Sweex LW050v2 Problēma - Nav interneta. 9
Debian platformas maiņa, pazuda skaņa 5
wireless network connection nestrādā 14
Noskatos 4 klipus un dators uzkarās 9
Screen Freez, vai kaut ka ta?! 3
Uzkaras dators, kad dators tikko ieslēdzies 8
MeeGO 3
Webcam 8
uz mātessplates P8H67-M LE neiet videokarte GT430, GTX550 Ti 22
«Bezmaksas siers» vai kas slēpjas aiz interneta loterijām 8
Starptautisks pētījums atklāj, ka lielākā daļa uzņēmumu ir naivi, runājot par enerģijas pārvaldību 54
LG Electronics CINEMA 3D ekrāns – tagad tikai 1 mm plānā ietvarā 51
Panasonic nāk klajā ar jaunu fotoaparātu DMC-3D1 ar diviem objektīviem 80
Nokia Lumia viedtālruņi ir pieejami Latvijā 8
Luksus tālrunis PRADA no LG 3.0 tagad arī Latvijā 75
Panasonic laidis klajā jauno VIERA tālvadības lietotni viedtālruņiem vai plaukstdatoriem 64
Samsung piedāvā jaunus platjoslas mobilo sakaru risinājumus 57
Protests pret ACTA 13. februārī 92
Rusijanus internetus juzerus: Krievijas interneta lietotāja portrets 52
Dropbox atkal palielina diska vietu 12
MikroTik kursi datorsistēmu administrātoriem 20
IZZI: telekomunikācijās izdzīvos uzņēmumi, kas iegulda attīstībā un klientu apkalpošanā 18
LG Electronics ievieš jaunu mākoņa servisu 2
Samsung prezentē revolucionāro jaunā koncepta viedtālruni GALAXY S III 14
Kaspersky Lab ir apkopojis pirmos kaitīgās programmatūras Duqu pētījuma rezultātus. Pagājušajā nedēļā šīs programmatūras izplatīšana kļuva par vienu no populārākajiem ziņu tematiem. Galvenais iemesls – jaunā trojieša līdzība ar bēdīgi slaveno datortārpu Stuxnet.
Pirmo reizi datortārps Duqu tika pamanīts 2011. gada septembrī. Toreiz lietotājs no Ungārijas atklāja vienu no kaitīgās programmatūras moduļiem un augšupielādēja to tīmekļa vietnē Virustotal, kurā ir iespējams izanalizēt inficēto datni ar dažādu ražotāju antivīrusu programmām. Atrastajam paraugam piemīt trojieša spiega funkcijas. Tas saglabā iegūtos datus datnēs ar ~DQx.tmp veida nosaukumiem – tā arī radies kaitīgās programmatūras nosaukums.
Līdzīgs Stuxnet ir vīrusa galvenais modulis, kas tika atklāts nedaudz vēlāk. Pēc ekspertu domām, tieši tas tika izmantots sistēmas inficēšanai un sekojošajai trojieša lejupielādēšanai. Turklāt galvenais modulis un trojietis spēj darboties neatkarīgi viens no otra un funkcionalitātes ziņā ir pilnīgi patstāvīgas kaitīgās programmatūras. Lai gan Duqu galvenais modulis ir līdzīgs Stuxnet, tā spiegprogrammatūras daļas un datortārpa «radniecības saites» ir visai nosacītas. Turklāt ir novērojamas nozīmīgas atšķirības kaitīgo programmatūru darbībā.
Pēc tam, kad tika atklāti vairāki Duqu varianti, Kaspersky Lab eksperti sāka reālajā laikā izsekot mēģinājumiem inficēt lietotāju datorus ar jauno kaitīgo programmatūru. Pirmajā Duqu izsekošanas dienā tika konstatēts tikai viens īsts sistēmas inficēšanas gadījums, turklāt izdevās atrast vienīgi galveno moduli, kam nav kaitīgu funkciju. Savukārt Stuxnet izraisīja desmitiem tūkstošu inficēšanas gadījumu visā pasaulē, lai gan, domājams, bija vērsts tikai pret vienu mērķi Irānā.
«Mēs neesam atklājuši nevienu mūsu klientu datoru inficēšanas gadījumu ar spiegprogrammatūru, kas ietilpst Duqu sastāvā,» sacīja Kaspersky Lab galvenais antivīrusu eksperts Aleksandrs Gostevs. «Tas nozīmē, ka Duqu var būt vērsts pret nelielu skaitu īpašu objektu un katra sabojāšanai var būt izmantoti atšķirīgi moduļi.»
Viens no vēl neatklātajiem Duqu noslēpumiem ir sākotnējais veids, kā tas nokļūst sistēmā – pagaidām nav atrasta tam vajadzīgā instalēšanas programma vai nometējs. Turpinās šī Duqu elementa meklēšana, jo tieši tas varētu palīdzēt atklāt šīs kaitīgās programmatūras patieso mērķi.
Kaspersky Lab antivīrusu programmatūras pašlaik spēj konstatēt visas atklātās datortārpa Duqu versijas.
Vairāk informācijas par datortārpu Duqu var atrast Kaspersky Lab ekspertu Аleksandra Gosteva un Raiena Nareina emuāros tīmekļa vietnē http://www.securelist.com
pirmo reizi dzirdu tadus duqu un stuxnet