 1 W siltuma. Praksē parasti jālieto nelielu radiatoru (heatsink) vai alumīnija plāksnīti.

Informācija:
http://en.wikipedia.org/wiki/Power_supply
Laba, eksperimentiem piemērota, regulējama stabilizēta barošanas avota shēma:
http://www.aaroncake.net/circuits/supply.htm

Rakstā lietots 1 fotoattēls, uz kuru attiecas autortiesības. Autors: Mike1024

Saistītie raksti

Komentāri

#1 kirils WWW @ 2007.01.18 22:03

labs. zheel, ka lielaakajai daljai buus probleemas ar terminiem.

#2 asdfg @ 2007.01.18 22:04

Patīk šie tehniskie raksti. Paldies!

#3 Skyforger @ 2007.01.18 22:14

Labs pastaasti tagat kā var uztaisīt no maiņstrāvas uz līdzstrāvu kautkādu pārveidotāju

#4 Osy @ 2007.01.18 22:37

#3 a kas ta šis ir?

#5 rumis @ 2007.01.18 22:47

liidz -> mainj straava, to veel zinu :)

#6 Letiņš @ 2007.01.18 22:54

Tiešām labs raksts, vairak tādus.

#7 Lafriks @ 2007.01.18 22:55

Jā patiešām labs, bet kā iesācējam biki mazliet problēmas ar terminiem un līdz ar to grūti izsekot līdzi. Būtu svētīgi uzrakstīt kādu rakstiņu par to, kas ir kas un kā tas apzīmējas etc. Vai arī vnk kādu linku varbūt kāds var iedot. Uz sitienu kaut kā neko tādu labu nevarēju atrast.

#8 urbis WWW @ 2007.01.18 23:09

Kāpēc nevar lietot monolītu metāla kluci plānu plāksnīšu vietā?

tāpēc, ka zudumi būtu pārāk lieli. trafiņa serdē veidojas virpuļstrāvas. lai minimizētu šīs strāvas, tērrauds satur pietiekoši daudz silīcija un plāknes novieto tā, lai šīs strāvas būtu vismazākās. Jo plānākas plāksnes, jo mazākas virpuļstrāvas un mazāk zudumi.
magnētisma interci pie 50Hz nenovērosi...

#9 Kaitnieks @ 2007.01.18 23:18

Jautājums: Vai ir kaut kāds daikts, ar ko var izmērīt tās minētās strāvas pulsācijas, lai secinātu, vai vērts meklēt/taisīt stabilizatorus?

#10 urbis WWW @ 2007.01.18 23:21

Kaitnieks rakstīja:

Jautājums: Vai ir kaut kāds daikts, ar ko var izmērīt tās minētās strāvas pulsācijas, lai secinātu, vai vērts meklēt/taisīt stabilizatorus?

oscilogrāfs

#11 iewZm @ 2007.01.18 23:35

fantastiski. prieks uzzinat ko jaunu. taa tureet. cepuri nost autora priekshaa.. super!

#12 Kuraalis @ 2007.01.19 00:02

Skyforger rakstīja:

Labs pastaasti tagat kā var uztaisīt no maiņstrāvas uz līdzstrāvu kautkādu pārveidotāju

At to taisngriezi, tobish 4 diodēm saslēdz tā ka shēmā un tur kur diožu anodi ir kopā tur būs -, tur kur katodi tur + Vispār diodei tas trijstūris apzīmē strāvas plūšanas virzienu (pretējā virzienā tā strāvu nelaiž jo ir ļoti liela pretestība) Atceries: strāva plūst no anoda uz katodu. Principā tādi taisngrieži ir nopērkami gatavi, un daudzkur tādus var izmantot. Protams kvalitatīvus audiopastiprinātājus labāk ar surogātiem nepiesārņot. Bet tiešām, šī rakstu sērija daudziem ir noderīga. Tā turpināt

#13 velko @ 2007.01.19 03:33

Paldies autoram par ideju - adaptera modernizāciju. Žēl, ka pats līdz tam nebiju aizdomājies. Kā reiz pietrūka stabilizēts 5V barošanas bloks.

Vienīgais, ko autors nepieminēja, ka arī pēc stabilizatora derētu ielikt kondensatoru.

"Izdīrāju" vecā CD pleijera "lādētāju", uzdizainoju platīti, lai tur krenam un vēlvienam kondiķim vieta atrastos, tagad tik jācep augšā.

#14 samurajs WWW @ 2007.01.19 08:13

#13 Ja KPEH'u gribi likt, tad meklē KPEH5A, tikai tas bija uz 5 V. Kondiķis izejā vēlams, bet nav obligāts. Var izmantot to, ka parasti jebkurai ierīcei jau ir kondiķis pie barošanas izvadiem.

#15 arch_arch @ 2007.01.19 09:08

negribeetu piekrist teiktajam, ka jaudu nosaka ''Galvenokārt transformatora tinumu vadu diametrs. Jo resnāki vadi, jo lielāka jauda, bet līdz ar to arī strauji pieaug izmēri un masa.'' Vairaak vadu, vairaaki primaarie tinumi taa vareetu buut, bet kaa zinaams trafinnos strava izmanto tikai vada areejo dallu, tapee nau nepieciessams resns vads. vada diemetrs mainaams tikai lai nepaarkarstu, labu dzeseessanu trafinnss var buut mazinnss un kopakts. saliidziniet vecos Latvenergo trafinnus ar jaunajiem kas montejami uz stabiem, kurss tad peec raksta spriezzot ir jaudiigaaks? Izjaucat jaunaaka modella trafinnu, kaadi tinumi tur buus.

#16 urbis WWW @ 2007.01.19 09:17

#15: pareizi iebilsti :)
trafiņa izejas jaudu nosaka serdes šķērsgriezuma laukums.
vadu diametrs nosaka tinuma pretestību - tātad zudumus. tas ko tu minēji - skina efekts - kad strāva izmanto vada ārējo daļu, visvairāk izpaužas augstās frekvencēs (un impulsu barošanas blokos), bet pie 50 Hz to var neņemt vērā, jo praktiski visā vadā plūst strāva.

#17 samurajs WWW @ 2007.01.19 09:31

#15 Ej, nu ej...:) Tu nejauc augstfrekvences transformatorus ar parastajiem 50 Hz! Augstfrekvences- tur patiešām strāva izplatās pa vada ārpusi, tāpēc vadus bieži apsudrabo, lai labāka vadītspēja.
Ir formulas un nomogrammas, pēc kurām aprēķina transformatorus. Vadu diametri, vijumu skaits, serdes tips un jauda ir saistītas lietas, tur no pirksta neko izzīst nevar.
Neesu studējis jaunos trafiķus uz stabiem, bet ja tie uz toroidālām serdēm, tad varētu būt pat ļoti kompakti. Tikai dārgi un neremontējami.

#18 arch_arch @ 2007.01.19 09:53

Pareiz jau tu saki, ka vis ir saistiits, Hz, matriaals utt. taapee nevar apgalvot, ka ''Jo resnāki vadi, jo lielāka jauda''. Vienu parametru uzlabo un trafinnss paliek mazaaks, kompaktaaks utt.
Palasiet par taadu nakotnes tehnologgiju kaa supervadiitspeeja, atdzeseejot to passu trafinnu liidz noteiktai tempretuurai, iestaajas staavoklis kad vaidojas tunellveida efekt kad vispaar nau zudumu un pac trafs var buut pat lloti mazinnss.

#19 urbis WWW @ 2007.01.19 11:21

to īpašību metāliem zemās temperatūrās, kad aktīvā pretestība ir 0, sauc par supravadītspēju. tātad var samazināt vadu diametru, bet serdei tik un tā būs ierobežojumi, jo (ja nekļūdos) serdes taksturo ar maksimāli pieļaujamo magnētiskās plūsmas blīvumu, kas ir galējs skaitlis. tieši šis parametrs nosaka to, ka lielas jaudas transformatoriem serdei ir jābūt lielam šķērsgriezuma laukumam. kāpēc tāds parametrs ir? tāpēc, ka serde piesātinās, uzkrājot magnētiskā lauka enerģiju.

#20 gusc @ 2007.01.19 11:55

ka izvairities no spam aizsardzibas - es nevaru pievienot komentu?!

#21 samurajs WWW @ 2007.01.19 12:22

#20 Vai tad tu kā lietotājs esi reģistrējies? Patlaban tu esi "duhs" jeb "ghost", tādiem vispār nepienākas komentēt;)
#18 Nu itkā jau ir tā supravadītspēja, bet tas jau vairāk fizikas laboratorijām. Iedomājies pastūzi, kura trafiņš peld burkā ar šķidru hēliju:DDD
Par vadu diametru atkarību no jaudas- tas varbūt nav tīri zinātniski korekti, bet praksē pareizi. Vienreiz man sanāca tīt ap 100W trafiķi ar vairākiem sekundāriem tinumiem. Negāja serdē iekšā, tāpēc tīkla tinumam samazināju aprēķināto vada diametru par kādiem 50%. Nu, un vairāk par 50 W tad arī neizdevās izspiest, sāka neganti karst un kritās izejas spriegumi.

#22 urbis WWW @ 2007.01.19 12:35

pilnīgi pareizi - zudumi bija tik lieli, ka nevarēja sasniegt nepieciešamo jaudu, jo primārā tinuma pretestība bija pārāk liela.

#23 fs @ 2007.01.19 13:58

# 15-17 Skinefekts.
Tā kā inducētā strāva ir pretēja primārajai, tad tās magnētiskais lauks samazina
primārās magnētisko lauku. Inducētā strāva var kļūt pat tik liela, ka tās magnētiskais
lauks pilnībā kompensē primārās strāvas magnētisko lauku ķermeņa iekšpusē. Tādā
gadījumā ķermenī dziļāk iekšpusē nav ne magnētiskā lauka ne strāvas, un sekundārā
strāva plūst tikai šaurā slānī ķermeņa virsmas tiešā tuvumā. Šo slāni sauc par skinslāni.
Rezultējošais magnētiskai lauks arī iespiežas ķermenī tikai šī skinslāņa robežās. Šo
efektu sauc par skinefektu.
Līdzīga parādība novērojama vadītājos, uz kuriem ir liels spriegums (augstsprieguma līnijas). Pie lielām frekvencēm (mikroviļņi) vadītājs vienlacīgi karst visā tā tilpumā...

#24 _Edijs_ @ 2007.01.19 16:02

vareeji pierakstiit, kaapeec nevar izmantot vienu diodi. tas paradi iesaaceejiem rada jautaajumus. jo stradaa jau taapat. :)

#25 arch_arch @ 2007.01.19 16:11

paldies tev Andri Muižniek par info:)

#26 mshathlonxp @ 2007.01.19 18:32

Autors lāme un/vai nelatvietis, barokļus par adapteriem sauc :PP

#27 Nikss @ 2007.01.19 18:57

Skinefekts izpaužas tikai pie augstfrekvencēm. Augstsprieguma pārvadu līniju vadi nav ne apsudraboti ne kaut kādā citādā veidā pārklāti lai veicinātu vadu virsmas vadītspēju.
Vispār šajā rakstā apskatītas tēmas kurām būtu jāvelta atsevišķi raksti - nestabilizēti barošanas bloki, stabilizātori, pulsāciju filtri.
No stabilizātora pulsācijas nav atkarīgas. Pulsācijas var samazināt tikai un vienīgi ar filtru palīdzību. Ir divu veidu filtri - pasīvie un aktīvie. Aktīvos visbiežāk integrē pašā stabilizātorā.
Vispār barošanas bloki ir ļoti plašs temats ko tik īsā rakstā nevar apskatīt. Var teikt, ka barošanas bloki ir vesela zinātne. Šim tematam ir jāvelta vesela rakstu sērija - teorija, nestabilizēti barošanas bloki, stabilizātori, pulsāciju filtri. Atsevišķs temats ir impulsu barošanas bloki. Tāpat atsevišķs temats ir barošanas bloku aizsardzība.
Vispār šāda rakstu sērija būtu derīga tiem, kuri grib profesionālā līmenī apgūt šo tematu. :)))

#28 urbis WWW @ 2007.01.19 19:05

#27: tiem kas grib profesionālā līmenī - jāiet kursos vai arī RTU elektroniku studēt.

#29 Nikss @ 2007.01.19 19:10

#28: To var mierīgi arī pašmācības cēļā izdarīt. Tādā līmenī kā šajā rakstā aprakstīts neko labu panākt nevar. Iesācējiem labāk vairāk iegūt informāciju un mācīties vai griezties pie speciālista (profoesionāļa). :)

#30 urbis WWW @ 2007.01.19 19:13

#29: atkarīgs no iepriekšējā zināšanu līmeņa!

#31 Nikss @ 2007.01.19 19:14

#30: Piekrītu.

#32 samurajs WWW @ 2007.01.19 21:30

Patiešām šis temats, lai apgūtu pamatīgi, prasa arī pamatīgas zināšanas. Lietojiet Googli, lai uzzinātu vairāk!
Es rakstu speciāli datuvei, populārā, nevis zinātniskā formā.

#33 velko @ 2007.01.20 00:00

#14 Kur gan man to sovjetu brīnumu izrakt? Nosaucu viņu tā tikai tāpēc, ka visi man zināmie elektronikas speciālisti saukā šīs detaļas par kreniem.

Par kondensatoriem barošanas ieejā - šoreiz nav tas gadījums - vienmēr pie sevis "ņurdu", kad nākas kādu lieku detaļu "līmēt" prototipa shēmā, tikai lai nodrošinātu sakarīgu barošanu (līdz šim tur lodēju arī krenu). Izejas kondensators pašā barošanas blokā kā reiz noder.

Anyway, upgreidotais adapteris "up and running". Ieliku to pašu LM7805 (TO220 korpusā), Ls 0.25 @ Argus.

Šķiet, ka tie ķīniešu PCB dizaineri nav nekādi spicie - man uz tā paša plates laukuma (ar detaļām no vecās shēmas) atradās vieta vēl krenam, vēlvienam kondiķim un vēl briva vieta palika...

Pārdomas par rakstu sērijas turpināšanu: tagad derētu raksts par to, kā uztaisīt PCB. Citādi jaunie censoņi (salasījušies tavus padomus un manus "progress report") sabūvēs barokļus, kuriem "iekšā kautkas grab" ;-)

#34 mshathlonxp @ 2007.01.20 09:05

PCB uztaisīt baigi simple, gribēju aiz gara laika uztaisīt vienu priekšpastiprinātāja bloku, bet apstājos pie tā, ka nebija nekā, ar ko izurbt 1 mm caurumus...

#35 velko @ 2007.01.22 22:09

2. shēma ir 2 tiltiņi, kuru izejas saslēgtas virknē. Tāds joks nostrādā tikai, ja trafam ir 2 izolēti sekundārie tinumi, nevis 1 ar viduspunktu (kā 1. shēmā).

#36 urbis WWW @ 2007.01.22 23:12

piebilde vietā!

#37 kazus @ 2007.01.23 22:43

labs raksts veel taadus!

#38 Creative @ 2007.02.02 18:49

Mans draugs pats reiz tina nosvilušus barokļus ar krievu ražotu tinamo. Ķēpīgs, smalks process!

#39 marciz2 @ 2007.03.07 23:28

Skyforger rakstīja:

Labs pastaasti tagat kā var uztaisīt no maiņstrāvas uz līdzstrāvu kautkādu pārveidotāju

TRAFS+DIOŽU TILTS

#40 marciz2 @ 2007.03.07 23:33

Lafriks rakstīja:

Jā patiešām labs, bet kā iesācējam biki mazliet problēmas ar terminiem un līdz ar to grūti izsekot līdzi. Būtu svētīgi uzrakstīt kādu rakstiņu par to, kas ir kas un kā tas apzīmējas etc. Vai arī vnk kādu linku varbūt kāds var iedot. Uz sitienu kaut kā neko tādu labu nevarēju atrast.

JA MĀKI LASĪT RUSSIAN VARU PIESPĒLĒT LITERATŪRU.

#41 parols @ 2007.07.08 23:57

kāds nezin cik v stabilizācija ir L7905SV??? man vel ir L7805CV cik voltus kurs stabilizēs taisīsu barokli ar maināmām ampērām un voltāžu tik ļoti stabilu spriegumu vajag ....

#42 Andris41 @ 2007.07.09 14:22

Stabilizatori ar 79XX ir negativa sprieguma stabilizatori, ar78XX pozitiva. Pēdējie 2 cipari ir spriegums voltos. Ja grib regulējemu, tad jālieto LM317 kurš dod 1.5-37v pie 1.5A

#43 parols @ 2007.07.09 22:55

thnx pa modernajiem nezinu(man tik literatura pa padomju laiku pieejama)

#44 samurajs WWW @ 2007.07.09 23:58

@parols: atceries- integrālie stabilizatori spēj izkliedēt tikai 1W jaudu. Baroklis noteikti būs paredzēts lielākai jaudai, tāpēc neaizmirstam par dzesēšanu! Pieskrūvējam stabilizatoru pie alumīnija radiatora.

#45 parols @ 2007.07.10 00:05

pieskruvesu man tadi mazinji 5x10x1 cm un arī 50x50x5cm ar ventilatoru kuram lai skruve klat???
p.s. nezin kads kods ir diodei ar 0,01 A un cik tada maksatu
taisisu precizi piemerojamu barokli ...
zinu ka ja divas 0,01A diodes sasledz  paraleli iegust 0,02A
velos taisit no 0,01A lidz 2,00A barokli(daudz diodes) un vel super stabilu voltazu izmantosu ar 35V stabilizaciu cipus un liksu padomju rezistorus lai parslegtu voltazu(35,00V..0,01V )
bus loti apjomigs darbs bet gan jau bus ta verts :)

#46 witcat @ 2007.08.26 01:44

pilniigs bulshits, nevienam nevejadziiga teema.nevaru iedomaaties nevienu kas taisiis vai remontees sev fkin adapteri!!! krievu laikos - ok,bij lieta, tikai tad taisiija dafiga sarezgjiitaakas lietas un bija saprotama fi6ka. un kas man visvairaak patika - 1000mF un uz augshu.DA BLIN PARAADI MAN VIENU ADAPTERI KUR IR TAAAADS KONDENSATORS!! nezini - nevaig d&^%$

#48 dascujasas\asasd\asdas @ 2007.09.24 11:02

Kaitnieks rakstīja:

Jautājums: Vai ir kaut kāds daikts, ar ko var izmērīt tās minētās strāvas pulsācijas, lai secinātu, vai vērts meklēt/taisīt stabilizatorus?

jup nop jup nop

#49 faq @ 2007.10.02 03:53

un par ko es runaaju??? Nav veerts pat rakstiit, ciiniities, no vinjiem pat kotletes neiznaaks.

#50 ako @ 2007.10.04 09:50

Labs raksts.

#51 JDat @ 2007.10.09 19:36

uztaisam experimentu... piesleezam adapteri bez stavilidzaacijas pie UPS iekaartas normaalaa redzhiimaa ar slodzi (tad kas UPS straadaa no tiikla un neizmanto akiiti). nomeeram spriegumu uz spailes. tagad izraujam UPSim ienaakosho elektriibas vadu, lai saak straadaat no akiisha un veelreiz pameeram spriegumu. kaada ir strapiiba? kapeec? vai UPS var izmantot parastu iekaartu (pastiprinaataaju) baroshanai? kapeec?

#52 phirounded @ 2007.11.27 21:53

Šo spamu taču saraksta roboti, vai ne? Varbūt būtu arī Datuvei laiks ieviest kontroljautājumu, lai varētu pievienot komentāru (piemēram, lauciņā jāieraksta atbild uz blakus esošo jautājumu, teiksim, "cik ir trīs reiz septiņi?")?
Vai ielikt "verification image"...

#53 sony @ 2008.02.07 20:25

Ja būtu labāka aizsardzība pie reģistrācijas. Kur tieši ar random tekstu prasītu, lai ievada kādu vārdu, tad boti nemaz netiktu pie rakstīšanas iespējām.

#56 Brutto @ 2008.03.24 10:47

Atceros bērnībā, kad tēvs bija izjaucis vienu trafu (transformatoru, protams), lai pārtītu. Tad es noskatījos uz to milzīgo daudzumu tērauda plāksnīšu, no kā serde sastāv. Un arī kā viņš lika to visu atpakaļ.
Vēlāk, kad pats sāku kaut ko lodēt (man jau ar patika bezvadu sakari, kā manam tēvam - radiosportistam:) tad es izvēlējos tādas konstrukcijas, kur pēc iespējas mazāk būtu kāds tinums - spole, drosele...un šausminājos no tām šēmām, kur bija pilns ar tādām!:) Taču jebkurā raidītājā, pa kādai spolei ir.

#57 moa @ 2008.03.26 04:24

Brutto, par tām spolēm nav tiesa.
Tas atkarīgs kas tas par raidītāju un kadu vajag sasniegt jaudu.
Protams ja uzskatām arī taisnu vadu par spoli....

#58 Gustavo WWW @ 2008.03.30 10:25

man pārveidotājā bija drošinātājs,tas nodega.Vai kāds zina kur var tādus nopirkt?Vai kur var nopirkt pašu pārveidotāju,kas strāvu pārveido uz OUTPUT 18V stipru strāvu.

#59 Reco @ 2008.07.10 17:02

Vai var datora barošanas bloku izmantot manuāli - tas ir bez datora pievienošanas? Un ja var, tad kāda būtu vadu ( spraudņu ) saslēgšanas shema?

#60 AigarsIevins @ 2008.07.10 20:15

Uz 20/24pin jāsavieno zaļais ar jebkuru melno. Tad ieslēgsies pats.