Sweex LW050v2 Problēma - Nav interneta. 9
Debian platformas maiņa, pazuda skaņa 5
wireless network connection nestrādā 14
Noskatos 4 klipus un dators uzkarās 9
Screen Freez, vai kaut ka ta?! 3
Uzkaras dators, kad dators tikko ieslēdzies 8
MeeGO 3
Webcam 8
uz mātessplates P8H67-M LE neiet videokarte GT430, GTX550 Ti 22
«Bezmaksas siers» vai kas slēpjas aiz interneta loterijām 8
Starptautisks pētījums atklāj, ka lielākā daļa uzņēmumu ir naivi, runājot par enerģijas pārvaldību 54
LG Electronics CINEMA 3D ekrāns – tagad tikai 1 mm plānā ietvarā 51
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 80
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 8
Luksus tālrunis PRADA no LG 3.0 tagad arī Latvijā 75
Panasonic laidis klajā jauno VIERA tālvadības lietotni viedtālruņiem vai plaukstdatoriem 64
Samsung piedāvā jaunus platjoslas mobilo sakaru risinājumus 57
Protests pret ACTA 13. februārī 92
Rusijanus internetus juzerus: Krievijas interneta lietotāja portrets 52
Dropbox atkal palielina diska vietu 12
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 20
IZZI: telekomunikācijās izdzīvos uzņēmumi, kas iegulda attīstībā un klientu apkalpošanā 18
LG Electronics ievieš jaunu mākoņa servisu 2
Samsung prezentē revolucionāro jaunā koncepta viedtālruni GALAXY S III 14
Saskaņā ar datiem, kas iegūti, izmantojot datorapdraudējumu uzraudzības un ātrās reaģēšanas mākoņsistēmu Kaspersky Security Network, Kaspersky Lab antivīrusu risinājumu mājas lietotāji Latvijā tiek pakļauti pikšķerēšanas mēģinājumiem vidēji divas reizes mēnesī.
Pikšķerēšanu izmanto konfidenciālu datu iegūšanai: kibernoziedznieki izveido viltus mājaslapu, kas izskatās tieši tāpat kā bankas, pasta pakalpojuma, sociālā tīkla vai cita populāra resursa tīmekļa vietne. Pēc tam blēži cenšas krāpnieciski panākt, lai lietotājs apmeklētu viltoto mājaslapu un ievadītu tajā savu konfidenciālo informāciju, piemēram, lietotājvārdu, paroli vai PIN kodu. Izmantojot šos datus, hakeri zog naudu no to lietotāju kontiem, kuri uzķērušies uz āķa, vai izsūta viņu vārdā surogātpastu.
«Visbiežāk ļaundari veido pikšķerēšanas vietnes, kas ir līdzīgas populāriem pasta pakalpojumiem, piemēram, Mail.ru. Tam popularitātes ziņā seko sociālais tīkls «VKontakte» un citi līdzīgi resursi. Trešajā vietā ir mājaslapas, kas piedāvā viltotus antivīrusus un citas populāras programmatūras. Ceturtajā pozīcijā ir krāpnieciskās vietnes, kurās lietotājam piedāvā uzzināt nākotnes pareģojumus, izmantojot viņa vārdu, kas jānosūta īsziņā. Šo sarakstu noslēdz mājaslapas, kas veltītas elektroniskajai Forex tirdzniecības sistēmai un citiem līdzīgiem finanšu resursiem,» saka Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Sergejs Golovanovs.
Kaspersky Lab sniedz padomus, kā nekļūt par pikšķerēšanas upuri:
• Piesardzīgi izturieties pret paziņojumiem, kuros tiekat aicināts norādīt savu personisko informāciju. Ja saņemat vēstuli, ko it kā atsūtījusi banka, piezvaniet uz banku un noskaidrojiet, vai tā tiešām ir sūtījusi jums e-pastu.
• Neaizpildiet pa e-pastu saņemtas anketas, kurās ir jāievada personas dati. Šādu informāciju var droši ievadīt tikai aizsargātās vietnēs. Pārliecinieties, ka tās adrese sākas ar «https://» un pārlūka loga labajā apakšējajā stūrī atrodiet piktogrammu, kas izskatās pēc aizslēgtas piekaramās slēdzenes. Divreiz uzklikšķiniet uz slēdzenes ikonas un pārbaudiet, vai drošības sertifikātā norādītā adrese sakrīt ar tekstu pārlūka adrešu joslā.
• Pārliecinieties, ka jūsu antivīrusu risinājums spēj bloķēt pāreju uz pikšķerēšanas vietnēm, vai instalējiet interneta pārlūku, kas ir aprīkots ar pikšķerēšanas filtru.
• Regulāri pārbaudiet savu bankas kontu stāvokli (ieskaitot kontus, kam ir piesaistītas debetkartes un kredītkartes), kā arī izsūtītās ziņas sociālajos tīklos.
• Rūpējieties par to, lai jūsu datorā vienmēr būtu instalēta interneta pārlūka jaunākā versija un visi drošības atjauninājumi.
Par KSN tehnoloģiju
Sistēma Kaspersky Security Network (KSN) automatizēti vāc un nosūta Kaspersky Lab informāciju par visiem inficēšanas mēģinājumiem un nepazīstamu, aizdomīgu datņu lejupielādi un izpildi lietotāju datoros, kā arī mēģinājumiem inficēt lietotāju datorus, izmantojot tīmekļa vietnes. Šī informācija tiek iegūta ar lietotāju piekrišanu un saglabājot konfidencialitāti un pēc tam nogādāta Kaspersky Lab centralizētajos serveros turpmākai izpētei.
Žēl, ka adblock+ nevar iebarot keywordu "kaspersky". Tā piegriezušies tie kasperska murgi...
Es nez, kam būtu jānotiek, lai es instalētu kaspersky. :D Bet nu neesmu šķiet nekad uzrāvusies uz viltus lapu. Bookmarks ir ļoti ērti :)
"Sistēma Kaspersky Security Network (KSN) automatizēti vāc un nosūta Kaspersky Lab informāciju par visiem inficēšanas mēģinājumiem un nepazīstamu, aizdomīgu datņu lejupielādi un izpildi lietotāju datoros, kā arī mēģinājumiem inficēt lietotāju datorus, izmantojot tīmekļa vietnes."
Tas ka kaspersky paši uzvedās kā "privacy thief" nav nekas jaunas.
Tās ir runeta nacionālās zvejas īpatnības.