Datuve :: Elektronika: kondensatori

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 56

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 56

Datuve.lv video
Top.LV

Elektronika: kondensatori

Ievietoja: samurajs @ 2007.02.09 20:13  

Kondensators ir elektronikas komponente, bez kuras neiztiek nevienā elektronikas shēmā. Šajā rakstā populārzinātniskā izklāstā tiks pasniegti kondensatora darbības pamatprincipi, galvenie šo izstrādājumu veidi, apzīmējumi un īpatnības.
Jebkurā shēmā kondensatorus apzīmē ar burtu C, to galvenais parametrs ir kapacitāte (jeb vienkāršāk sakot – energoietilpība), kuru mēra farados (F).

Kā aptaustīt faradu? Tā ir ļoti liela kapacitāte; ja 1 F kondensatoru uzlādēsim no kāda līdzstrāvas avota un pieslēgsim tam kabatas lukturīša spuldzīti – tā degs vairākas sekundes, bet gaismdiode (ar attiecīgu rezistoru) – pat minūtes.

Praksē tik lielas kapacitātes vajadzīgas visai reti, tāpēc par tehniskajām mērvienībām lieto mikrofaradu (1μF = 10-6 F), nanofaradu (1nF = 10-9 F) un pikofaradu (1pF = 10-12 F).
Svarīgs papildus parametrs ir maksimālais darba spriegums (to pārsniedzot, dielektriķis tiek (elektriski) caursists un kondensators iziet no ierindas). Ražo īpašus augstsprieguma kondensatorus, kuru raksturīgā pazīme ir sevišķi biezs dielektriķa slānis. Daži šo detaļu paraugi - titulattēlā. Elektrolītiskajiem kondensatoriem ir svarīga pieslēguma polaritāte.
Retāk lieto kapacitātes temperatūras koeficientu (tas nepieciešams, aprēķinot reālus svārstību kontūrus un termostabilas RC-ķēdes), maksimālo reaktīvo jaudu, zudumu leņķa tangensu (raksturo kondensatora kvalitāti) un dažus citus.
Principiālajās shēmās kondensatorus apzīmē ar šādiem simboliem:



Kondensatora uzbūve.



Kondensatora pamatsastāvdaļas ir 2 metāla plāksnītes, starp kurām novietots dielektriķis (dažos gadījumos tā lomu var izpildīt arī gaiss vai vakuums). Pie plāksnītēm – elektrodiem pielodē vai piemetina izvadus.
Materiāli, kurus izmanto: vadītājiem – galvenokārt alumīnijs (Al), sudrabs (Ag), elektrolītiskajiem lieto arī tantalu (Ta) un rubīdiju (Rb); dielektriķiem – keramiku un dažādas plastmasas. Senāku modeļu ražojumos vēl var sastapt papīra un vizlas dielektriķus.

Kondensatora darbības princips.

Ja kondensatoram pieslēdzam līdzstrāvu – tā plāksnes uzlādējas līdz strāvas avota spriegumam. Uz viena no elektrodiem izveidojas elektronu pārpalikums, uz otra - to iztrūkums. Kad avotu atvienojam – lādiņš uz plāksnēm saglabājas, jo elektroniem nav kur noplūst, lai iestātos līdzsvars. Cik ilgi – tas atkarīgs tikai no zudumiem dielektriķa slānī. Pieslēgsim kondensatoram slodzi – tajā īslaicīgi plūdīs strāva, līdz kondensators izlādēsies. Gandrīz kā akumulators, tikai šeit ķīmisko procesu vietā būs elektriskā lauka procesi.
Protams, lai kondensatoru uzlādētu, tiek patērēta enerģija; fizikas kursā var atrast formulas. Pietiks, ja pieminēšu, ka enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai uzlādētu elektrodus par 1 voltu, ir tieši proporcionāls kondensatora kapacitātei.
Kondensatora līdzstrāvas ekvivalentā pretestība ir bezgalīgi liela (vadītspēja ir 0), ja neņem vērā zudumus. Tāpēc līdzstrāva caur kondensatoru neplūst.

Maiņstrāvas gadījumā caur kondensatoru plūdīs strāva. Tās lielums būs proporcionāls kondensatora kapacitātei, maiņstrāvas avota frekvencei un tā spriegumam. Tātad šeit būs pareizs apgalvojums, ka kondensatora vadītspēju izraisa viens otram sekojoši uzlādes – izlādes procesi.

Kondensatoru veidi.

Keramiskie kondensatori (ceramic capacitors) raksturojas ar relatīvi nelielu kapacitāti un lielu maksimālo darba spriegumu, maziem zudumiem. Visvairāk tiek lietoti augstfrekvences shēmās – radio, TV u.c., kā arī shēmās ar lieliem spriegumiem. Šos kondensatorus ražo vienkārtainus (attēlā) un daudzkārtainus (konstrukciju skatīt pie SMD kondensatoriem).



Poliesteru jeb plēvīšu kondensatori (film capacitors) ir ar salīdzinoši vidēju kapacitāti, tos vairāk lieto, piem. audio tehnikā. Lai iegūtu lielāku elektrodu laukumu (un, protams, kapacitāti), tos izgatavo no folijas un satin rullītī. Par dielektriķi kalpo plāna plastikas plēvīte. Pēc izvadu pielodēšanas rullīti hermetizē ar epoksīda maisījumu. Šajā grupā ietilpst arī fluorplasta un polistirola kondensatori; tajos zudumi ir tik niecīgi, ka pēc uzlādēšanas lādiņš saglabājas nemainīgs vairākas stundas vai pat dienas.



SMD (chip) kondensatori ir keramisko kondensatoru paveids un tos visvairāk lieto ciparu tehnikā (un PC) impulsu traucējumu fitrēšanai. Šie izstrādājumi ir vislētākie mazās materiālietilpības dēļ, bet izceļas ar augstiem tehniskajiem parametriem. Attēlos – SMD kondensatora griezums un ārējais izskats montāžā.




Elektrolītiskie kondensatori raksturīgi ar to, ka par dielektriķi izmanto plānu Al oksīda slāni tieši uz folijas. Pie tam pusšķidrais elektrolīts izpilda (-) pola funkcijas.
Ar šādu tehnoloģiju var iegūt ļoti lielas kapacitātes pie minimāliem izmēriem un masas.
Elektrolītiskos kondensatorus visvairāk lieto zemfrekvences shēmās, skaņas pastiprinātājos, barošanas blokos un dažādos filtros. Visbiežāk sastopami polārie kondensatori, tiem mīnusa pols apzīmēts ar melnu vai krāsainu joslu visā korpusa garumā. Nepolāriem elektrolītiskiem kondensatoriem ir apzīmējums NP uz korpusa.
Visai plaši lieto arī tantala kondensatorus. Tie salīdzinājumā ar Al daudz mazāk zaudē kapacitāti laika gaitā („neizžūst”), un arī citi rādītāji ir labāki. Būtisks trūkums – ievērojami augstākas ražošanas izmaksas, un līdz ar to cenas.
Attēlā: 1 – ar elektrolītu piesūcināts papīrs
2,3 – Al folija
4 - izvadi



Vienmēr jāatceras, ka šī detaļa shēmā jāslēdz ievērojot polaritāti.
Elektrolītiskā kondensatora pieslēgšana maiņstrāvai vai pretējā polaritātē var izraisīt sprādzienu!

Tas izskaidrojams ar gāzu izdalīšanos elektrolītā, bet izstrādājuma korpuss vienmēr ir hermētisks. Autoram ir gadījies remontēt TV pēc šāda sprādziena. Iemesls – taisngriezī caursistas diodes (siltuma caursite - neatgriezeniska). Visa aparāta iekšpuse bija izklāta maziem folijas un papīra gabaliņiem. Stāvokli pasliktināja strāvu vadoša sārma elektrolīta klātbūtne; vairākas iespiedshēmu plates nācās noņemt, rūpīgi mazgāt un žāvēt.

Maiņkondensatorus lieto galvenokārt analogajā radioaparatūrā. Pēc konstrukcijas tos iedala izstrādājumos ar gaisa un ar cieto (plastikas) dielektriķi. Attēlos: maiņkondensators ar gaisa dielektriķi un mūsdienu radiouztvērēju maiņkondensatori:



Pieskaņošanas kondensatorus (trimmerus) lieto, lai sajūgtu ieejas un heterodīna kontūrus, fiksētu diapazonu robežas radiouztvērējos, pieregulētu gaitas precizitāti elektroniskajos pulksteņos u.c.
Attēlos: SMD un parastie trimmeri



Kondensatoru apzīmējumi.

Līdzīgi, kā jau apskatījām rakstā par rezistoriem, arī kondensatoriem ir vairāku veidu apzīmējumi. Keramikas un poliesteru kondensatoriem kapacitāti vienmēr nolasa pikofarados. Elektrolītiskajiem lielākoties tie ir mikrofaradi.

1. Krāsu kods



Šajā tabulā viss notiek pēc tāda pat principa kā rezistoriem, tikai nācis klāt parametrs „kapacitātes temperatūras koeficients”. Pielaižu krāsu kodi atšķiras no rezistoru kodiem!

2. Ciparu – burtu kods

Parasti lieto kombināciju 3 cipari + burts.
1.,2. cipari – kapacitātes vērtība
3. cipars – skaitļa 10 pakāpe, ar kuru jāreizina vērtība.
Burts – pielaide ( F=1%, G=2%, H=3%, I=5%, K=10%, M=20%) Ja pielaide nav normēta, vai ir standartizēta konkrētam ražotājam, tad šā burta nebūs.
Maksimālo darba spriegumu uzrāda kā atsevišķu skaitli. Ja tāda nav, tad spriegums ir standartizēts visai izstrādājumu grupai un tas jāmeklē ražotāja mājaslapā izstrādājuma specifikācijā. Parasti U(max) nav zemāks par 25V, vairumā gadījumu ar to pietiek.

Piemēri:
1. Keramikas kondensators, kurš redzams augšējā attēlā. Uz tā rakstīts:
473
YHZ
Tātad 47 x 103 = 47 x 1000 = 47000 pF = 47 nF
YHZ ir ražotāja kodi.

2. Poliesteru kondensators attēlu zemāk: Uzraksts
473K
250MPP
Tātad, tāpat kā iepriekš C = 47nF, bet ar +/- 10% pielaidi. Apakšējā rindā 250 – tas ir darba spriegums voltos, MPP – ražotāja kodi.

Elektrolītiskajiem kondensatoriem parasti C un U(max) raksturo pilni uzraksti, piemēram 100μF 25V.
Tantala kondensatoriem mēdz būt arī šādi:
106
+16
Tas jātulko 10 x 106 = 10,000,000 pF = 10 μF 16V, pie tam (+) zīme norāda plusa izvada atrašanos.

Pateicos urbis par sadarbību.

Saistītie raksti

Komentāri

#1 GRIZZLYBEAR @ 2007.02.10 11:38

Raksts vietaa! Paldies....! :)

#2 rapid16 @ 2007.02.10 11:39

wairaak!!!

#3 .:garais:. @ 2007.02.10 12:28

Diezgan izsmeļoši un pamatīgi! Paldies ;)

#4 programmer WWW @ 2007.02.10 12:35

Raksts labs! :) Vajadzēja pieminēt, ka dažiem elektrolītiskajiem kondensatoriem ir drošības ventilis, pa kuru var izvadīt radušos gāzi. Un šie modernie kondensatori tik traki nesprāgst kā veco laiku, jo viņiem parasti ir pus-iegriezta augša, kas atlec vaļā, kad izdalās gāze.

#5 Osy @ 2007.02.10 12:36

Tiešām ļoti izsmeļošs raksts!

#6 akels1443 @ 2007.02.10 12:38

Pieskaņošanas kondensatoram kaada ir uzbuuve???

#7 Janchik @ 2007.02.10 12:45

:D

#8 ups_man @ 2007.02.10 12:49

labs informācijai

#9 jaunais fans @ 2007.02.10 13:01

vispār - Samurajam nopieni raksti. Just go on!

#10 Ivchikx WWW @ 2007.02.10 13:15

Visiem šāda tipa rakstiem trūkst viens - informācijas kā reāli praktiski šādus te elektronikas elementus pielieto praksē. tb no sērijas "man uz galda mētājas kilograms ar visādiem elektronikas brīnumiem... ko es varu no tiem uzkonstruēt, saliekot tos kopā?"...

#11 mikus188 @ 2007.02.10 13:34

Ideali ,, ar sita raktsa palidzibu elektrotehnika laba atzime garanteta ......

#12 Mad182 WWW @ 2007.02.10 13:37

Liels paldies autoram! Pa lielākai daļai jau viss bija apmēram zināms, bet vienalga interesanti un noderīgi palasīt :)

#13 kurlandis @ 2007.02.10 14:36

IR jau labi, taču tiešām vajag daudz un dažādus piemērus, kur izskaidrots kādu funkciju katra detaļa katrā shēmā veic. Ceru, ka tad, kad tiks pabeigta šī rakstu sērija, tad tas neizpaliks. Paldies!

#14 samurajs WWW @ 2007.02.10 15:47

#10 Ivchikx, tev kauns būtu runāt, pats rakstu autors esi! Ņem un uzraksti kādu rakstu par šo tematu;) Es visu pagūt arī nevaru...

#13 Būs tas, ko tu gribi, bet ne uzreiz! Step by step...

#15 Maasters WWW @ 2007.02.10 19:45

Paldies! Ļoti noderīgi tiem, kas vel to nezin, piemēram, man :)

#16 pyro WWW @ 2007.02.10 20:32

samurajs - labs raksts - var redzeet cilveeks zin par ko runa iet :) cerams ka tiks turpinaats arii liidz praktiskaam nodarbeem :)

#17 ookk @ 2007.02.10 21:03

tikai nūģiem kas tāds interesē

#18 Nitro WWW @ 2007.02.10 21:05

ookk rakstīja:

tikai nūģiem kas tāds interesē

Oh realy? Tad kaapeec tu lieto nuugju lietas?

#19 shady @ 2007.02.10 21:53

ookk - Izsaku bridinajumu. Ja nepatik, tad ej uz sīrupa forumiem vai etc..
---
Un raksts ir tiešām ļoti labs!!! Neviens neko tādu LV neraksta..
Malacis!

#20 scAvenger WWW @ 2007.02.10 22:05

Raksts lielisks, vienīgi par elektrolītiskajiem kondensatoriem neliela kļūda - tos taisa nevis no rubīdija (Rb), bet gan no niobija (Nb).

#21 samurajs WWW @ 2007.02.10 22:23

#20 Rb oksīdu lietoja (varbūt tagad vairs nelieto? nestrīdos!) superlielas kapacitātes (>1F) kondensatoros.

#22 scAvenger WWW @ 2007.02.10 22:51

Diez vai superkondensatoros lieto sārmu metālu oksīdus (varbūt kļūdos, būs jāapskatās). Rutēnija (Ru) oksīdu gan lietoja, un vēl citus pārejas metālu oksīdus.

#23 asiic WWW @ 2007.02.10 23:56

visu cienju

#24 :) @ 2007.02.11 18:11

spridzinam kondensatorus :D

#25 4ava @ 2007.02.11 23:26

Eh Man pat tik smalki nemacija Rtk :D Bet nu liels paldie raxta   autoram. :)

#26 plazza @ 2007.02.12 12:13

Tikai nūģi atšķirībā no ookk saprot, ko nozīmē heterodīns...

#27 karuuzo @ 2007.02.12 12:55

:) rakstīja:

spridzinam kondensatorus :D

Es jau šito esmu izslimojis. Esmu pāris simtu kondiķu un diožu aizlaidis pie dieviem :) Izrauj lampai vadu, pielodē nabagu galā, izliec aiz loga, ieslēdzam lampiņu un blaukš :D
Tajā laikā vienīgā petarde, ko varēta normāli dabūt, bija hlapuška, vajadzēja kaut ko jautrībai :)

m

PS. Bet raksti toč labi. Kaut zinu, ka šitas man diez vai tuvākajā nākotnē noderēs, interesanti palasīties.

#28 Lafriks @ 2007.02.12 13:14

Super, žetons autoram! :)

#29 lifeisgood @ 2007.02.12 13:38

jauki, vismaz zināšu par kondensātoriem

#30 Didulis @ 2007.02.12 14:37

Par rezistoru un diožu funkcijām shēmās man bija skaidrs pēc vidusskolas fizikas, tādēļ cerēju te ieraudzīt info kādēļ kondensatori tiek izmantoti shēmās. Ja neskaita, ka ar kondensatora palīdzību var panākt, ka ķēdē ieslēgta gaismas diode brīdi pēc strāvas pieslēgšanas pati izdziest, es vairāk nespēju iztēloties. Jācer, ka nākotnē būs plašāks info par šo, kā autors sola.

#31 karuuzo @ 2007.02.12 15:07

Varu nedaudz mēģināt paskaidrot (tikai nepiesieties, gadus 10 neko neesmu darījis šai jomā :)

1) Maiņstrāvas (arī signāla) filtrēšanai, piem., audiosistēmās, rādžiņos, to jau visi saprata, nē?

2) Strāvas stabilizācijai, piem., barošanas blokos. Reāli pēc diožu tilta nāk maiņstrāva, kas mainās amplitūdā no 0 - n volti, ieslēdzot kondiķi, tas uzlādējas un, kad strāva samazinās, tā tiek kompensēta ko kondiķa, kad atkal nāk impuls, kondiķis uzlādējas utt. Tā iegūst mazāk svārstīgu strāvu (bet ne pārāk);
3) nezinu kā noformulēt, tipa, aizturei. Labs piemērs, kad izslēdz lampu, tā lēnām nodziest (tiešā slēgumā vairāk gan tas nostrādās ar diodēm, jo lampa ātri izēdīs, lampai tiek izmantots kāds papildus elements (tranis vai tiristors)). To var izmantot arī impulsa ģenerēšanai, uzliek slēgumā ar tranzistoru (arī tiristoru), kamēr kondiķis lādējas, strāva pazemināta un tranzistors ciet, kondiķis uzlādējas, tranzistors atveras - izlādējas, aizveras utt.

Shēmas meklējiet paši ;)

m

#32 mmm @ 2007.02.12 15:53

Un protams musdienu operativajaas atminjaas kur kondensators speej uzglabaat vienu bitu :)
Tiesa gan AMD stradaa pie z-RAM kur sadi brinumi nebuus.

(LU citigi klausijies)

#33 Andris41 @ 2007.02.12 17:41

Priekš "Kas ir Kas?" ļoti labi.

#34 iirisa @ 2007.02.14 15:19

Shis man tik ljoti atgaadina fizikas stundas :\

#35 Mad182 WWW @ 2007.03.11 17:38

Ja man ir norādītas kapacitātes, bet nav rakstīts, vai vajag keramiskos vai elektrolītiskos, tad tas ir vienalga?
Me tomēr visai noobīgs :(

#36 samurajs WWW @ 2007.03.11 21:30

#38 Shēmā vienmēr elektrolītiskos C īpaši apzīmē: (+) zīme pie attiecīgā izvada (skat. 1. attēlu)
Aizvietošana: elektrolītisko vietā nepolāros C (keramiskos, plēvīšu) var lietot vienmēr. Tas gan palielinās izmērus. Otrādi - tikai atsevišķos gadījumos.

#37 Mad182 WWW @ 2007.03.11 22:11

Skaidrs, paldies! Bet vietā, kur man nāk strāva no barošanas un nekas nemainās taču var likt elektrolītisko?
Un vēl viens jautājums, gan ne par kondensatoriem, bet pie viena - ja shēmā ir diodes 1N4001, vai tur drīkst likt 1N4002 ?

#38 samurajs WWW @ 2007.03.11 22:31

1N4002- 1N4007: jebkura no šīm derēs, jo lielāks numurs, jo lielāku sprostspriegumu iztur.
Barošanas filtrā protams ka liec elektrolītisko, tik (+) un (-) ievēro!

#39 Creative @ 2007.03.12 21:34

Ko ta vairāk, ka to pašu nejēdz!
Tēma uz goda!

#40 samurajs WWW @ 2007.03.13 10:25

#42 Cik tā darba uzcept rakstu, bet papriekš jāzin, vai mūsdienās vairs iespējams dabūt kādus materiālus?

Tātad, lai izgatavotu iespiedshēmas plati mājas apstākļos, vajag:
1.5-2 mm foliētu tekstolītu (vēlams no vienas puses)
FeCl3 kodināšanai (var aizstāt ar CuSO4 + NaCl ar sliktākiem rezultātiem, tad lietojam elektrolīzes procesu kodināšanai)
1.0-2.0 mm urbīšus
ūdensizturīgu tušu vai nitrolaku celiņu zīmēšanai.

#41 velko @ 2007.03.13 10:37

ūdensizturīgu tušu vai nitrolaku celiņu zīmēšanai.

Mūsdienās?

Manuprāt mājas apstākļos vienkāršākā un ātrākā ir gludekļa metode.

#42 Creative @ 2007.03.13 21:44

#45
Tradīcijas nenoveco! ;D

#43 Paulijs @ 2007.03.13 22:27

Interesanti palasiit..vareetu uielikt raxtu par vecaakiem kondensatoriem..es skatijos ..sheit tikai jauna principa kondensatori :)

#44 zila-pildspalva @ 2007.07.06 18:31

Atceros kā taisīju elektrošoku
no kondenstoriem.

#45 xakers16 @ 2007.08.24 17:16

būtu ļoti labi, ja kāds izskaidrotu kaut ko vairāk tieši par datoru kondensatoriem, rezistoriem, diodēm un visu pārējo :D

#46 savejais @ 2007.08.25 10:40

Ar ko datoru kondensatori atšķiras no kondesatoriem?

#47 parols @ 2007.11.04 15:50

kur lai noperk maiķondensatorus?

#48 samurajs WWW @ 2007.11.04 17:24

#51 Datoru kondensatori: keramiskie parasti ir SMD (bezkorpusa). Elektrolītiskie - tādi pat kā visur.
#52 Vislabāk sameklē kādu vecu padomijas radio bēniņos un izvelc no tā to murķi. Tiem katra sekcija parasti maināma apm. 5-300 pF robežās.

#49 fizikaDavis @ 2008.01.24 08:45

i love it <3

#50 emoGinc! @ 2008.01.24 08:47

LoL! nūģi, labāk aizejat uzkurīt zālīti un izbaudat dzīvi, nevis šitādus sūdus lasat!

#51 fizikaDavis @ 2008.01.24 08:48

eu  tu emoGinc! te nav nekāds publiskais Emocionālais čats! ;D

#52 emoGinc! @ 2008.01.24 08:50

manuprāt fizikaDavis neko nejēdz par kondensatoriem un kur nu vēl par fiziku kopumā. vienīgais šo lietu saprot fiziķis Reinītis L!!! (cvg 4ever)

#53 martiny1989 @ 2008.01.26 15:25

Izsmeļošs raksts. tnx. :)

#54 GH @ 2008.06.13 13:17

Laikam aizmirsi par backup kondensātoriem?

#55 moa @ 2008.06.14 09:41

Reāli pēc diožu tilta nāk maiņstrāva, kas mainās amplitūdā no 0 - n volti, ieslēdzot kondiķi, tas uzlādējas un, kad strāva samazinās, tā tiek kompensēta ko kondiķa, kad atkal nāk impuls, kondiķis uzlādējas utt. Tā iegūst mazāk svārstīgu strāvu (bet ne pārāk);


Pēc diožu tilta nāk pulsējoša līdzstrāva, ne maiņstrāva.
Ja kapacitāte ir pietiekami liela kondensātoram, tie pīķi ir salīdzinoši labi nogludināti.
Taisnu sprieguma diagrammu tā protams nepanākt, bet bieži vien šāds pielietojums attaisnojas tā vienkāršībā un ātrajā montāžā.

Par to elektrolītisko kondensātoru spridzināšanu, esmu izklaidējies krievu laikā pats arī:)
Bet kad labojot vienu maģi(nepamēriju pirms ieslēdzu) dabūju ar to čaulīti pa pieri, jautri nebija jo piere bij pušu.
Rakstā bija minēts, ka pie 1F kapacitātes spuldzīte degs pāris sekundes - gribētos teikt, ka tomēr ilgāk.

Vēl labs joks ir uzlādēt kādu 0,1 mikrofaradu kondiķi uz kādiem voltiem 150-300 un pašam to neizlādējot pamest draugam ar saucienu "Ķer!" un pēc tam ātri mukt:D

Man pirmais ekperiments, kurš beidzās ar gājienu pie skolas direktora vispār bija kronis visam:
Aprīkoju skolotājas krēslu nedaudz prikolam, divi vadiņi ar galiem uz āru vietā kur sanāk kājas uz kanti un āķīsi kur iekarināt uzlādētu kondensātoru.
Man toreiz bija līdz 2 mikrofaradi uz 400V.
Nezinu līdz kādam spriegumam tas bija uzlādējies, bet ja skolotāja apgāza rakstāmgaldu lecot augšā, maz nebija.
Protams tādus jokus vairāk neatkārtoju jo no fātera atrāvos pamatīgi.
Tā kā tas notika jau 30 gadus atpakaļ, tagad varu pastāstīt ar:)

#57 sdfg @ 2009.09.14 12:36

batcap.net