Logitech izziņo īpaši plānu tastatūru iPad mini 4
Televīzija, ko katrs var atļauties 9
VIRŠI-A uzstāda pirmos jaunākās paaudzes sūkņus DUS - modernākos Austrumeiropā 7
Microsoft paziņo par jaunā Office customer preview pieejamību 1
Panasonic palīdzēs izstrādāt Skolkovas “gudrās pilsētas” koncepciju Krievijā 2
Canon izlaiž četrus PIXMA daudzfunkciju printerus ar jaunām programmatūras funkcijām 12
Kibernoziedznieki aktīvi izmanto olimpisko spēļu tēmu 10
LG laidis klajā jaunus IPS monitorus ar CINEMA SCREEN dizainu un MHL savienojamību 6
Video: pirms svētkiem aicina parūpēties par mobilajiem telefoniem 9
Nedēļas skaitlis: 23% mazo un vidējo uzņēmumu Eiropā zaudē datus kiberuzbrukumu rezultātā 18
Android ļaunprogrammatūra dod priekšroku «piparkūkām» un «saldējumam» 3
Latvijas IT uzņēmumu izstrādātajiem produktiem liels eksporta potenciāls 7
Jaunie Canon tīkla skeneri nodrošina integrāciju ar biznesa lietojumprogrammām reāllaikā 3
Festivālu laikā smilšu iedarbības rezultātā palielinās telefonu bojājumu skaits (ar video) 3
} elseif (USER_ID) { ?>
} ?>
Tweet
Interneta noziedznieki apkrāpj darba meklētājus. Mūsdienu interneta noziedzniekiem nepietrūkst izdomas, kad ir runa par dažādām viltībām lietotāju apkrāpšanai. Pēdējā laikā Kaspersky Lab eksperti ir konstatējuši, ka tīmeklī plaši izplatījusies pret aktīvajiem darba meklētājiem vērsta krāpšanas shēma. Savukārt IT drošības centra pētnieki norāda, ka šī krāpšanās metode ir populāra Krievijā.
Savus upurus ļaundari parasti izvēlas no tām personām, kas ir reģistrējušās darba piedāvājumu tīmekļa vietnēs. Uz šo lietotāju e-pasta adresi tiek nosūtītas vēstules ar vakances piedāvājumu. Pirmajā acu uzmetienā šādu sūtījumu saturs var šķist vilinošs cilvēkam, kas meklē darbu. Taču īstenībā tas nav tik vienkārši.
Vispirms tiek prasīts iziet tiešsaistes pārrunas. Taču pēc atbildes uz pēdējo jautājumu solītā rezultāta vietā parādās instrukcija, kurā ar miglainu ieganstu par nepieciešamību saņemt «slepenu personiskās lapas kodu» tiek piedāvāts nosūtīt divas īsziņas uz paaugstinātas maksas numuru. Viena tāda īsziņa izmaksā aptuveni astoņus eiro, turklāt informācija par tās cenu ir «noslēpta» garā un garlaicīgā pakalpojuma lietošanas līguma tekstā, kuru parasti ļoti maz cilvēku izlasa līdz beigām. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka pat pēc šo noteikumu izpildīšanas pretendents paliek bez darba, bet viņa nauda ir nonākusi krāpnieku kontā.
«Diemžēl SMS krāpšana joprojām ir plaši izplatīta. Lai neiekristu blēžu slazdos, ir kritiski jāizturas pret piedāvājumiem nosūtīt īsziņu uz paaugstinātas maksas numuru. Uzbrucēji bieži vien rēķinās ar lietotāju vājībām un nezināšanu par pastāvošajām krāpšanas shēmām. Un pirms piekrišanas šādam pakalpojumam nepieciešams rūpīgi iepazīties ar lietošanas līguma tekstu un pārbaudīt īsziņas sūtīšanas izmaksas,» iesaka Kaspersky Lab eksperts Andrejs Kostins.
tas strādā tikai tiem kam ir pieslēgtas maksas īsziņas (visi mani paziņas ir atslēguši) un ja operators nebrīdina lietotāju par paaugstināto cenu - sanāk apkrāpsies tikai duriki un tie, kurus apkrāpj viņu pašu telefona operatori.
Dēlam arī atslēdzu jau pirmajā dienā, lai nedomā draugos.lv pirkt sev kristālus okeānijā.