Datuve :: Vīrusi, to attīstības vēsture

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 45

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 45

Datuve.lv video
Top.LV

Vīrusi, to attīstības vēsture

Ievietoja: lun @ 2005.08.02 15:24  

Datoru kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī programmu skaits. Gandrīz visi ir dzirdējuši par datoru vīrusiem, daudzi lietotāji ir ar tiem saskārušies un zina, cik tas ir nepatīkami. Tā kā lielākā daļa cilvēku strādā ar personālajiem datoriem, arī vairums vīrusu ir sarakstīti tieši tiem. Droši vien tikai daži ir domājuši par to, kas notiktu, ja kāds, pat ne ļaundabīgs, vīruss sāktu aktīvi darboties kādā lielā sistēmā, kādā lielā tīklā.

ASV ir datorpasaules pamats, valsts, kas var jau sākt uzskatīt sevi par informatizētu sabiedrību. Taču par visu šajā pasaulē ir jāmaksā, un visvairāk maksā tas, kurš iet pa priekšu. ASV ir spiestas risināt vairākas problēmas, turklāt ne tikai zinātniskas un tehniskas, bet arī sociālas:
1.)ar datoriku saistītā noziedzība;
2.)datoru vīrusi;
3.)hakeru subkultūras;
4.)atkarība no aparatūras un programmu pareizas darbības.

Ja sabiedrība ir vadošā kādā jomā, tai jāspēj ātri tikt galā ar problēmām, kurām nav risinājuma piemēru. Tie, kas seko līderim, mācās no viņa pieredzes, cenšas nepieļaut viņa kļūdas, lieto labākas metodes. Visi, kas iet vienu ceļu, agri vai vēlu sastopas ar vienām un tām pašām grūtībām, tāpēc būtu nopietni jāapsver, vai ir vērts izvēlēties savu attīstības ceļu, ar kuru, protams, saistīti arī kritieni, vai ir vērts vēlreiz izgudrot velosipēdu.

Lai cik skumji tas nebūtu, pēdējos gados idejas par informatizētu sabiedrību aizēnojusi vīrusu problēma. Šo parādību bez pārspīlējuma var nosaukt par informātikas laikmeta mēri. Daži eksperti uzskata, ka sistēmām kļūstot sarežģītākām, tās kļūst neaizsargātākas un atvērto sitēmu ēra var beigties ar to krahu. Tāpēc datorvīrusi ir nopietns jautājums, kas šobrīd būtiski ietekmē datortehnikas attīstību. Pēdējā laikā vīrusi kļuvuši pazīstami visdažādākajos sabiedrības slāņos. Speciālisti cītīgi pēta šo problēmu. Programmu izstrā dātāji lauza galvas, kā radīt labākus aizsardzības līdzekļus. Programmētāji un sistēmu administrātori šķendējoties ķer vīrusus savās sistēmās. Lielo vairumu lietotāju pārņem šausmas jau tikai izdzirdot par kādu vīrusu. Citi cilvēki ar neizpratni vai ar interesi datoravīzēs un žurnālos lasa mazus paziņojumus par kārtējo vīrusu, kurš nez no kurienes uzbrucis datoram.

Ar datorvīrusa fenomenu sabiedrība saskārusies jau sen. Pirmais oficiālais ziņojums par šādu parādību bijis 1978. gadā, kaut arī to nevar uzskatīt par problēmas rašanās gadu. Uzskata, ka vārdu vīruss datorprogrammu sakarā pirmo reizi lietojis Freds Koens 1984. gadā datorsistēmu darbībai veltītajā konferencē. Savu nosaukumu vīrusi ieguvuši pēc līdzības ar dabā sastopamajiem. Tie spēj patstāvīgi vairoties, tiem piemīt liels izplatīšanās ātrums, tie inficē tikai notteiktas sistēmas, spēj iekļūt vēl neskartās sistēmās utt. Pēdējā laikā rodas arvien jaunas jau pazīstamu vīrusu modifikācijas, kā arī jauni vīrusi, kas parādās visās pasaules malās. Taču, ja bioloģisko vīrusu rašanās un īpašības saistītas ar varenajiem dabas spēkiem, tad datorvīrusu gadījumā vainojama cilvēku bezatbildība un murgainas idejas.

Pagaidām datorvīrusu epidēmijas atgadījušās reti. Lielākais vīrusu uzbrukums, kas jelkad ir skāris nacionālās datorsistēmas notika 1988. gada 2.novembrī. Pilnīgi precīzi vētraino notikumu gaitu šodien nav iespējams restaurēt. Laikā, kad tie risinājās, galvenais uzdevums bija ātrāk lokalizēt un izdzēst vīrusu no datoru sistēmām, nevis veikt precīzu notikumu gaitas pierakstu. Šis apstāklis vēlāk ļoti traucēja izmeklēšanas darbu. Turklāt vīruss ātri bloķēja tīklus, kuros nonāca, tādējādi pārtaucot sakarus starp lietotājiem. Kopumā tika inficētas aptuveni 6000 datorsistēmu. Kā ziņoja Nacionālā datornoziedzības informācijas centra direktors, vīrusa darbības seku novēršana Losamosas laboratorijai izmaksāja 250’000 ASV dolārus. Pagāja piecas dienas kamēr vīruss pilnībā tika pieveikts. Jau 4.novembrī tika arī atrasts vainīgais “dzīru vaininieks”- 23 gadus vecais Kornela universitātes pēdējā kursa students Roberts Tapans Moriss. Šis Morisa vīruss bija “tīkla tārps”. Līdz pat šai dienai nav zināms patiesais motīvs, kādēļ Moriss radīja savu vīrusu. Ir daudzas versijas, viena no tām ir tāda, ka Moriss gribējis, apejot drošības sistēmas, to tīklā un pēc kāda laika to publiski paziņot. Nav grūti iedomāties, kāds troksnis saceltos.

Lielākā daļa datorvīrusu epidēmiju bijušas ar vietēju raksturu. Visbiežāk vīrusu izplatīšanās notiek ar disketēm. Taču plašumā vēršoties datortīkliem un globālajam tīklam Internet, paplašinās arī infekcijas pārnēsātāju loks un ar bīstamiem vīrusiem var aplipt milzums daudz datoru. Lai uz šo situāciju laikus reaģētu IBM zinātnieki izstrādājuši jaunu stratēģiju, kuras pamatā ir masveidīga vakcinēšana un ārstēšana. Izmantojot datoru imūnsistēmas ir atklāti vairāk nekā 2.5 tūkstoši vīrusu, kuri spēj parazitēt IBM datoros.(1991.-1995.g.)

Kopā ar datorvīrusu ķērājprogrammām attīstās arī vīrusi, tie kļūst arvien viltīgāki un grūtāk pamanāmi un notverami. Katram lietotājam ir jāatceras, ka tikai pēc jauna vīrusa parādīšanās tiek uztaisīta programma, kas ir spējīga cīnīties ar šo vīrusu. Tāpēc kamēr šī programma parādās apritē šis vīrus datoriem ir bīstams.
Latvijā pastāv vēl viens datorvīrusu izplatīšanās veids - pirātiskie CD-ROM diski. Bieži vien kopā ar pirātiskām programmām šajos diskos ir arī datorvīrusi.

Kas ir vīruss?
Viens no vienkāršākajiem datorvīrusu formulējumiem varētu būt šāds: datorvīruss ir programma, kas datorsistēmā veic darbības, kuras lietotājam nav vajadzīgas un par kurām viņš nenojauš.

Nonākot datorā, vīruss nokopē savu ķermeni vairākos eksemplāros, pēc tam vai arī vienā laikā ar kopēšanu veic izmaiņas sistēmā. Labākajā gadījumā sekas nav katastrofālas, sliktākajā gadījumā sistēma kļust darboties nespējīga, zūd dati un notiek citas nevēlamas lietas.

Pasaulē ir daudz pētījumi, kuru autori centušies klasificēt un aprakstīt vīrusus. Bieži vien dotā informācija ir nepilnīga, taču, ar to iepazīstoties, lietotāja zināšanas par vīrusiem ir pietiekamas, lai vīrusu parādīšanos un darbību nesaistītu ar kādu mistisku spēku ietekmi. Datorvīrusi ir tikai un vienīgi cilvēka prāta darbības rezultāts. Tos var un vajag pētīt, lai veiksmīgi cīnītos ar tiem.

Biežāk sastopamo vīrusu apraksts.
Vīrusi ir sarakstīti ļoti daudz, tāpēc tos visus lai aprakstītu vajag milzums daudz laika. Datorvīrusu sugu kopskaits pārsniedz jau 2.7tūkstošus. Ik dienu rodas vidēji 2 līd 3 datorvīrusu sugas.

Biežāk sastopamie vīrusi ir :
AntiCMOS - boot sektora vīruss, kas izplatās tad, kad jūsu sistēmu palaižat no inficētas disketes. Tā darbība izpaužas šādi: tiklīdz sistēma tiek palaista 256. reizi, tas CMOS atmiņā ieraksta citus disketes nolasītājiekārtas parametrus un atslēdz cieto disku. Toties šos parametrus var atgūt ļoti vienkārši - jāpalaiž tikai CMOS uzstādīšanas (setup) programma.
AntiEXE - daudz viltīgāks boot sektora vīruss, kas izplatās tad, kad jūs piekļūstat inficētajai disketei. Zinātnieki apgalvo, ka šis vīruss inficē tikai vienu .EXE failu, toties šis fails pēc vīrusa izdzēšanas no datora vairums gadījumu nav funkcionētspējīgs. Tāpēc parasti šis fails ir jāpārraksta vai ar programma jāpārinstalē. Inficētajā disketē pēc vīrusa izdzēšanas arī rodas problēmas ar kāda faila pilnīgu nolasīšanu.
Concept - pirmais Word makrovīruss. Tā kā tas var izplatīties ar dokumentu un e-pasta pielikuma palīdzību, šis vīruss ir ļoti izplatīts. Tas neko nebojā, jo jaunā versija ekrānā parāda tikai paziņojumu “Have a nice day!”, tomēr tam uzrodas daudz draudīgāki radinieki. Piemēram, Wazzu jūsu dokumentā var pārkārtot vārdus un dažās vietās iespraust Wazzu. FormatC ir ļoti bīstams Trojan grupas vīrusiem, kas noformatē jūsu cieto disku, tiklīdz jūs atverat inficēto failu.
One Half - vairākdaļu polimorfs, zaglīgs (stealth) vīruss, kas pakāpeniski zagšus šifrē cieto disku. To nevar ievērot, jo tad, kad tiek pieprasīts kāds no kodētiem failiem, vīruss pats to atšifrē. Tad, kad puse no cietā diska ir šifrēta, vīruss paziņo “This is one half” un turpmāk kodētos failus neatšifrē, kā arī no inficētā diska vairs nav iespējams palaist sistēmu. Antivīrusu programmas var iznīcināt šo vīrusu, bet nespēj atšifrēt kodēto informāciju.
Ripper - bīstams boot sektora vīruss, kas pakāpeniski bojā informāciju uz cietā diska. Tā kā tas notiek lēnām, jūs varat arī neievērot šos bojājumus līdz brīdim, kad tie jau kļuvuši nopietni.
Michelangelo - boot sektora vīruss, kas bojā jūsu cietā diska un inficētās diskes boot sektoru. Boot sektora dati tiek pārnesti uz citu cietā diska vietu un tā vietā ierakstās vīruss. Katru gadu 6. martā (šī vīrusa dzimšanas diena), dators ir AT vai PS/2, vīruss pilnīgi sabojā cieto disku, visos cietā diska celiņos saraksta visāda muļķības - dzēš visu informāciju uz diska.

Tā varētu turpināt un turpināt aprakstīt vīrusus, bet šie ir biežāk sastaptākie vīrusi.

Plašāk pielietotās antivīrusu programmas.
Antivīrusu programmas ir programmas, kas meklē un iznīcina jūsu datorā datorvīrusus. Antivīrusu programmu paketēm tipiski ir tikai pāris veidu, kā meklēt vīrusus. Visas antivīrusu programmas inficēto failu meklēšanā izmanto datu bāzi ar vīrusu parakstiem. Tādējādi, lai spētu efektīvi atrast un pārtvert vīrusus, šai datu bāzei ir jāsatur informācija par visiem cirkulējošiem vīrusiem. Lielākā daļa no jaunajām antivīrusu programmām ļauj šo datu bāzi paplašināt izmantojot tīklu vai disketes ar datu bāzei nepieciešamajiem jaunajiem datiem.

Antivīrusu programmas ir ļoti daudzas dažādas, ir tādas:
*kuras meklē un iznīcina tikai vienu konkrētu vīrusu (piem. AntiTime). Šīs programmas strādā ļoti ātri, bet tās ir nepraktiskas, jo spēj ātrast un iznīcināt tikai kādu konkrētu vīrusu;
*kuras meklē konkrētu sugu vīrusus. Tās jau ir mazliet labākas, tomēr tās nevar atrast visus vīrusus, kas var būt jūsu datorā;
*kuras meklē visus pazīstamos vīrusus. Tās ir pilnīgākās un efektīvākās antivīrusu programmas. Tādas pārsvarā ir visas jaunā programmas.

Agrāk populārākā antivīrusu programma bija AIDSTEST kā arī DRWEB. Tās tika uzskatītas par labākajām antivīrusu programmām. Ik pēc laika iznāca jaunas papildinātas versijas šīm programmām. Jaunākās versijas šīm programmām daudzi datorlietotāji lieto vēl tagad (DRWEB 319). Tās var atrast ļoti daudz vīrusus, tomēr tās nav pilnīgas un daudzi vīrusi paliek nepamanīti, piemēram, Concept; kā arī daudzi komresēto failu vīrusi.

Par labāko un jaunāko antivīrusu programmu tiek uzskatīta Dr Solomon’s Anti-Virus Toolkit. Neskatoties uz samērā augsto cenu šī antivīrusu programma, pateicoties efektivitātes augstajiem rādītājiem, ir ieteikta kā labākā. Programmai ir ļoti ērts interfeiss, kur katra funkcionālā iespēja ir pārskatāmi novietota jums tieši pie rokas, tā ietver enciklopēdiju par visiem zināmajiem vīrusiem un to darbību.

Daži padomi kā jūs varat izsargāties no vīrusiem.
Es domāju, ka lielākā daļa no šiem padomiem jau ir zināmi, ja nē tad jums noteikti vajag pārbaudīt savu datoru, vai tur nav kāds datorvīruss. Tad varbūt uzskaitīšu kā varētu izsargāties no vīrusiem :
*Pārbaudiet visas disketes kuras jūs lietojat kopīgi ar citiem datorlietotājiem, jo boot sektoru un failu vīrusi visvairāk izplatās tieši ar tādām disketēm, kuras tiek nodotas roku rokā;
*Ja jūs ilgāku laiku nekādu informāciju neierakstāt disketēs, tad ieteicams tām uzstādīt write-protect. Daži no vīrusiem ik pa laikam pārbauda, vai datorā nav atstāta diskete, tādējādi cerot iegūt kārtējo upuri;
*Pirms jūs palaižat, instalējat vai atarhivējat programmu, drošības pēc pārbaudiet šos failus;
*Pārbaudiet visas disketes, kas bijušas citu lietotāju rokās, un arī tās kurām nav skaidri zināma to satura avoti;
*Pirms neesat rūpīgi ar antivīrusu programmām pārbaudījuši tikko Internetā iegūtu izpildāmo programmu, nekādā gadījumā to nepalaidiet;
*Pārliecinieties, vai jūsu antivīrusu programmā ir informācija par jaunākajiem vīrusiem un to parakstiem;
*Lai būtu pilnīgi droši pēc iespējas biežāk pārbaudiet un skanējiet visus datora cietos diskus.

Ja jūs izpildīsiet šos padomus vai arī jau zinājāt to un tā arī rīkojaties, tad datorvīrusiem būs ļoti grūti iekļūt jūsu datorā. Bet nekad nekļūstiet pārāk pārliecināts par to, ka jums nedraud briesmas no datorvīrusu puses, jo daži vīrusi spēj nodarīt tādus bojājumus, kurus nevarēs izlabot itneviena antivīrusu programma!

Secinājumi.
Ja padomā, tad izrādās, ka vīrusi un to sugas ir ļoti daudz un nemitīgi arī rodas no jauna. Šīs nebeidzamās cīņas rezultātā starp vīrusu rakstītājiem un antivīrusu programmu izstrādātājiem visu tipu vīrusi kļūst aizvien gudrāki un veiksmīgāk izvairās no vajāšanas. Tāpēc nav grūti no tā secināt, ka vīrusu draudi ikvienam datoram kļust arvien nopietnāki. Dievs vien zina kādi datorvīrusi tiks vēl sarakstīti un kādi būs to nodarītie zaudējumi. Nedrīkst arī azmirst, ka Internets mūsdienās aug ļoti lielā ātrumā, un kas notiks, ja kaut vai tikai daļa no šī tīkla tiks bloķēta kāda “tīkla tārpa” darbības rezultātā.

Interesanta lieta ir arī pērkot datoru - komplektā ar datoru nāk arī dažādas prodrammas (Windows; Microsoft Office; Tildes birojs utt.). Bet netiek komplektā piedāvāta neviena antivīrusu programma. Es uzskatu, ka vajadzetu par to datoru tirgotājiem padomāt, un varbūt kādu no antivīrusu programmām var piedāvāt iegādāties kopā ar datoru ar īpašu atlaidi.

Tātad pērkot datoru cilvēkam ir uzreiz jārēķinās ar datorvīrusu problēmām. Jo, ja paši nesargāsim savu datoru no tiem, tad var gadīties stipri nepatīkamas lietas ar datoru. Jo laicīgāk pamanīsim un iznīcināsim vīrusu, jo iespējams, ka datorvīrusa nodarītie zaudējumi būs arī mazāki, jo daži vīrusi spēj nodarīt tādus bojājumus, kurus nevarēs izlabot itneviena antivīrusu programma!

Ja jūs ikdienā sargāsieties no datorvīrusiem strādājot ar datoru, tad arī jūsu datoram aplipt ar kādu no vīrusiem būs minimālas iespējas.

Komentāri

#1 EGA @ 2005.08.02 16:37

Kura gada raksts shitas ir? Taada sajuuta, ka tas sarakstiits kaadus 5 vai pat vairaak gadus atpakalj un tikai tagad iztulkots.. Nav jau slikti, bet par veelu prieksh `DrWeb`, `visizplatiitaakaa AntiCMOS` un citiem tikai 2700 viirusiem.. :)))

#2 komentu raxtiitaajs @ 2005.08.02 16:39

un es, piem., jau vairs neatceros, kaa izskataas disketes :))

#3 wG @ 2005.08.02 16:41

vismaz lun ir centies, un tiiri interesanti palasiit ;)

#4 oollee WWW @ 2005.08.02 16:44

Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara!

#5 kao @ 2005.08.02 16:52

1) Par raksta tapšanas laiku.. OneHalf un Michelangelo bija aktuāli 1995.-1996.gadā..
2) Kopš kura laika datoram "nāk līdzi" Tildes Birojs un MS Office? Parādiet man to kantori... ;)
3) Daļai mātesplašu nāk līdzi antivīrusu izmēģinājuma versijas. Esmu redzējis gan Pandu, gan Nortonu.

Kopsavilkums - cilvēks centies, bet nav sanācis.. Vai tad redaktoram nevajadzētu to pafiltrēt?

#6 oollee WWW @ 2005.08.02 17:03

kao, vajadzēja jau vajadzēja, bet galīgi laika nav. :/

#7 w00t WWW @ 2005.08.02 17:07

sviesc, sevishkji tie padomi

#8 ingrida @ 2005.08.02 17:07

parasti legāla biroja datora komplektā ir win+tilde, off standart ED, un trial KAV.

#9 xerixs @ 2005.08.02 17:17

kao, atbrauc uz manu pusi, es tev tādus kantorus varēšu vairākus parādīt :)
..tie vīrusi ir uzskaitīti, varēji vēl pieskaitīt populārus tārpus piem. Sasser un vēl dažus...
savulaik bija tāds smuks vīruss "I love you", atceros (tad vēl pat i-netā nejēdzu iet) skandināja tikai ziņās, ka tas baigo vīrusu vilni uztaisījis

#10 Ivchikx WWW @ 2005.08.02 17:26

Raksts tiešām liekas kā no vecas mācību grāmatas. Un kā jau minēja komentu raxtiitaajs... es ar sāku lēnām aizmirst kā izskatās disketes... :P Mhhh... =)

#11 Gljuks @ 2005.08.02 17:35

Nu vismaz cilvēks ir pārtulkojis tekstu, un par to tikai prieks :P

#12 sussi @ 2005.08.02 17:37

nu nekas jau, bij patiikami tomeer palasiities un atcereeties vecos laikus, daudzkas bij jau piemirsts

#13 mefisto @ 2005.08.02 17:40

Autoram : sorry vecais, bet raksts bija nebaudām.
Sākums bija ok ... tb tā daļa kas skaitījās vēsture. Bet t ad kad sāka iet runa par 'šī laika aktualitātēm' tad likās kādus 3-5 vecs teksts.
P.S. Varēji vismaz izņemt to antipirātisma propogandu. :/  Jo , tāpat lielāko daļu velk no neta, un vīrusi diskos nekad nav bijuši aktuāli.

#14 lamzaks @ 2005.08.02 17:42

Tas nu gan ir pamatīgi putekļiem noputējis raksts: "Par labāko un jaunāko antivīrusu programmu tiek uzskatīta Dr Solomon’s Anti-Virus Toolkit." Dr Solomons izbeidzās vairāk nekā piecus gadus atpakaļ, kad to nopirka Network Associates ...

#15 jogijs WWW @ 2005.08.02 18:53

sleptaa dr solomons reklaama (pedejo reizi par to dzirdeju laikam 99 vai 2k gadaa). disketes nelietoju. diskus raxtu pats un savu cieto regulari skeneju vai ari lietoju originalos vai no tiem pashrocigi parkopetus diskus. vienigais interesantums bija palasit par vecajiem boot sektora virusiem - bet ari tie man nespid, jo biosa ir eneiblota boot sektoru aisardziba :) raksts ir ar dazam ortografijas kludam, turklat musienas nav vairs aktuals! ja butu 2k gads -> es vel saprastu

#16 ingrida @ 2005.08.02 19:08

Pie kadas grupas tad skaitiitos Win-CIH? Bija riktiiga pakala. Lai gan laba varka bij'.

#17 Riigas Piensaimnieks @ 2005.08.02 22:59

CIH toh vajadzeeja piemineet. Cik cmosus tas padzeesa tai dienaa un cik valsts kantoros iesaakaas briivdienas :)

#18 Sarky @ 2005.08.03 05:29

Vaajpraats! Apmeeram 9 gadus vecs raksts. Taatad, tulkots, nevis pasha rakstiits. Bet kapeec tik vecs?? Vai galiigi nav izpratnes par iletaam, kuras rakstam!?

#19 karuuzo @ 2005.08.03 12:13

#20 ovnis @ 2005.08.03 13:34

Taakaa vidusskolas zinaatniskais darbs. Esejiigi. Bet ir jau labi. Vajag kaut ko uzrakstiit citaadi jau lasiit aizmirsiisim

#21 lun WWW @ 2005.08.10 10:59

nu sorry vechy - es jau taaaa tikai pusi atstaaaju....  - varbuut vajadzeeja atstaaat tikai veesturi.... nu un skatieties to no shiis puses - tagad  no shii texta atcereejaaaties agraaaka laika posma viirusus un PATS GALVENAIS atcereejaaties par disketeem!!!!!!!

lai nu kaaa shis darbs nav jauns = kautkur izraku  un sakaartoju kautcik jeedziigu,,,,, bet!!!! iesaakumam pietiekoshi....... ne? =)))))

#22 mr @ 2005.09.02 13:15

Ja nu pamatteorija ir ok, tikai tagad tas viss griezhas ar citiem apgriezieniem. Kaadas disketes? Ko paarbaudiit? Ieliec tiikla vadu datoraa un rekords bez sveshkkermenniem, varetu buut, 10 min neko nedarot, ja tiikls ir netaa bez AV.

Ir vesela Juura ar droshiibas pasaakumiem shajaa sakaraa, nevis vienkaarsha AV programmas uzstaadiishana!

Lietotaajus arii buutu jaadala riska grupaas, labi nerakstiishu veel vienu rakstu tagad. Figureeja shai rakstaa 1995 gads un taa prieksh IT ir diezgan sena veesture.

#23 lisijs @ 2005.09.05 01:21

da vispar ????? jus ????????? dzeku. pasji tadi ?????? ka trojas zirgi jums pins citeais ganas un vispar ja jav nebutu netresants tad neviens nelasitu lidzgalam :D
artis: Aizliegts lamāties, fludot un vispār uzvesties nepieklājīgi.

#24 RFX @ 2005.09.16 11:33

Skeneet - skan tizli! Kursh lo*s izdomaaja taadu ieviest.. Vaig skaneet! skaneet! Saprataat idi, ibio..

#25 Mu xaxa @ 2005.12.08 10:38

laza laza!! + progon velikij!! da ja takoi tuf5ti naslu6alsa! moz 4o delnogo posovetye6 a?1

#26 AlienHunter WWW @ 2006.01.02 21:55

Iedomaajaties , man bija ... 860 viirusi datoraa ... kad atjaunoju AntivirXP ... 3 Dienas nebiju atjaunojis , un peekshnji ... Virus Virus ! .... bla bla .... vismaz 160 Viirusi bija Windows Mapee :|

nezinat kursh viiruss taa dariitu ....
aaaa .... veel , tipa jpg , faili bija paarveertushies par exe failiem , pfff lazhaaaa !!!!

#27 ba6-G @ 2006.02.10 13:04

ja jāzin kaut kas vairāk par vīrusiem, tad šī ir īstā vieta.

#28 foxsk8 @ 2006.02.10 13:14

Virusu var 1min uzraut, nekas gruts! ieraksti diskaa un uz prieksu!

#29 king999 @ 2006.02.10 23:36

Skatotie skādu vīrusu un cik nemanāmu, un viltīgu prostu bat failu, kas paliažās slepus starupa var uzcept jebkurš Scriptkiddys.

#30 Dions @ 2006.09.20 09:15

Nu sitaa majas lapa ir gandriiz garaam, gandriiz taaadeeel ka man vajag izmantot to savam referaatam un juusu progammas ir tikpat novecojusas cik DR WEB

#31 Rajah @ 2006.09.20 09:58

Dions rakstīja:
[q...un juusu progammas ir tikpat novecojusas cik DR WEB...[/quote]Ko ar to īsti gribēji teikt?

#32 Maasters WWW @ 2006.09.20 18:39

heh... labs! daudzko jaunu uzzinaaju :)

#33 Rihis @ 2006.09.20 19:46

man no disketes pirms 1 gada bija 1 viiruss! trojan, bet tagad kad piesleedzu I bija trojan horse un viens pat RAm ieliida! :(

#34 Pi4uks @ 2006.11.01 03:05

Mde, paši jūs arī novecojuši - jaunākās WinXP 2 servisa pakas versijas nodrošina winsu ar aizsardzību tā, ka vīrusi, ja tu neložņā pa inficētām lapām un nespied "ļaut instalēt aktīvos komponentus utt.." , tad paši tie vīrusi vairs datorā netiek arī ja nav AV!!! :P es pusgadu nosēdēju bez antivīrusa, vnk gāju tikai plaši izplatītajās .lv lapās, kur vīrusu nav. Tālūk! :P

#35 dragydog @ 2006.12.17 00:40

labs raksts untas ari laikam bus viss  

#91 Killercompany @ 2009.04.05 17:56

es ne tik daudz rakstam kā minētajam fakttam par formatC gribētu piesieties. gribu redzēt kā ar macro var noformatēt cietni. sevišķi jau to uz kura ir šobrīd izmantotais OS. :)