Mana Datuve
Forums
Ieskaties
Raksti
Logitech izziņo īpaši plānu tastatūru iPad mini 4
Televīzija, ko katrs var atļauties 9
VIRŠI-A uzstāda pirmos jaunākās paaudzes sūkņus DUS - modernākos Austrumeiropā 7
Microsoft paziņo par jaunā Office customer preview pieejamību 1
Panasonic palīdzēs izstrādāt Skolkovas “gudrās pilsētas” koncepciju Krievijā 2
Canon izlaiž četrus PIXMA daudzfunkciju printerus ar jaunām programmatūras funkcijām 12
Kibernoziedznieki aktīvi izmanto olimpisko spēļu tēmu 10
LG laidis klajā jaunus IPS monitorus ar CINEMA SCREEN dizainu un MHL savienojamību 6
Video: pirms svētkiem aicina parūpēties par mobilajiem telefoniem 9
Nedēļas skaitlis: 23% mazo un vidējo uzņēmumu Eiropā zaudē datus kiberuzbrukumu rezultātā 18
Android ļaunprogrammatūra dod priekšroku «piparkūkām» un «saldējumam» 3
Latvijas IT uzņēmumu izstrādātajiem produktiem liels eksporta potenciāls 7
Jaunie Canon tīkla skeneri nodrošina integrāciju ar biznesa lietojumprogrammām reāllaikā 3
Festivālu laikā smilšu iedarbības rezultātā palielinās telefonu bojājumu skaits (ar video) 3
Ieskats RAID masīvu uzbūvē
Gandrīz ikviens pieredzējušāks datorlietotājs kaut reizi ir dzirdējis par RAID masīviem. Jau krietni mazāks lietotāju skaits māk konkrēti paskaidrot kas ir RAID un kādam nolūkam to izmanto. Un tikai retais vidusmēra datorlietotājs zin, ka pastāv daudz un dažādi RAID masīvu veidi un spēj tos aprakstīt, un zin kādam nolūkam tos izmanto. Tā kā latviešu literatūras par šīm konstrukcijām internetā ir ļoti maz, tad izveidoju nelielu ieskatu populārāko RAID masīvu uzbūves īpašībās, izmantošanā un struktūrā. Tiem, kuri nezin, kas tad ir RAID varētu palīdzēt termini.lv skaidrojums, RAID masīvs ir divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem cietajiem diskiem. Kārtojuma RAID diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
RAID 0
RAID 0 sadala visus datus vienlīdzīgi pa diviem vai vairāk diskiem. RAID 0 masīvā netiek uzglabāta paritātes informācija. Svarīgi atzīmēt, ka RAID 0 nebija viens no oriģinālajiem RAID līmeņiem un tas nenodrošina datu atgūšanas iespēju. RAID 0 masīvu parasti izmanto, lai paātrinātu disku darbību, taču to iespējams izmantot arī lai izveidotu lielus virtuālos diskus, izmantojot mazus cietos diskus.
RAID 0 masīvu iespējams izveidot no dažāda izmēra cietajiem diskiem, taču ietilpība, kas tiks pievienota masīvam ar katra nākamā cietā diska pievienošanu būs vienāda ar mazākā cietā diska ietilpību. Piemēram, ja 120 GB disks tiek apvienots RAID 0 masīvā ar 100 GB disku, tad masīva ietilpība būs 200 GB : Izmērs = 2*min(120GB, 100GB) = 2*100GB = 200GB.
RAID 0 masīvā, protams, ir iespēja apvienot arī vairāk kā divus cietos diskus, taču datu drošība masīvā samazināsies ar katru nākamo pievienoto disku šim masīvam. RAID 0 drošība ir vienāda ar katra cietā diska uzticamību, kas izdalīta ar cieto disku skaitu masīvā. Tas nozīmē, ka datu drošība RAID 0 masīvā ir apgriezti proporcionāla cieto disku skaitam tajā - tātad masīvs, kas veidots no diviem cietajiem diskiem ir tikai uz pusi tik drošs, cik viens cietais disks. Ja pastāvētu 5 % iespēja, ka cietais disks tuvāko 3 gadu laikā var sabojāties, tad divu disku RAID 0 masīvā, šī iespējamība būtu : 1 - (1 - 0.05)^2 = 0.0975 = 9.75%.
Iemesls RAID 0 datu mazajai drošībai ir tas, ka failu sistēma ir izvietota pa visiem cietajiem diskiem. Ja viens no tiem vairs nedarbojas, failu sistēma arī nespēj darboties ar tik lieliem datu zaudējumiem. Tā kā arī dati ir sadalīti pa visiem diskiem, tad arī to atgūšana nav iespējama, ja kāds no masīva diskiem nedarbojas. Protams, dati var tikt atgūti ar dažādām speciālām lietojumprogrammām, taču, tie pilnīgi noteikti būs nepilnīgi un bojāti.
Lai gan bloka izmērs tehniski iespējams viena baita lielumā, tas visbiežāk ir 1024 baitus liels. Tas dod iespēju diskiem darboties neatkarīgi vienam no otra, kad dati tiek lasīti no diska vai rakstīti uz tā. Datu pārraides ātrums masīvā būs vienāds ar visu disku ātrdarbību summu, ko ierobežo vienīgi RAID kontroliera ātrums.
RAID 0 izdevīgi izmantot lielu NFS serveru uzstādīšanai, operētājsistēmās, kurās ir ierobežots disku skaits, kā arī dažādās spēļu sistēmās.
RAID 1
RAID 1 masīvs izveido precīzu datu kopuma kopiju uz diviem vai vairāk diskiem. Tas ir ļoti noderīgi gadījumā, ja datu nolasīšanas ātrums un datu drošība ir svarīgāki faktori par datu glabātuves ietilpību. Šāds masīvs var būt tikai tik liels, cik liels ir mazākais cietais disks dotajā masīvā.
RAID 1 masīvi ir ļoti drošs datu uzglabāšanas veids. Statistika rāda, ka pilnīgs datu zudums RAID 1 masīvā iespējams mazāk kā 0.0005 % gadījumu. Tā kā visi dati eksistē vismaz divās kopijās, katra uz sava cietā diska, tad lasīšanas ātrums ir atkarīgs no kopiju skaita - jo vairāk kopiju uz cietajiem diskiem, jo ātrāk notiks datu apstrāde. Proti, RAID 1 masīvs, kurā ir divi cietie diski, var datus nolasīt no divām dažādām vietām vienlaicīgi, taču jāatzīmē, ka ne visi RAID 1 masīvi to spēj. Lai palielinātu masīva ātrumu, rekomendē katram cietajam diskam izmantot savu kontrolieri. Daudzi vecāki IDE RAID 1 kontrolieri informāciju nolasa tikai no viena diska pārī, tāpēc to ātrums nekad nebūs lielāks par konkrētā cietā diska datu nolasīšanas ātrumu. Ir arī tādi RAID 1 kontrolieri, kuri nolasa informāciju no abiem diskiem vienlaicīgi, lai salīdzinātu datus un izlabotu iespējamās kļūdas.
RAID 2
RAID 2 masīvs datus dala pa bitiem (nevis blokiem), un izmanto Hamminga kodu, lai labotu radušās kļūdas. Kontrolieris diskus sinhronizē, lai tie darbotos perfektā tandēmā. RAID 2 masīvā iespējams sasniegt ļoti augstus datu pārraides ātrumus. Šis ir vienīgais oriģinālais RAID masīvs, kuru vairs mūsdienās neizmanto. Hamminga (7,4) koda (četri biti, kas satur datus + trīs paritātes biti) izmantošana dod iespēju RAID 2 masīvā saslēgt 7 diskus, no kuriem 4 izmanto datu glabāšanai, bet 3 kļūdu novēršanai.
RAID 2 ir vienīgais RAID standarta masīvs, kas automātiski spēj atgūt precīzus datus no bojātiem bitiem. Citi RAID masīvi arī spēj noteikt viena bita datu bojājumus, vai labākajā gadījumā rekonstruēt zudušos datus, taču tie nav spējīgi atgūt paritātes bitu un datu bitu uzbūvi bez cilvēka iejaukšanās.
Ir iespējama situācija, kad kļūdas rodas vairākos bitos pēc kārtas, taču šādi gadījumi ir ļoti reti. RAID 2 spēj noteikt vairāku bitu bojājumus, taču nespēj tos labot. Pašreiz komerciāli RAID 2 masīvi vairs netiek izplatīti.
RAID 3
RAID 3 masīvs izmanto baitu dalījumu un atsevišķu disku, kurā glabājas paritātes informācija. RAID 3 praktiski izmanto ļoti retos gadījumos. Viens no RAID 3 masīva lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šis masīvs nespēj veikt vairākas darbības vienlaicīgi. Tas tāpēc, ka jebkurš datu bloks būs novietots uz visiem masīvā esošajiem cietajiem diskiem, līdz ar to jebkurai I/O operācijas veikšanai būs nepieciešama visu cieto disku darbība.
RAID 4
RAID 4 masīvs sadalīts blokos un tam ir atsevišķs disks, kurā glabājas paritātes informācija. Tas nozīmē, ka katrs masīva disks ir spējīgs darboties patstāvīgi tikai tad, ja datu apstrādei nepieciešams tikai viens bloks. Ja diska kontrolieris to atļauj, tad RAID 4 masīvs var darboties ar vairākām darbībām vienlaicīgi. Praktiski RAID 4 masīvs ir ļoti līdzīgs RAID 5 un RAID 3 masīviem, tikai tas neizmanto sadalīto paritāti un tas izmanto bloku sadalījumu nevis baitu sadalījumu. RAID 4 masīva minimālais cieto disku skaits ir 3.
RAID 5
RAID 5 masīvs izmanto bloku sadalījumu un paritātes dati tiek sadalīti pa visiem cietajiem diskiem. Arī lai izveidotu RAID 5 masīvu kā minimums nepieciešami 3 cietie diski. Lai gan ir arī atsevišķi gadījumi, kad RAID 5 masīvu var izveidot no 2 cietajiem diskiem, šadu konstrukciju izmanto ārkārtīgi reti.
Bloku kopumu, ko veido viens bloks no katra diska, kas atrodas masīvā, sauc par "stripe". Ja kāds cits bloks vai bloka daļa, tiek ierakstīta tajā pašā "stripe", paritātes bloks (vai daļa no paritātes bloka) tiek pārrēķināta un pārrakstīta. Kad tiek veikta parasta datu nolasīšana, RAID 5 masīvs nenolasa paritātes blokus, jo tas būtu lieki un samazinātu masīva ātrdarbību. Paritātes bloki tiek nolasīti tad, ja datu sektora nolasīšana nav iespējama CRC (cyclic redundancy check) kļūdas gadījumā. Šajā gadījumā sektors, kas atrodas atlikušajos datu blokos, relatīvi nemainīgā pozīcijā tiek izmantots, kai rekonstruētu bojāto sektoru. Paritātes bloki no veselajiem diskiem tiek matemātiski sakombinēti ar datu blokiem no veselajiem diskiem, lai atgūtu datus no bojātā diska. To biežāk sauc par Interim Data Recovery Mode.
Dators saprot, ka viens no cietajiem diskiem ir bojāts, taču tikai tādā līmenī, lai operētājsistēma būtu spējīga par to pabrīdināt datora administratoru - programmas, kas atrodas datorā par diska bojājumu nav informētas. Gan datu nolasīšana, gan rakstīšana masīvā acīmredzami turpinās, taču ir manāmi samazinājies datu pārraides ātrums. Arī RAID 4 masīvs izmanto šo datu atgūšanas metodi (interim data recovery), taču tā ir laikietilpīgāka nekā RAID 5 masīva veiktā - kad CRC un paritāte atrodas cietajā diskā, kurš ir bojāts, tad aprēķini netiek veikti, taču RAID 4 masīvā, ja kaut viens no datu diskiem bojāts, aprēķini tiek veikti visiem diskiem.
RAID 5 datu nolasīšanas ātrums ir gandrīz tikpat labs, cik RAID 0 masīvam pie tikpat daudz diskiem. Iemesls kāpēc RAID 5 ir nedaudz lēnāks par RAID 0 ir tas, ka RAID 5 masīva diskiem pie datu nolasīšanas ir jāizšķiro paritātes bloki,jo tos RAID 5 masīvā nelasa pie parastas datu nolasīšanas.
Paritātes dati aizņem viena masīva cietā diska ietilpību (līdzīgi kā RAID 4 masīvā: RAID 5 masīvā paritātes dati ir izkliedēti pa visiem masīva diskiem, bet RAID 4 centralizē visus paritātes datus vienā masīva diskā, taču paritātes datu apjoms ir vienāds abiem masīviem). RAID 5 datu uzglabāšanas apjoms vienāds ar (N - 1)*Smin, kur N ir kopējais cieto disku skaits masīvā un Smin ir mazākā masīva cietā diska ietilpība. Teorētiski cieto disku skaits RAID 5 masīvā ir neierobežots.
RAID 6
RAID 6 papildina RAID 5 pievienojot papildu paritātes bloku. Tas izmanto bloku dalījumu ar diviem paritātes blokiem, kas izkliedēti pa visiem masīva diskiem. RAID 6 masīvs nebija viens no oriģinālajiem RAID masīviem.
RAID 6 masīvu neefektīvi izmantot tad, ja masīvā jālieto mazs skaits cieto disku, taču kad masīvs kļūst lielāks un tam pievieno vairāk cietos diskus, ietilpības zudums kļūst mazāk nozīmīgs un iespējamība, ka divi diski pārstās darboties vienlaicīgi kļūst lielāka. RAID 6 ir aizsargmehānisms pret vairāku disku bojājumiem, bet viena diska zaudētos datus vienmēr ir iespēja atgūt.
RAID 6 masīva kopējo ietilpību aprēķina pēc formulas (N - 2)*Smin, kur N ir kopējais cieto disku skaits masīvā un Smin ir mazākā masīva cietā diska ietilpība. RAID 6 masīvs salīdzinoši lēni veic datu rakstīšanas operācijas, kas saistīts ar vēl viena papildu paritātes diska aprēķiniem.
Avoti: Wikipedia , TechTutorials
Saistītie raksti
Komentāri
#2 StyleZ
WWW @ 2007.10.01 20:15
Beidzot labs raksts par sameeraa populaaru teemu!
Bet ;))
1)
Lai gan bloka izmērs tehniski iespējams viena baita lielumā, tas visbiežāk ir 512 baitus liels.
Eeem, par kaadiem blokiem tu runaa?
Parasti Block size vai Stripe size ir 64 vai 128KB
EDITED: Skaidrs, tu no wikipeedijas laikam tulkoji, tur neskaidri ir cita doma pateikta..
2) Lasot par, piemeeram, RAID5, pat man bija vairaakas reizes jaapaarlasa, lai iebrauktu ideju, pateicoties tiem sarezhgjiitajiem terminiem, taa kaa mirstiigajam laikam shaa vai taa par to paliks diezgan tumsha bilde
Nu kopumaa skaisti, nemaz to nepopulaaro raidu darbiibas principus nezinaaju..
#3 faq
@ 2007.10.01 20:19
Labi iztulkots, vieniigi veel vareetu piebilst par paritaati, domaaju daudzi, kuru sevishkji neinteresee shii teema neiebrauks. Variants ir, kad uz 3 diska tiek glabaata cheksumma. Parity bits stradaas peec paara vai nepaara paarbaudes. (odd or evan).
#4 R0B1S
WWW @ 2007.10.01 20:19
StyleZ rakstīja:
Beidzot labs raksts par sameeraa populaaru teemu!
Bet ;))
1)Lai gan bloka izmērs tehniski iespējams viena baita lielumā, tas visbiežāk ir 512 baitus liels.Eeem, par kaadiem blokiem tu runaa?
Parasti Block size vis Stripe size ir 64 vai 128KB
EDITED: Skaidrs, tu no wikipeedijas laikam tulkoji, tur neskaidri ir cita doma pateikta..
2) Lasot par, piemeeram, RAID5, pat man bija vairaakas reizes jaapaarlasa, lai iebrauktu ideju, pateicoties tiem sarezhgjiitajiem terminiem, taa kaa mirstiigajam laikam shaa vai taa par to paliks diezgan tumsha bilde
Nu kopumaa skaisti, nemaz to nepopulaaro raidu darbiibas principus nezinaaju..
Paldies par labojumu - RAID 0 bloka izmērs ir vienāds ar 2 cietā diska sektoru lielumu, tātad 512*2=1024 Baiti jeb 128 KB (tieši kā norādīji)...
#5 R0B1S
WWW @ 2007.10.01 20:21
faq rakstīja:
Labi iztulkots, vieniigi veel vareetu piebilst par paritaati, domaaju daudzi, kuru sevishkji neinteresee shii teema neiebrauks. Variants ir, kad uz 3 diska tiek glabaata cheksumma. Parity bits stradaas peec paara vai nepaara paarbaudes. (odd or evan).
Zinu - te jau vēl vispār ļoti daudz varētu rakstīt, lai pilnīgi jebkuram iesācējam būtu skaidrs, taču tad raksts sanāktu nu ļoti garš. Domāju, ka nevienam nebūs īpašu problēmu saprast kas ir paritāte jau pēc šī teksta konteksta...
#6 #7 StyleZ
WWW @ 2007.10.01 20:24
veel biku vizuaalais materiaals arii naaktu pa labu, vismaz linki uz bildiiteem :)
#8 faq
@ 2007.10.01 20:31
Robis, iespeejams mana kljuuda, bet es tekstaa sevishkji neiedziljinaajos, nebiji izdaliijis atsevishkjus apakshparagraafus utt. Biju paarliecinaats, ka esi tikai aprakstiijis raid masiivu uzbuuves principus, ne datu glabaashanas/dubleeshanas principus. Mana vainiigs. Vajag izlasiit. pirms komentee. Bet par to ""....raksts paaraak garsh..." vareetu nepiekrist. Kaadreiz kad bija navalom briivaa laika, drukaaju manuaaljuis pa 10k pikseljiem. Vaevaa, galvenais, ka esi kaadu procentu spamotaaju +- apgaismojis.
#9 
#10 Tomy
@ 2007.10.01 22:34
Ja šeit pie katra RAID arr veida pieliktu klāt arī bildīti, tad būtu pavisam jauki :]
gadrīz nesapratu, kā piem ja nav raid mātes platie, ar kaut kādas karetes palīdzibu arī var.
#13 StyleZ
WWW @ 2007.10.01 23:57
sh rakstīja:
#12 - desktop mātes platēs iebūvētie RAID kontrolieri ir bezjēdzīga padarīšana.
Laikam nekad muuzhaa RAID'u darbiibaa neesi redzeejis, ja shaadi runaa..
varēji vēl pieminēt, ka ir tādi nested raid levels, t.i. hibrīdi RAID - tipa RAID 0+1, 1+0, 10, 30, 5+0, 6+0 u.c.
Kādas savu sistēmu (OS) tur uz RAID0? Un cik tad praktiski šāds velk līdz kaut kas nobrūk?
#16 StyleZ
WWW @ 2007.10.02 12:57
#18
Man maajas kompim XP staav uz Raptor'u RAID0. Vairaakkaart jau esmu teicis, ka aatruma atshkjiriiba ir milziiga. Visi procesi notiek ~3x aatraak.
StyleZ rakstīja:
#18
Man maajas kompim XP staav uz Raptor'u RAID0. Vairaakkaart jau esmu teicis, ka aatruma atshkjiriiba ir milziiga. Visi procesi notiek ~3x aatraak.
Es te lasīju vienā manuālī ka RAID 0 var taisīt arī uz vienu HDD!
A, kas tev par raptoru 36GB, 72GB? un cik?
#19 StyleZ
WWW @ 2007.10.02 14:35
2x36GB Raptor'i sisteemai.
Par to, ka var likt raidu uz viena diska tev taisniiba. Tik, kaa jau logjiski vareetu izdomaat, jeegas no kaut kaa taada ir apalja "0" :)
#20 #21 StyleZ
WWW @ 2007.10.02 14:57
Eehmm, ne par to staasts :)
1) Tu teici, ka FAKE RAID's ir bezjeedziigs. Kaa tas var buut bezjeedziigs, ja tas stipri uzlabo performanci un/vai datu droshiibu.
2) Neviens neko nesaka par Haardwaarisko raidu un taa paaraakumu, taa ir cita teema
3) Kaapeec tu te veel iepini softisko RAID'u?
#22 BrightRay
@ 2007.10.02 16:16
StyleZ rakstīja:
2x36GB Raptor'i sisteemai. :)
Paklau tev tie skaistuļi netaisa baigo troksni? Bija tāda doma tieši šitādus jūgt kopā, bet tā kā esmu sistēmbloku taisījis tā, lai tas būtu maksimāli kluss, negribētos ka tas pāraug par buldozeru :(
#23 Fedja
@ 2007.10.02 16:28
StyleZ visi procesi 3x aatraaki nekaa ar 7200 disku jeb tiem pashiem Raptoriem?
Vnk domaaju, vai ir veerts 2x 250 Seagate Barracuda 7200.10 likt RAID. Vai guvums buus ieveerojams, aatrdarbiibas zinjaa...
#25 StyleZ
WWW @ 2007.10.03 17:31
#26
Ar to troksni ir taa, ka dzirdami tie diski ir tikai pie milziigas noslodzes (peedeejo reizi tas bija taisot Random Read/Write testu, kur tie griezaas ar pilnu slodzi) un tad tarkshkjeeshana ir speeciiga. Ikdienaa (arii pie programmu instaleeshanas un failu paarvietoshanas) skanjas zinjaa tie performee kaa parasti SATA diski. Taa kaa par vinju troksni es atceros tik tagad, kad juus to pieminat.
#27
Daliijums uz parastas Desktop maates plates ar standarta SATA300MB/s kontru ir aptuveni taads:
1) Viens 7200RPM disks - kopeeshana, rakstiishana, lasiishana, pieejas laiki kaa jau parastam diskam
2) Viens RAPTOR's - kopeeshana, rakstiishana, lasiishana, pieejas laiki par ~30% labaaki
3) Divi 7200RPM diski ieksh RAID0 - kopeeshana, rakstiishana, lasiishana par preciizi 100% aatraaki kaa vienam 7200RPM diskam, pieejas laiki paliek tie pashi kaa vienam 7200RPM diskam
4) Divi RAPTOR'i ieksh RAID0 - kopeeshana par ~10% aattraaka kaa 7200RPM RAID0, rakstiishana, lasiishana par preciizi 100% aatraaka kaa vienam 7200RPM diskam (kontroliera ierobezhojums), pieejas laiki par ~30% mazaaki kaa vienam 7200RPM diskam
5) Triis 7200RPM diski ieksh RAID0 - bezjeedziigi aatruma zinjaa, jo aatrumi nepalielinaas bet pieejas laiki gan.
6) Triis RAPTOR'i ieksh RAID0 - nav ne jausmas, kas no shitaa vareetu sanaakt, jo nav man veel viena diska, ko notesteet. Ja kaadam ir kaads lieks uz testa laicinju vareetu aiznjemties :)
#27 mist
@ 2007.10.03 19:56
3) Divi 7200RPM diski ieksh RAID0 - kopeeshana, rakstiishana, lasiishana par preciizi 100% aatraaki kaa vienam 7200RPM diskam, pieejas laiki paliek tie pashi kaa vienam 7200RPM diskam
Kā var nebūt vērts?
Varēja jau arī bišku no praktiskās puses pieiet. Piemēram, ka sava kompī dabūt raidu.
#31 ^*^
@ 2007.10.05 15:59
VR rakstīja:
Varēja jau arī bišku no praktiskās puses pieiet. Piemēram, ka sava kompī dabūt raidu.
Nopērc RAID kontrolieri vai mātes plati ar iebūvētu RAID kontrolieri, vismaz 2 cietos diskus, pieslēdz visu, palaid konfigurācijas programmu. Vēl var nākties arī draiverus Windows'am iebarot.
#32 Gynarz
@ 2007.10.05 16:32
... kād laiciņ man divi Western Digital 80Gb/8Mb SATA2 cietņi ir saslēgti RAID0... es nemāku vairs bez RAIDa dzivot...!!!!
#33 eregi
@ 2007.10.06 02:12
Nezinu, nezinu, škīet, ka nav jau šī tēma nekāda 'ūberīgā', jo pašam ir bijusi ar raid saskarsme, gan SW gan HW, nemaz neuzskatu sevi par baigo ģeniju. Bet raksts labs. :)
#36 rt25
@ 2007.10.08 15:29
Nu, man ilgu laiku bija RAID0 no WD2500KS. Ja neskatās uz HDtune testiem, kas parāda, ka vidējais lasīšanas ātrums pieaug apmēram par 90%, tad kopējo ātrdarbības pieaugumu tik lielu nevar novērot, bet, ielādējot lielas progas, laiks samazinās tomēr ievērojami. Arī logu un biroja programmu failu atvēršana notiek ātrāk. HDtune testā vidējais lasīšanas ātrums šiem diskiem ir apmēram 92 MB sekundē. Vienam diskam laikam bija ap 50.
Gribējās, protams, vēl ātrāku kustēšanos, tādēļ nopirku 2x Raptor 74 GB 16 MB, bet iznāca neliels aplauziens.
Ja WIN ieinstalējās daudzsološās 11 minūtēs (ar veco raid0 vairāk nekā uz pusi ilgāk), tad HD tune testos vidējais lasīšanas ātrums bija tikai 107 MB sekundē! Tātad lasīšanas ātrums pieauga tikai par 16%.
Parasti darbojoties ar kompi, īpašu atšķirību nejūtu starp šiem raidiem, varbūt tikai mazliet.
Izmantoju MSI K8 platē iebūvētos divus kontrolierus, kuri acīmredzot ir šķērslis vidējā lasīšanas ātruma pieaugumam, jo kaut kur dzirdēju, ka tā caurlaidība, ja tā var teikt, vispār ir tikai 100 MB sek. Vienīgi tad es nesaprotu, kā var iegūt 107?
Starp citu, loti interesenti ir papētīt atšķirības grafikos (vakarā varbūt iemetīšu) - ja RAID ar WD2500KS līkne noliecas no 126 MB/sek līdz apmēram 70 MB/sek, tad raptoru raidam tā ir taisne, ar dažiem pāris asiem kāpumiem līdz 140 MB/sek. Varbūt kāds var pasakidrot, kādēļ tā?
Vēl jautājums - nopirku arī PCI sata raid kontrolieri, kurma caurlaidība ir 150 MB/sek. Varbūt, ka ir vērts pārslēgt sistēmas raid uz PCI, ja esmu pareizi sapratis, ka plates iebūvētajam kontrolierim ir tikai 100 MB/sek?
Nesaprotu tikai kā tad var būt tie 107 MB/sek uz plates kontroliera?
#37 StyleZ
WWW @ 2007.10.08 15:53
107MB/s var buut iislaiciigs boost's, taa pat kaa gadaas ar tiikla karteem, kas uz sekundes simdalju izdzen cauri teiksim 13MB/s, tik pat labi taa programma var kljuudiities. Nekur jau nav rakstiits, ka tavam dzelzim buus tieshi 100MB/s taa caurlaidiiba, teoreetiski tak tur var izlidot cauri vairaak datu. Un Raptoram ieksh HDTune tie raadiitaaji uz beigaam nenokriitaas tieshi pieejas laiku deelj, kurus, protams, ietekmee jau mineetie 10000 apgriezieni.
P.S. Izmeegjini to PCI kontru un padalies ar rezultaatiem, gribaas redzeet, vai tas ir reaali :)
#38 rt25
@ 2007.10.08 16:23
Tur jau tā lieta, ka 107 ir vidējais, bet uz sekundes simtdaļu izdzen 140.
Man ir kārdinājums pamēģināt izlaist caur to lēto PCI kontru (pagājušo nedēļ nopirku pa 11 Ls, uz kuras uzstellēju disku, kur glabāju svarīgāku info:)), vienīgi bažījos, vai varēšu windu uzinstalēt, jo, piemēram, uz 3. un 4. sata spraudņa sistēmas disku nevar uzlikt - pie instalācijas bļauj, ka partīcija neatbilst windows vajadzībām, vai kaut kā tā. Un intuīcija saka, ka ar to kontru varētu būt līdzīgi.
Vai, vienkārši pārspraužot sata vadus no plates sata portiem uz kontroliera portiem, WIN varēs palaist?
#39 StyleZ
WWW @ 2007.10.08 16:57
Nee, RAID's buus jaabuuvee no jauna. CItam kontrolierim ir citi draiveri.
raids ir laba lieta. tie, kas ir iebuuveeti maates deelii ir taads easy liimenis, jo taapat visu perfomanci uztur cpu un ram. tas vairaak ir logjisks raid1. raid 0 ir vispaar sviests. to var likt, ja nu dikti vajag par 30% aatraaku diska perfomanci tieshi uz IO operaacijaam. par raid 5 runaajot, tad tas ir taads kompromiss starp aatrumu un droshiibu. visvairaak tas atmaksaajas, ja ir daudz disku. (vairaak par 4). uz 3 diskiem nav jeegas likt raid5 (te un vispaar domaats ir tikai home pc). ja dikti nav kur likt naudu tad ir jaataisa raid 1+0.
te vien mineeja, ka raid5 gadiijumaa paritaate tiek glabaata uz treshaa diska. taa gluzhi nav. paritaate tiek sadaliita pa visiem diskiem
#41 rt25
@ 2007.10.09 16:04
Klau, man plates specifikācijā norādīts, ka Transfer rate is up to 150MB/s, vai tas nenozīmē, ka teorētiski varētu sastellēt diskus, lai vidējais lasīšanas ātrums būtu šie 150MB/s? Jaunākām platēm vispār ir 300MB/s. Tad es nesaprotu, kādēļ atsevišķs raid kontrolieris ir labāks, nekā iebūvētais?
#45 John
@ 2007.10.09 23:27
Paniekojos ar 2 gab Samsung 500 GB(SATA2) : WD Raptoriem 74 GB(SATA1) ieksh HD tune raptori bija nedaudz aatraaki. bet ne tik daudz aatraaki lai es buutu gatavs par vinjiem maksata taadu naudu. Iespeejams vajag labu sata kontrolieri nevis iebuuveeto. Troksnis no Raptoriem bija OJojoj...
Starpiiba veel bija caur kuru no SATA raid kontrolieriem uz maatenes sleedz Silicon vai Intel. viens testos vilka sviitru otrs ziimeeja kardiogrammu.
#46 rt25
@ 2007.10.10 08:51
Piekrītu Tev, tādēļ nepieciešama vai nu labāka (jaunāka) plate, vai arī atsevišķs raid kontrolieris. Un tad jau starpība varētu būt kādi 40% starp parasto un raptoru raidu.
Mani interesē, vai parasts PCI kontrolieris būtu labāks par platē iebūvēto attiecībā uz RAID. Pats arī varētu par to pārliecināties, taču nav laika čakarēties visu dienu ar WIN pārinstalēšanu un attiecīgo progu uzlikšanu, konfigurēšanu, kas nepieciešamas ikdienā:)
#47 StyleZ
WWW @ 2007.10.10 09:25
#52
Ko tu njemies? Nobekapo esosho windu, uzmet pliku uz jaunaa RAID'a vietaa, palaid paaris testus un miers. Ja nepatiik, atliec aptpakalj veco!
#48 
#50 
#52 Vuvka
@ 2007.10.23 22:08
Jautājums, kādu RAID likt ja uz datora ir viens cietais disks (HD160JJ), pašlaik strādā bez RAID instalācijas?
Iepriekš pateicos par atbildi!
#53 StyleZ
WWW @ 2007.10.23 22:16
ar vienu disku nevar raidu taisiit. Vai tieshaam izlasot rakstu, tu veel nenonaaci liidz shaadam secinaajumam? Taa kaa nopeerc ka nu veelvienu taadu pashu un tad buuvee peec vajadziibas
#54 Vuvka
@ 2007.10.23 22:29
Sapratu ka ar vienu nevar, taču dators man startējas nevis no cietā diska bet gan no CD instalācijas!!!
#61 neko tu neesi sapratis , uz viena diska var ljemonu raidu sataisiit , un biezhi to arii izmanto (protams, nejau "mega" IT datuves guru ) spogulja raidu lai veidotu diska partiicijas kopijas - taa sauktos snapshootus. Un galvenais - ir ljoti maz HW raid contorlieru - lielaakaa dalja , ja ne visi piejamie, ir software (konfigurejaas biosa , straadaa uz procha reekjina ) un ir pat leenaaki nekaa iistie softare raidi - lasi datuvi , teeree naudu + bonuus kljuusti tupaaks
#56 Vuvka
@ 2007.10.23 23:06
Man vajadzīgs lai ielāde sāktos no cietā nevis no CD ar Win XP. Cietajam SATA pieslēgums (sarkanais kabelis), nejau vecais IDE. Ja tas naviespējams tad tā arī sakiet.
P.S.
nejau man tas RAID svarīgs vienkārši apnīk gruzīties no HD. Ar labvakaru.
Viņam vienkārši vajag windu uzinstalēt. Izskatās, ka puisis darbojas ar kādu Live CD.
#60 Vuvka
@ 2007.10.25 18:38
Labvakar!
Tas nav Live CD, bet gan vienkarši parasts Win XP pro
instalācijas disks. Dators pie ielādes uzkaras neatrod cieto disku ar OS. Tāpēc lai ielādēdots BIOSĀ uzliku startēties no CD (ar instalācijas disku). Jo kā sapratu bez cieta diska kontroliera instalācijas nekas nesanāks, tāpēc prasīju kādu RAIDu likt jo datoram ir viens cietais (jau no veikala)ja būtu divi neprasītu.
bet vai var kombinēt divus raid cietos failiem un vienu bez raid operētājsistēmai?
#65 
#66 davispuh
@ 2007.11.05 15:24
raksts ir labs, bet par to daudz plašāk var izlasīt angliski.
Pats arī domājupirkt vel kādu cieto un likt RAID
rt25 rakstīja:
Nu, man ilgu laiku bija RAID0 no WD2500KS. Ja neskatās uz HDtune testiem, kas parāda, ka vidējais lasīšanas ātrums pieaug apmēram par 90%, tad kopējo ātrdarbības pieaugumu tik lielu nevar novērot, bet, ielādējot lielas progas, laiks samazinās tomēr ievērojami. Arī logu un biroja programmu failu atvēršana notiek ātrāk. HDtune testā vidējais lasīšanas ātrums šiem diskiem ir apmēram 92 MB sekundē. Vienam diskam laikam bija ap 50.
Gribējās, protams, vēl ātrāku kustēšanos, tādēļ nopirku 2x Raptor 74 GB 16 MB, bet iznāca neliels aplauziens.
Ja WIN ieinstalējās daudzsološās 11 minūtēs (ar veco raid0 vairāk nekā uz pusi ilgāk), tad HD tune testos vidējais lasīšanas ātrums bija tikai 107 MB sekundē! Tātad lasīšanas ātrums pieauga tikai par 16%.
Parasti darbojoties ar kompi, īpašu atšķirību nejūtu starp šiem raidiem, varbūt tikai mazliet.
Izmantoju MSI K8 platē iebūvētos divus kontrolierus, kuri acīmredzot ir šķērslis vidējā lasīšanas ātruma pieaugumam, jo kaut kur dzirdēju, ka tā caurlaidība, ja tā var teikt, vispār ir tikai 100 MB sek. Vienīgi tad es nesaprotu, kā var iegūt 107?
Starp citu, loti interesenti ir papētīt atšķirības grafikos (vakarā varbūt iemetīšu) - ja RAID ar WD2500KS līkne noliecas no 126 MB/sek līdz apmēram 70 MB/sek, tad raptoru raidam tā ir taisne, ar dažiem pāris asiem kāpumiem līdz 140 MB/sek. Varbūt kāds var pasakidrot, kādēļ tā?
Vēl jautājums - nopirku arī PCI sata raid kontrolieri, kurma caurlaidība ir 150 MB/sek. Varbūt, ka ir vērts pārslēgt sistēmas raid uz PCI, ja esmu pareizi sapratis, ka plates iebūvētajam kontrolierim ir tikai 100 MB/sek?
Nesaprotu tikai kā tad var būt tie 107 MB/sek uz plates kontroliera?
Man ir radies jautājum sakarā ar RAID, ceru, ka kāds varēs palīdzēt.
Esmu iegādājies serveri ar 3 cietajiem diskiem. Man ir svarīga gan drošība, gan ātrdarbība. Lai to panāktu, man laikam vislabākais būtu RAID 5, vai es pareizi sapratu? Nākotnē man noteikti būs nepieciešamība palielināt cieto diku skaitu. Vai pietiek ar to, ka piesprauž klāt to un viss? Cik sapratu, ka dati tiek sadalīti pa visiem diskiem. Kas notiek tanī gadījumā, ja tiek pieslēgts vēl viens disks?
P.S. Līdz šim neesmu saskāries ar RAID, tāpec arī tik muļķīgs jautājums
Teicams darbs.