Datuve :: Neliels ievads elektronikā - 1. daļa

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 20

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 20

Datuve.lv video
Top.LV

Neliels ievads elektronikā - 1. daļa

Ievietoja: Installer @ 2004.09.16 20:32  

Šajā rakstā apskatīsim elektronikas pamatus - loģiskos elementus, to apzīmējumus un darbības principus. Par elektronikas pamatelementu var uzskatīt tranzistoru, to uzbūve ir samērā vienkārša un to pielietojums ir ļoti plašs. Tranzistori bieži asociējās ar pastiprinošajām ierīcēm, bet tos ļoti bieži izmanto kā elektroniskus mikroslēdžus kā piemēram mikroprocesoros.

Elektronika būtība apvieno gan analogtehniku, gan cipartehniku.
Analogtehnikā informācija tiek uzskatīta kā fizikāls lielums, mērījumi satur informāciju skaitļu veidā. Par analogu signālu tiek uzskatīts tāds signāls, kurš ierobežotā laika posmā, noteiktā mērapjomā var būt izteikts ar bezgalīgi dažādu vērtību skaitu.
Ciparu tehnikā informatīvie lielumi ir ierobežotā laika posmā, vai noteiktā mērapjomā un var pieņemt galīgi noteiktu vērtību skaitu. Veicot aprēķinus, jāpiebilst, ka analogos signālus apstrādā ar fizikālām likumsakarībām, bet ciparu signālus ar matemātiskām likumsakarībām.
Mūsdienās ļoti izplatītas ir integrālās shēmas, tās ļauj ne tikai samazināt izmaksas, bet arī izmērus, šajā rakstā apskatīsim loģiskos elementus, kas arī ir uzskatāmi kā integrālās shēmas. Pamatā visa elektronika sastāv no pieciem pamat-loģiskajiem elementiem, tos dažādi saslēdziet ir iespējams izveidot dažādas elektroniskas ierīces, vēlāk apskatīsim kā var izveidot kādu no tām.
Kā vienkāršākais un viss biežāk izmantojamais loģiskais elements ir NE-loģiskais elements (negācija) NOT, sarunvalodā šo elementu sauc par invertoru.





Aplūkojot impulsa diagrammu (laika diagrammu) var redzēt kā ieejas signās tiek "invertēts", tādējādi izejā padodot pretēju signālu.
Invertors ir vienīgais loģiskais elements, kuram ir tikai viena ieeja, pārējiem elementiem to kā minimums ir divi, toties izeja vienmēr ir viena.
UN-loģiskais elements (konjunkcija) AND





Kā redzams impulsu diagrammā, tad izejā loģiskais "1" tiek padots tikai tad, kad abu ieejas signāli ir "1". Šo elementu izmanto tā sauktajās nosacījuma sistēmās, kad ir nepieciešams atļaut kādu darbību tikai tad, ja ir izpildījušies divi vai vairāki nosacījumi vienlaicīgi.
Vai-loģiskais elements NOR



Šis elements darbojas pēc līdzīga principa kā Un-loģiskais elements, tikai kā redzams impulsu diagramma, tad šoreiz sakrītot ieejas signāliem "0", izejā arī tiek padota "0". Šos elementu izmanto tāpat nosacījuma sistēmām, tikai ar atšķirību, ka pie nosacījuma, ka signāli sakritīs, tiks veikts pretējs process un izejā tiks padota loģiskā "0".
Vai-Ne-loģiskais elements NOR



Šis elements pēc būtības ir elementa Vai un invertora hibrīds, jo



kā redzams diagrammā, tad pie vienādiem ieejas signāliem, šajā gadījumā "0" izejā tiek padots loģiskais "1". Kā jau minēju raksta sākumā, visa pamatā ir tranzistori, to var aplūkot principiālajā shēmā



Un-Ne-loģiskais elements NAND



tāpat kā Vai-Ne elements, šis ir Un, invertora hibrīds, atiecīgais elements pie vienādiem ieejas signāliem "1" izejā dod loģisko "0"



Nākošajos rakstos aprakstīsim tādas lietas kā trigerus, skaitītājus, taimerus, šifrētājus, kodētājus un skaitīšanas sistēmas. Vēlāk būs arī piemēri kā pašam mājas apstākļos izgatavot kādu elektronisku ierīcu (piemēram elektronisku pulksteni).

Komentāri

#1 AnetiX @ 2004.09.17 09:32

Tas viss ir ļoti labi un jauki, tikai jūs varētu papublicēt, kur dabūt visas tās mikroshēmas, jo man jau sāk trūkt rāciju ko izārdīt. ;)

#2 BigArchi @ 2004.09.17 10:26

Kur to visu esi mācijies? Mums RVT ta pasniedz Elektroniku, ka es nevaru saprast kurā stundā īsti esmu un ko man vēlas ieskaidrot? Slikti pasniedz, to ir atzinusi ļoti daudzi audzēkņi!

#3 VR @ 2004.09.17 10:49

Lidz šim es ar elektroniku sapratu to kas te tiek saukts par principiālajām shēmām. Mani vairāk ineresē loģiskā elementa sakars ar principiālo shēmu.

#4 justus @ 2004.09.17 11:21

ja grib vairaak ko uzzinaat sveetiigi ir panjemt kaadu graamatu, sajaa rakstaa viss aprakstīts virspusēji.
Nav aprakstīts kā katrs elemets tiek realizēts, kaut vai visvienkāršākajā veidā, lai veidotos izpratne cilvim, kas saskāries ar jēdzienu
loģiskais elements, pirmo reizi.

#5 Jazz @ 2004.09.17 12:10

Man šisi viss ir tumša bilde, bet autors ir pacenties un uzdrošinājies kautko tādu uzrakstīt! Vareni!

P.S. AnetiX - nomējos par Tavu komentāru :)

#6 android @ 2004.09.17 12:12

Šādi raksti tiešām ir ļoti vērtīgi! Tā turpināt !

#7 oh @ 2004.09.17 12:51

Pusvadītāju teorija jau sen aprakstīta dažādās elektronikas grāmatās, piem., E.Vainovska uzrakstītā grāmatā "Pusvadītāju elektronika", 1985.g., no 200.lpp. Protams, to visu var atrast ļoti daudzās grāmatās un žurnālos visdažādākajās valodās, kā arī dažādos Internet resursos. Kādā meklētājā jāieraksta vārdu "circuits" un tad piedāvātajos reusrsos varēs atrast ļoti daudz interesanta. Šī informācija tiem, kuri vēlas meklēt un mācīties. Īstenībā tādas lietas māca (vai jāmāca vismaz nedaudz) vidusskolas fizikas kursā (arī dabaszinību kursa 10.kl.), jo 11.klases kursā ir iekļautas tēmas par pusvadītāju fiziku. Bet - vai un kā nu kurš to fiziku mācās un arī māca ... Tomēr labi, ka kāds arī šeit ieliek tādu materiālu. Kādam jau noderēs!

#8 oollee WWW @ 2004.09.17 13:05

Gribēju tikai piebilst, ka šis ievads ir nepieciešams, jo šīs zināšanas būs vajadzīgas nākošajos rakstos, kuros tiks dotas pamācības kā izveidot sadzīvē nepieciešamas lietiņas, piemēram, winamp podziņas uz datora kastes, mirgojošas lampiņas mūzikas pavadībā u.t.t.

#9 SpiegS @ 2004.09.17 13:24

patiesiibaa jau dereetu arii siikaaka infa par sheemas savaakshanu - tb peec kaadaam formulaam un kaadaa seciibaa jaapreekjina sheemas elementu parametri ...

#10 justus @ 2004.09.17 13:49

Spiegs gribi siiku infu? aizej uz pilseetas bibleni, vai atvelc kaadu e-booku un vareesi lasiit kameer kirbis kuupees!

#11 illegal @ 2004.09.17 15:05

ee.. shitaadu es jau sen gaidiiju :) un gaidiishu arii turpinaajumus. baig labaa lieta!

#12 wraith @ 2004.09.17 19:36

Heheee, kāds beidzot pacenties par delžiem arī interesi izrādīt :)
Īstenībā prieks par to, citādi sāka jau likties ka nevienu neinteresē, kā tad darbojas (kaut vai pamatos) tas "lielais rūcošais" uz galda.

#13 Installer @ 2004.09.17 20:08

Driiz buus arii turpinaajums, nevar jau uzreiz kerties klaat pie lodeesjanas, veel jaapguust pamati, var jau iemest kaadu rakstu par konkreetu elektroniku, bet taa jau nebuus iespeeja izveidot kautko pasham! Domaaju ka shim rakstam buus diezgan liels turpinaajusm, vis ir atkariigs no jums, ja kaadam ir kaada ideja, ko vareetu uzkonstrueet, es ar lielaako prieku paliidzeeshu!:) Shada tipa rakstus pagruuti atrast internetaa, kur u veel latvieshu valodaa, taadelj arii censhos apskaidrot lietas buutiiba arii tiem cilveekiem, kam shii ir tumsha bilde:)

#14 Delfins @ 2004.09.18 04:51

jeega shitajam ? pilnas biblenes un veikali ar taadu stufu. turklat viena lieta lasiit, otar lieta saakt kaut ko lodeet :)

PS: ir aizdomas ka autors vnk partulkoja textu.
kaa arii turpmaak njemtaas sheemas buus no "Radio" zhurnaala (vai "Konstruktor/modelist" :)

#15 Installer @ 2004.09.18 09:49

Shis nav tulkots teksts un turpmaak apskatiitaas sheemas buus pasha veidotas!

#16 noisex WWW @ 2004.09.18 16:19

nu nezinosham cilvekam shitas var skjist intresanti :) bet nu ta ka me ir elektronikas inzzenieris, tad nu skatos uz shito skeptiski, bet nu atzistu -cilvekus izglitot vajaga :P

#17 urbis WWW @ 2004.09.18 18:03

viss jau ir baigi forshi (rakstu gan neizlasiiju, jo zinaamas lietas), bet apskatot invertoru, secinaaju, ka nedarbosies - zeme kaut kur peld ...

#18 Installer @ 2004.09.18 19:02

To Urbis: iespejams, ka Tev ir taisniba, tiklidz bushu majas, es apskatishos to principialo shemu, iespejams, ka zimejot sho, esmu nedaudz nokludijies.

[ SAMSUNG-SGH-X100/PEARL UP.Browser/6.1.0.6 (GUI) MMP/1.0 ]

#19 ledus9 @ 2004.09.19 01:39

Ideja ir laba. Civēki vairs galīgi nezina "kas lācītim vēderā". Bet es pagaidām īsti neuztveru autora domu gaitu un galamērķi. Manuprāt tas varētu būt labs smadzeņu treniņš, kam būtu jēga, ja lieta nonāktu līdz mikrokontrolieriem.

#20 Decibels @ 2004.09.19 20:11

Vai nu latgalite vai Argusaa (www.argus.lv)

#21 Jurels @ 2004.10.27 10:08

Te kaadam nav aizkkeeries kaads rakstinnss par Tranzistora darbiibu, ja buutu tad atsuutiet luudzu uz manu e - pastu. Buutu lloti pateiciigs.

#22 Jay @ 2004.10.31 19:48

buutu loti pateiciigs ja kaads vareetu atsuutiit plashaaku matreaalu par ievadu ulektronikaa.

#23 Guncha WWW @ 2005.01.10 02:37

Kur var atrast shito tekstu pashaa adresee, jo es atradu tikai caur googe?

#24 Guncha WWW @ 2005.01.10 02:41

tb google

#25 LinsuxWinsuxYousuxMesux @ 2005.01.11 14:42

Lāmīgi

#26 . @ 2005.06.06 19:35

Tas viss ir elementaari!

#27 karlislivi @ 2006.01.07 21:40

vislabaka prakse ir pasam pavemt roka lodamuru un sakt ar abeces elektroniku.ta var sev pavert jaunus apvarsnus,par ko tagad pat neapjausat. un varbut sanak tiri labi.

#28 Touareg @ 2006.07.24 17:16

Sarezghiiti prieksh manis... :(

#29 annux_smaida @ 2007.02.16 13:45

Anetix,nebrauc tak vinjiem virsuu!:)nezinaaji,ka daudzi ljaudis ir juutiigi-saax veeel raudaat;)