Datuve :: Kaspersky Lab sniedz galvenos internetdrošības baušļus

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 51

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 51

Datuve.lv video
Top.LV

Kaspersky Lab sniedz galvenos internetdrošības baušļus

Ievietoja: MartinsKarelis @ 2010.10.28 14:04  

Skaidrs, ka liela daļa mūsu dzīves pašlaik ir saistīta ar internetu. Šeit mēs iepērkamies, apmaksājam pakalpojumus, glabājam informāciju, sazināmies un… piesaistām kibernoziedznieku uzmanību. Reizē ar interneta popularitāti aug arī kibernoziegumu skaits. Piemēram, no 1992. līdz 2007. gadam Kaspersky Lab konstatēja aptuveni divus miljonus oriģinālu kaitīgo programmatūru, bet 2009. gadā vien — gandrīz 15 miljonus. 2010. gada sākumā kopējais kaitīgo programmatūru skaits Kaspersky Lab antivīrusu kolekcijā pārsniedza 42,66 miljonus. Turklāt par kibernoziedznieku upuriem biežāk kļūst tipiski datorlietotāji, nevis virtuozi programmētāji.

«Mūsdienu internets ievērojami atšķiras no globālā tīmekļa pirms 15 gadiem — tagad tas ir atsevišķs visums, kas dzīvo pēc saviem noteikumiem. Tīmeklī pieaug visdažādākie apdraudējumi, mainās tiešsaistes uzvedības noteikumi, bet viena lieta paliek nemainīga — ir vajadzīgas zināšanas par to, kā padarīt savu uzturēšanos internetā pēc iespējas drošāku,» saka Kaspersky Lab ģenerāldirektors Jevgeņijs Kasperskis.

Kaspersky Lab speciālisti ir sagatavojuši 10 baušļus, ko vērts iegaumēt visiem interneta lietotājiem

1. Esiet modri
Pašlaik kibernoziedznieku tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka jūsu datoru iespējams ļaunprātīgi izmantot, nepiespiežot jūs apmeklēt kādu mājaslapu vai palaist kaitīgo programmatūru. Bieži dators bez lietotāja ziņas var kļūt par zombiju (botu) tīkla daļu, lai to izmantotu interneta uzbrukumiem, šantāžai vai surogātpasta izsūtīšanai. No tā var izvairīties, izmantojot kompleksus aizsardzības līdzekļus un regulāri tos atjauninot.

2. Esiet apdomīgi
Izmantojiet tikai pārbaudītus un uzticamus informācijas avotus un atcerieties — ļoti piesardzīgi jāizturas pret visām datnēm, ko saņemat internetā. Esiet apdomīgi un vienmēr pirms datnes atvēršanas pārbaudiet, vai tā nesatur vīrusus.

3. Veidojiet kopijas
Regulāri saglabājiet ārējā ierīcē datnes, ar kurām strādājat. Prakse ir pierādījusi, ka datņu un dokumentu kopēšanas izdevumi ir ievērojami mazāki par svarīgu datu atjaunošanas izmaksām datora kļūmes gadījumā.

4. Nelaidiet pie sava datora svešiniekus
Ierobežojiet to personu loku, kuras drīkst strādāt ar jūsu datoru. Inficēšanās riska grupā ir datori, kurus izmanto daudzi lietotāji. Un izslēdziet nomaināmo ierīču automātiskās palaišanas funkciju — bieži vien kaitīgā programmatūra izplatās ar kompaktdiskiem un zibatmiņas diskiem.

5. Neļaujieties vilinājumam
Modernie kibernoziedznieki izmanto dažādas sociālās manipulācijas metodes, lai piesaistītu jūsu uzmanību. Vispopulārākie krāpšanas veidi internetā ir saites uz viltus mājaslapām, SMS krāpšana, tiešsaistes loterijas, finanšu piramīdas un viltoti antivīrusi. Ļaujoties kārdinājumam, jūs varat ne vien zaudēt svarīgu informāciju, bet arī ciest finansiālus zaudējumus. Tāpēc neticiet pēkšņiem laimestiem un vēstulēm, kas aicina: «Nobalso par mani ar SMS».

6. Uzticieties, bet pārbaudiet
Nosūtot kādam savus personas datus, neaizmirstiet pārliecināties, ka saņēmējs ir tas, par ko uzdodas. Un vienmēr noskaidrojiet, cik patiesībā maksā īsziņas nosūtīšana uz īso numuru. Neievērojot šo bausli, varat iedzīvoties iespaidīgā rēķinā par mobilo sakaru pakalpojumiem.


7. Esiet vērīgi
Pirms lietotājvārda un paroles ierakstīšanas dažādās vietnēs rūpīgi pārbaudiet adresi pārlūkprogrammas logā. Lai izvilinātu no jums piekļuves paroles, tā dēvētās pikšķerēšanas vietnes vizuāli līdzinās īstajām (piemēram, viltus vietne var izskatīties kā sociālā tīkla vai internetbankas lapa).

8. Aizsargājiet savu virtuālo personību
Izmantojot vienu paroli visiem interneta resursiem, jūs riskējat padarīt savus datus pieejamus krāpniekiem, kuri var jūsu vārdā izsūtīt surogātpastu, piekļūt jūsu konfidenciālajai informācijai, iznīcināt to vai šantažēt jūs. Eksperti iesaka ieviest divas elektroniskā pasta adreses: vienu sabiedriskajai darbībai (forumiem, tērzētavām un tamlīdzīgām vietām), bet otru — personiskajai sarakstei, kas ir zināma šauram personu lokam. Izmantojiet sarežģītas paroles, turklāt katram resursam — atšķirīgu. Nekādā ziņā nenododiet savu lietotājvārdu un paroli citai personai.

9. Nelietojiet pirātiskas programmatūras
Izmantojiet tikai licencētas programmatūras un lietotnes. Daudzām pirātiskajām programmatūrām ir ievainojamības, kas tiek izmantotas, lai iegūtu piekļuvi jūsu datoram. Bezmaksas un pirātiskās datorprogrammu kopijas var radīt lielākus zaudējumus, nekā vīruss.

10. Drošam internetam izvēlieties Internet Security
Pašreizējais kiberapdraudējumu līmenis diktē jaunas prasības attiecībā uz informācijas drošību. Aktīviem globālā tīmekļa lietotājiem tagad nepietiek ar antivīrusu tā klasiskajā izpratnē. Inficēšanos vairs nav iespējams konstatēt un novērst bez ugunsmūra vai programmatūras un aizdomīgas aktivitātes automātiskās uzraudzības līdzekļiem. Papildu iespējas, piemēram, antipikšķerēšana, antisurogātpasts, vecāku uzraudzība, paroļu menedžeris un konfidenciālo datu šifrēšana, bieži palīdz novērst uzturēšanās internetā negatīvās sekas. Tāpēc klasiskās antivīrusu programmas vietā labāk izvēlēties Internet Security un Total Security klases kompleksos risinājumus.

Saistītie raksti

Komentāri

#1 Slaists @ 2010.10.28 15:18

0. bauslis ir: Nelietojiet Windows.
Bet to Kaspersky nevar atļauties atzīt, jo tad izsīks viņu naudas aka.

#2 ddd2 @ 2010.10.28 17:32

Pirmais, vienīgais un pats svarīgākais bauslis - tev nebūs datoru lietot!
Ja to ievērosi, tad nekādus vīruss tu nenoķersi! Āmen!
p.s. Kārtējā kaspersky reklāma :D lejupielādējiet MS bezmaksa vīrus ķērāju un aizmirstiet par $ maksāšanu kaspersky, lai iet šie grāvjus labāk rakt.

#3 boss1 @ 2010.10.28 17:51

Tur jau taa lieta,ka tas MS antiviruss jau nespeej ''pavilkt'' niknaaku saitu apmekleejumus,troju zirgi saak aulekshot viens peec otra un finaalaa datoram iestajas bremze. Reakcijas laiks arii nav taads,kaa Kasperskim un speeja atvairiit uzbrukumus veel jo vairaak.Okei,kaut ko jau vinjss dara,bet nu tad tik pat labi var izveleties kaut kaadu Avira vai Avg.

#4 Sveiciens @ 2010.10.28 22:25

iz raksta:

"6. Uzticieties, bet pārbaudiet....
...cik patiesībā maksā īsziņas nosūtīšana uz īso numuru.  "

kas ir īsais numurs?

#5 Sveiciens @ 2010.10.28 22:28

ā, tie ir tie, kas ar kādiem 4 vai 3 cipariem. Sorry, skaidra bilde

#6 gdsgdfg @ 2010.10.29 20:00

Bezmaksas un pirātiskās datorprogrammu kopijas var radīt lielākus zaudējumus, nekā vīruss - protams protams - perkam tikai maksas softu....
sitas tik stulbi skan...

#7 Christian @ 2010.10.29 23:51

A kāpēc vispār ir jāpērk softu?

#8 Slaists @ 2010.10.30 00:30

Christian rakstīja:

A kāpēc vispār ir jāpērk softu?

Vismaz 100 Ls vērts jautājums!

#9 reader @ 2010.10.30 01:31

Turklāt par kibernoziedznieku upuriem biežāk kļūst tipiski datorlietotāji, nevis virtuozi programmētāji.

:P spēcīgs teikums :D